Svarīgākais notikums Latvijā pašlaik acīmredzot ir pirmo bēgļu ierašanās. Kā nu ne — politiķi un mediji mēnešiem ilgi bija vārījušies par apdraudējumiem, kurus radīšot iepriekšējās valdības lēmums uzņemt 531 bēgli divu gadu laikā, un jaunā valdība savā deklarācijā ierakstīja, ka Latvijas iespējas uzņemt bēgļus esot jau «izsmeltas», kaut gan neviens vēl nebija atbraucis. Bet nu ir uzreiz divas ģimenes, seši cilvēki.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnešu histēriju par hipotētisko bēgļu plūdiem, reakciju uz reālu bēgļu ierašanos var dēvēt par mierīgu. Promaskavisko «antiglobālistu» piketam «pret masu migrāciju» un par Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības pagājušo sestdien nokautrējās pievienoties Kremļa dienaskārtībai parasti atsaucīgie «nacionālisti» no valdības koalīcijas partijas. Pāris simti cilvēku ar plakātiem, ka Latvijas politiķiem jābrauc «pie melnajiem», jo «Eiropu — eiropiešiem, Baltiju — baltiešiem», laikam nešķita laba sabiedrība pat cītīgākajiem Putina gangsteru ģimenes vērtību atbalstītājiem.
Krievijas aktīva iesaistīšanās Eiropas bēgļu krīzes veicināšanā kļūst arvien acīmredzamāka. Ziņas no Somijas robežas, ka imigrantu tranzītu organizējot Krievijas drošības dienests, vai Krievijas radikālo organizāciju aicinājumi tautiešiem Vācijā veidot pašaizsardzības vienības, jo «tikai krievi var glābt Eiropu», ir spilgtas, tomēr ne svarīgākās šīs politikas izpausmes.
Stratēģiski daudz būtiskāka ir Maskavas saspēle ar tai draudzīgajām Eiropas valstu politiskajām partijām, kuru lēmumi var mainīt dalībvalstu, tātad arī ES kopējo politiku. Bet vistiešāk bēgļu skaita pieaugumu Eiropā un līdz ar to argumentus «antiimigrācijas» politiķiem nodrošina Krievijas iesaistīšanās karā Sīrijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.