Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piekrīt, ka Vienotība pēc vēlēšanām ir «nodarījusi lielu ļaunumu», un piesaka sevi kā apvienotās partijas veidotāju
Valsts pirmās personas statusa iegūšana vismaz pagaidām un vismaz vienu Solvitas Āboltiņas īpašību – atvērtību žurnālistiem – nav mainījusi. Pāris dienu pēc ievēlēšanas par 10.Saeimas priekšsēdētāju viņa bez vilcināšanās piekrīt pusdienu sarunai, un Kaļķu vārtos ienāk burtiski starojoša. Par to, ka viesis ir īpašs, atgādina tikai drošības svīta, kas spīkeres pusdienu laikā neuzkrītoši rosās pie restorāna durvīm.
Tomēr statuss un svīta ir tikai ārējā spozme. Solvitas Āboltiņas jaunā amata izaicinājums nav apskaužams, ja uz to skatās nopietni. Viņa ir kļuvusi par tādas institūcijas vadītāju, kura mantojusi ļoti zemu sabiedrības uzticības līmeni, un arī 10.Saeimas sākums nav daudzsološs. Vēlēšanu uzvarētāja Vienotība pacēluma vietā pagaidām piedāvājusi politiskā procesa vadības mazspēju un intrigas, no kurām viena saistās ar pašas Āboltiņas apstiprināšanu amatā. Par viņu nobalsoja 77 deputāti, un tūlīt pēc balsojuma parlamentu pāršalca spekulācijas, ka koalīcija nav balsojusi vienoti, jo atbalstu viņai solīja opozīcijā esošais SC, kam vajadzēja nozīmēt lielāku kopējo balsu skaitu. «Vai kādam Vienotībā ir bijis personisks iemesls nebalsot – es nedomāju, ka tas ir tas, kas mani uztrauktu un kam es tagad veltītu laiku, lai to noskaidrotu,» Āboltiņa cenšas gaisināt priekšstatu par Vienotību kā iekšēju kašķu plosītu partiju apvienību. «Esmu saņēmusi pietiekami lielu parlamenta uzticību, un man ir svarīgi, lai varētu strādāt un ar darbu pierādīt, vai esmu šo uzticību pelnījusi.»
Sabiedrības uzticības atjaunošanu Saeimas spīkere sauc par savu prioritāti: «60 jaunpienācēju Saeimā ir labs sākums, lai neatgrieztos pie sliktākajiem piemēriem, kas bijuši iepriekš.» Āboltiņa ar entuziasmu stāsta, ka vēlas uzlabot parlamenta darba kvalitāti un deputātu elementāru disciplīnu. Jaunā priekšsēdētāja grib radīt debašu praksi, ka par katru likumprojekta grozījumu sēdē izskanētu jēgpilns ziņojums un lēmumi būtu plaši izdiskutēti, lai, piemēram, strīdus situācijās tiesa pēc stenogrammām varētu secināt, kāds ir bijis likumdevēja mērķis, pieņemot likumu. Āboltiņa arī apņēmusies mainīt iespaidu, ka visu politiku valstī nosaka valdība. «Parlaments ir Ministru kabineta darba devējs,» parlamenta priekšsēdētāja atgādina Satversmi. Lai neuzkāptu uz iepriekšējās Saeimas grābekļa, Āboltiņa par svarīgu uzskata pastāvīgu saikni ar vēlētājiem un deputātiem liek pie sirds, ka Satversme tagad tautai dod tiesības atlaist Saeimu un «tikai no katra uzvedības un mūsu kopējā darba būs atkarīgs, vai tās tiks izmantotas».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.