Jaunākā ažiotāža Latvijā ir saistīta ar paredzēto objektu Ogres Neatkarības laukumā. Izteiktas dažādas, varētu teikt – īpatnējas domas par to, kas ir un kas nav nacistu simbols.
Ogres Vēstis informē: “Ogrē tiek veidota īpaša vieta – Neatkarības laukums, kur atcerēties un novērtēt gan valsts, gan novada vēsturi. Tajā godinās cilvēkus, kuri cīnījušies par Latviju un brīvību: […]. Laukumā paredzēts uzstādīt 23 bronzas skulptūras Latvijā nozīmīgām personām gan sabiedriskajās, gan kultūras, gan militārajās norisēs, piemēram, […] Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsniekam, latviešu labdarības organizācijas Daugavas Vanagi dibinātājam Vilim Janumam. Par viņa pieminekli pašlaik izvērtušās diskusijas, un ne tikai novada mērogā.”
Strīds ir par “leģionāru vairodziņu” – sarkanbaltsarkanu emblēmu ar vārdu “Latvija”. Valsts drošības dienests (VDD) par to ir norādījis, ka “emblēmu, kuru patlaban iecerēts iekalt V. Januma skulptūras postamentā, pie saviem formastērpiem nēsāja nacistiskās Vācijas armijas Latviešu leģiona karavīri.” Tā atgādinot nacistu formu, un tādēļ, atsaucoties uz likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, to nedrīkstot attēlot ne uz formas tērpu, ne uz statujas postamenta.
Bet ko īsti nosaka likums? Tas aizliedz eksponēt objektus, kuri, starp citu, “ietver padomju varas vai nacisma simbolus”. Likums neko nenosaka par formas tērpiem kā tādiem vai to atsevišķiem elementiem.
Kā zināms, Vācijas Nacionālsociālistiskajā vācu strādnieku partijā nevarēja iestāties kurš katrs. Bijā jābūt “tīram ārietim” (rein arischer Abkunft), un, ja precējies, tad laulātam draugam bija arī jābūt “tīram ārietim”. Tātad latvietim nebija ko meklēt nacistu partijā.
Līdz ar to Latvijas vairodziņa nēsāšanu varēja traktēt kā apliecinājumu, ka, par spīti Vācijas bruņoto spēku formas tērpam, pats karavīrs nav un nevar būt nacists. Ar vārdu sakot, leģionāru vairodziņš nekādā veidā nav “nacisma simbols”, bet gan drīzāk “nenacisma” simbols.
Ir arī vērts piebilst, ka tādu vairodziņu 1918. – 1920. gados izmantoja latviešu nacionālā karaspēka vienība Troickas bataljons jeb 1. Latvijas atbrīvošanas bataljons, un šodien to izmanto Latvijas Republikas Zemessardze.
Vēl ir jautājums juristiem. Minētais likums neattiecas uz “padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietām”. Ogres Vēstis ziņo, ka starp skulptūrām būs nacistiskā terora upuris Konstantīns Čakste un padomju terora upuris Gunārs Astra. Vai tad likumu var vispār piemērot?
Autors ir laikraksta Latvietis redaktors
Komentāri (1)
Uldis.M42 pirms 3 stundām
Kamēr par desmitiem miljonu krievu necilvēku nogalināto eiropiešu, tai skaitā pus miljona latviešu, piemiņas apgānīšanu 9. maijā, par noziegumiem pret cilvēci nav pakārti visi WWII, staļinisma un GULAG apoliģēti, mūsu sensenais svētuma simbols, līdzeklis pret mošķiem un nešķīsteņiem, kas daudzu tūkstošu gadu laikā izplatījies visos kontinentos, kāškrusts un leģionāru vairodziņš nav pat apspriežami.
Atgādināšu, ka kremļa kuces: Freiberga un Zatļers, piedaloties Staļina asiņainās uzvaras pār cilvēcību un veselo saprātu svinēšanā bija atzinīgi novērtējuši krievu pastrādātās zvērības, kas ne ar ko neatšķirās no tām, ko to mazdēli pastrādāja Bučā, Irpeņā un Mariopulē.
0