Jau trīs gadus ukraiņu karavīri atdod dzīvības Krievijas diktatora Vladimira Putina sāktajā slaktiņā Ukrainā. Karš ir nomocījis visus — gan Ukrainu un Krieviju, gan Eiropu un ASV. Ir uz sarunu aicināja Rīgas Ģeopolitisko studiju centra pētnieku Jāni Kažociņu, ar kuru sarunājās par Ukrainas karu un miera sarunām, Donalda Trampa spiedienu uz Eiropu un Latvijas uzdevumiem.
Kažociņš nebrīnās, ka Krievija ļoti priecājās par sarunām ar Trampu, “jo viņiem trīs gadus nav bijis, par ko priecāties”. Krievi bijuši pilnīgi neveiksmīgi mēģinājumā ātri pārņemt Ukrainu, un tagad liela daļa no nākamās Krievijas politiskās elites labi saprot, ka Putins ir pielaidis kardinālu kļūdu.
Drošības eksperts secina, ka sasteigtais «miera» sarunu process, kuru šonedēļ iesāka Rijādā bez Ukrainas līdzdalības, ievērojami stiprina Putina pozīcijas un neliecina par skatu uz stabilu nākotnes risinājumu. Pirmdienas Eiropas līderu sanāksme Parīzē atspoguļo uztraukumu un varētu būt viens no pirmajiem soļiem Eiropai uzņemties atbildību par kontinenta drošību.
Kažociņš uzskata, ka Trampam šajā situācijā svarīgāk ir neizskatīties vājam, nekā būt par miera balodi, lai viņš nebūtu lūzeris. “Ja Tramps nedabūs tādu miera līgumu, kas ir pavisam drošs un tiešām garantēs mieru arī tad, kad Krievija būs mazdrusciņ atkopusies, tad pasaule viņu uzskatīs par zaudētāju.”
Viņam Zelenska doma par Eiropas armiju liekas pilnīgi nereāla: “Ļoti veiksmīgi mēs to darām savā reģionā ar NATO spēkiem. Ja būs nepieciešams, šie spēki varēs cīnīties, pat ja viņiem ir nedaudz atšķirīgas uniformas.”
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra