Janvāra vidū Rīgā norisinājās pasākums, kas iezīmēja svarīgu notikumu gan Latvijas, gan Eiropas ekonomikā – tika uzsākta Eiropā pirmās komerciālās biosveķu rūpnīcas celtniecība.
Starptautiskā konsorcija VIOBOND projektā, ko atbalsta pētniecības un inovāciju fonds Horizon 2020 līdzfinansējums un vada Latvijas Finieris, tiek būvēta rūpnīca. Tajā, izmantojot koksnes pārstrādes blakusproduktu lignīnu, ražos 45 000 tonnas sveķu gadā. Šie biosveķi būs ilgtspējīgāka alternatīva fosilajiem sveķiem, ko pašlaik izmanto būvniecībā un interjera dizainā, tai skaitā saplākšņa paneļu līmju, smilšpapīra un pārklājumu un izolācijas saistvielu ražošanā.
Topošā VIOBOND rūpnīca Rīgā ir viena no 20 pirmajām CBE JU atbalstītajām šāda veida rūpnīcām, kurā tiks ražoti dažādi bioprodukti un materiāli, izmantojot vietēji pieejamo biomasu. Tādiem projektiem kā VIOBOND ir liels potenciāls palielināt valstī saražoto koksnes produktu vērtību un dalīties zināšanās par šo ražošanas modeli ar citām reģiona valstīm.
Lai to panāktu, nepieciešama cieša sadarbība starp visiem vērtību ķēdē iesaistītajiem, tai skaitā lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, pētniekiem, tehnoloģiju inovatoriem, kas nereti ir mazie uzņēmumi, un lielo rūpniecības nozaru pārstāvjiem, kas var piedāvāt jaunus risinājumus tirgū. Uzņēmums Fibenol Imaverē, Igaunijā, SWEETWOODS bioloģiskās pārstrādes rūpnīcā, kuras celtniecību arī atbalstīja CBE JU, strādā, lai Igaunijā ražoto lignīnu adaptētu izmantošanai VIOBOND projektā. VIOBOND partneri izmanto lignīnu, lai no tā sastāvdaļām radītu jaunus, inovatīvus produktus, tādējādi veidojot plašu reģionālo vērtību ķēdi, kuras pamatā ir bioloģiskā ražošana.
Inovatīvā VIOBOND koncepcija ir izcils piemērs tam, kā varētu darboties Eiropas bioekonomika. Pirmkārt, tā parāda, kā radīt vērtību no nepietiekami izmantota resursa. Koksnes sastāvdaļa lignīns ir otrs biežāk sastopamais biopolimērs pasaulē pēc celulozes. Tomēr pašlaik šis koksnes rūpniecības blakusprodukts galvenokārt tiek sadedzināts kā kurināmais siltuma un elektroenerģijas ražošanai un tikai mazāk nekā 2% tiek izmantoti, lai radītu augstākas pievienotās vērtības produktus. Jaunais ražošanas process VIOBOND rūpnīcā palielinās lignīna vērtību komerciālā mērogā vismaz piecas reizes.
Otrkārt, biosveķi ļaus radīt ilgtspējīgākus produktus patērētājiem būvniecības un interjera dizaina nozarēs. Pāreja uz aprites bioražošanu samazinās arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nozīmē ieguvumus gan mūsu planētai, gan nākotnei.
Treškārt, veicinot atjaunīgo materiālu izmantošanu, biopārstrādes rūpnīca palīdzēs samazināt Eiropas rūpniecības nozaru, piemēram, kokapstrādes un līmju rūpniecības, atkarību no fosilās enerģijas. Mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā piegādes ķēžu dažādošanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju, vietējo uzņēmumu elastību un galu galā – mūsu maciņu biezumu.
Tomēr aprites bioekonomikas potenciāls attiecas ne tikai uz mežsaimniecības nozari. Aprites bioekonomikā rūpniecības nozares ražo ilgtspējīgus materiālus un produktus no dažādiem atjaunīgajiem resursiem, arī lauksaimniecības, akvakultūras, pārtikas rūpniecības un mājsaimniecību organiskajiem atkritumiem. Šie jaunie risinājumi aizstāj pašlaik plaši izmantotos neatjaunīgos ražošanas izejvielu avotus. Biotehnoloģiju rūpniecība palīdzēs Eiropai pāriet uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju un radīs jaunas augsti kvalificētas darbavietas reģionos, kur tās ir visvairāk nepieciešamas.
Pašlaik bioekonomikā ir nodarbināti aptuveni 3,3 miljoni cilvēku, un tās apgrozījums 27 ES dalībvalstīs ir vairāk nekā 725 miljardi eiro[1]. Šīs augošās nozares attīstības potenciāls ir atzīts ES Bioekonomikas stratēģijā, kas šogad tiks atjaunināta, kā arī valstu un reģionālajās bioekonomikas stratēģijās.
Kā mēs varam sasniegt šos stratēģiskos mērķus un ieviest tirgū inovācijas, kuru pamatā ir bioresursi? Manuprāt, trīs noteicošie veiksmes faktori ir šādi: nodrošināt visu bioražošanas vērtību ķēdes dalībnieku iesaisti, samazināt ar investīcijām ražošanas paplašināšanā saistīto risku un izveidot stabilu un labvēlīgu tiesisko regulējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, ES un Biotehnoloģiskās rūpniecības konsorcijs (BIC) ir apvienojušies publiskā un privātā sektora partnerībā CBE JU, un pirmie rezultāti ir daudzsološi.
Kopš 2014. gada partnerība ir atbalstījusi vairāk nekā 190 projektus vairāk nekā 40 valstīs. Šo projektu ietvaros līdz šim ir radīti vairāk nekā 200 jauni bioloģiski materiāli un ķīmiskas vielas, tai skaitā sastāvdaļas, 100 produkti un vairāk nekā 180 jaunas bioražošanas vērtību ķēdes visā Eiropā. Turklāt katrs projektos ieguldītais eiro ir piesaistījis aptuveni trīs eiro no privātā sektora, kas liecina, ka partnerības modelis spēj rosināt privātos ieguldījumus.
Daži no veiksmīgiem CBE JU atbalstīto bioproduktu piemēriem ir no lauksaimniecības atkritumiem izgatavota Carlsberg alus pudele, kas ļauj saglabāt alus īsto konsistenci astoņas reizes labāk nekā tradicionālās pudeles, pilnībā pārstrādājams peldkostīms, kas izgatavots no cukurbiešu atliekām un Ecover tīrīšanas līdzekļi, kas izgatavoti no kartupeļu mizām, lielveikalu pārtikas atkritumiem un citronu, piparmētru un cukurbiešu mīkstuma. Biotehnoloģijas izmanto visās rūpniecības nozarēs, sākot ar tekstilrūpniecību un beidzot ar pārtikas rūpniecību, un esmu pilnīgi pārliecināta, ka gandrīz jebkuru produktu, kas mums ir nepieciešams, ir iespējams ražot ilgtspējīgā un inovatīvā veidā. Izvēlieties biotehnoloģiju produktus!
Autore ir kopuzņēmuma Circular Bio-based Europe programmu nodaļas vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra