Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem Eiropā, radot vairāk nekā trešdaļu no t.s. kaitīgajām emisijām. Tāpēc Eiropas Zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķu kontekstā nekustamajam īpašumam ir pievērsta īpaši liela uzmanība – jaunas prasības nozares regulējumā nozīmē, ka nekustamā īpašuma nozarei būs jāturpina mainīties, bet politikas veidotājiem jāmeklē veidi, kā sasniegt klimata mērķus agrāk būvētajās ēkās.
Šogad pieņemtā Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD) paredz, ka jaunuzcelto publisko ēku īpašniekiem līdz 2027. gadam būs jāsasniedz nulles emisiju mērķi, bet līdz 2030. gadam visām jaunajām ēkām ES ir jāsasniedz nulles emisiju mērķi. Paralēli jāstrādā arī pie energoefektivitātes uzlabojumiem agrāk būvētajās ēkās.
Ilgtspēja nekustamajā īpašumā mūsdienās ir krietni plašāks jēdziens nekā tikai energoefektivitāte vai videi draudzīgu būvmateriālu izmantošana. Tā ir arī kvalitatīva, droša vide, kurā ikdienā strādājam, dzīvojam un atpūšamies, tā ir pārdomāta pilsētu attīstības plānošana, lai mazinātu privātā transporta izmantošanu, arī jaunu standartu ieviešana būvniecības procesā. Rezumējot – ilgtspēja ir saimnieciski apdomīga, uz nākotni vērsta darbība, lai jūtamies labi gan mēs paši, gan arī mūsu bērni un lai mūsu saimniekošana nenodarītu kaitējumu videi.
Zaļais kurss kā ieguvums biznesam
Ilgtspējas joma un ar to saistītās praktiskās darbības nav tāla nākotne, bet daļai uzņēmumu tā jau ir ikdienas realitāte. Pārmaiņas pirmie izjūt un izjutīs uzņēmumi, kas strādā starptautiskos tirgos un ir saistīti ar finanšu sektoru, kā arī CO2 ietilpīgās nozarēs. Daudziem uzņēmumiem šis ir sava veida pārejas laiks – lielākie ieguvēji būs tie, kas spēs šo laiku izmantot efektīvi, lai pārorganizētu savu darbību zaļākā kontekstā un pārvērst zaļā kursa virzību par jaunu iespēju biznesa attīstībai.
Lai arī ieguvums no ilgtspējīgas rīcības ir pašsaprotams, pārmaiņas, kad tās ienāk mūsu katra dzīvē un darba ikdienā, prasa zināmu piepūli. Nekustamā īpašuma nozarē ir ieviesta ēku sertifikācijas sistēma, lai varētu objektīvi novērtēt energoefektivitāti un citus parametrus. Jaunbūvju novērtēšana ilgtspējas kontekstā jau tagad ir diezgan prasīga, un gandrīz visas jaunās ēkas ir tuvu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai. Ēku projektēšanas laikā tiek piesaistīti energokonsultanti, kuri kopā ar inženieriem un arhitektiem domā par šiem jautājumiem, kā arī tiek pievērsta īpaša uzmanība būvmateriālu izvēlei un būvniecības procesam. Šeit spēkā ir vienādojums, kur apvienota iespējami augsta ēkas energofeketivitāte, iespējami liela atjaunīgo energoresursu izmantošana ēkas ekspluatācijā un ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošana. Augstāku sertifikācijas līmeni ļauj sasniegt virkne papildus uzlabojumu, kur uzmanības centrā parasti ir cilvēku labbūtība un mobilitātes jautājumi.
Lielākais izaicinājums – agrāk būvētās ēkas
Tomēr lielākais izaicinājums klimata mērķu sasniegšanai nebūs jaunu ēku būvniecība, bet esošo pārveide. Dzīvojamais fonds pamatā sastāv no agrāk uzbūvētiem namiem. Latvijā tie galvenokārt ir būvēti PSRS laikā, kad par atbildīgu būvniecību nedomāja. Šādās ēkās dzīvo aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju, un to transformācija prasa aktīvu iesaisti no valsts un pašvaldībām, meklējot risinājumus iedzīvotāju uzrunāšanai, šī apjomīgā procesa finansēšanai un arī piemērotu inženiertehnisko risinājumu atrašanai. Jo esošajā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas tempā līdz klimata mērķu sasniegšanai nonākt nevarēs nekad.
Mazākā mērā tas attiecas uz biroju ēkām, jo nomnieki kļūst prasīgāki un paši pieprasa modernākus, videi un cilvēkam draudzīgākus birojus, tāpēc konkurence ir galvenais pārmaiņu virzītājspēks. Nozīmīgs vides piesārņojuma avots ir transports, it īpaši privātās automašīnas, kuras pārpludina lielpilsētas, tāpēc Rīgas attīstības kontekstā ir jādomā par sabiedriskā transporta attīstību un pilsētas centra astslogošanu no sastrēgumos stāvošiem auto.
Salīdzinot agrāk uzbūvēto ēku transformāciju ar jaunbūvju tapšanu, ir jārunā par kopējo izmešu daudzumu, kas rodas ēku būvēšanas un pārveidošanas, atbilstoši klimata mērķiem, laikā. Ir skaidrs, ka jau uzbūvētas ēkas pārveide un uzlabošana prasa daudz mazāk būvmateriālu un rada mazāk atkritumu, transporta iesaiste materiālu piegādei ir mazāka, kā arī tas neprasa jaunu zemes gabalu apgūšanu būvniecībai. Šādā kontekstā esošo ēku pielāgošana ir ilgtspējīgāka, tikai ir jāatrod risinājumi, lai šis process tiktu iekustināts un iedzīvotāji būtu ieinteresēti savu namu uzlabošanā. Savukārt jaunu ēku projektēšanā būtu jāparedz iespēja vienkārši transformēt būves citām vajadzībām, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā un pieprasījumā, lai dzīvokļu māja var pārtapt, piemēram, par viesnīcu un otrādi.
Aktualitātes nākamgad
Latvija 2025. gadā turpinās pielāgoties Eiropas Zaļā kursa prasībām, tai skaitā emisiju samazināšanas mērķiem un ilgtspējīgām investīcijām. Vairāk uzņēmumu un banku meklēs zaļos projektus, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, tādējādi radot papildu kapitālu šajā nozarē. Jāatceras, ka uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem no 2025. gada attiecas t.s. ilgtspējas ziņošanas prasība (CSRD), kas turpmākajos gados sasniegs arī vidējus un nelielus uzņēmus. Nekustamo īpašumu nozarē tas nozīmē, ka, piemēram, biroja nomnieks var lūgt iznomātājam datus ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, tāpēc iznomātājam ir jābūt skaidrībai, kādi dati ir jāvāc, kā arī jābūt gatavam sarunāties par šiem jautājumiem ar banku.
Turpināsies vēja un saules enerģijas projektu attīstība, kas jau tagad pamazām kļūst par vienu no galvenajiem finanšu sektora atbalsta mērķiem. Informācija par energoefektivitāti un ilgtspēju aizvien aktīvāk prasīs arī projektu finansētāji. Palielināsies uzmanība energoefektivitātes uzlabošanai gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Jācer arī, ka tiks attīstītas un atvērtas aizvien jaunas programmas, lai atbalstītu gan uzņēmumus, gan privāto sektoru ESG integrācijā. Kopumā var teikt, ka 2025. gadā ilgtspējas iniciatīvas Latvijā kļūs par neatņemamu daļu no uzņēmumu stratēģijām un publiskās politikas, paverot jaunas iespējas ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai (ar to saprotot ne tikai vides un klimata jautājumus, bet arī tādus faktorus kā darbinieku labbūtība un iekļaušana darba vidē). Neatkarīgi no regulējuma prasībām, ilgtspējīga attieksme un domāšana kļūst par normu, un pirmie, kas spēs šos jautājumus sekmīgi iekļaut savu uzņēmumu ikdienā, būs paraugs citiem, kā arī iegūs konkurences priekšrocības.
Autori ir Inita Jurka, zvērināta advokāte, Ellex Kļaviņš partnere; Kārlis Grīnbergs, Colliers Baltics Ilgtspējības pakalpojumu vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra