Kopš manas ierašanās Rīgā veids, kādā Latvija izmanto mākslīgā intelekta (MI) radīto revolūciju, debatēs ir visur klātesošs. Tā tas ir arī Francijā.
MI ir kas vairāk par industriālo un tehnoloģisko revolūciju. Tajā ir potenciāls dziļām pārmaiņām mūsu sabiedrībās, mūsu attiecībās ar zināšanām, darbu, informāciju, kultūru un pat valodu. Šajā ziņā MI nav neitrāla tehnoloģija, bet gan politisks un pilsonisks izaicinājums, kam nepieciešams ciešs, starptautisks dialogs starp planētas valdībām, pētniekiem, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību. Tādēļ Francija ir uzņēmusies atbildību padziļināt Apvienotās Karalistes un Dienvidkorejas sākto dinamiku un 2025. gada 10. un 11. februārī uzņemt Mākslīgā intelekta rīcības samitu, kas Parīzē pulcēs gandrīz 100 valstu un valdību vadītājus un gandrīz tūkstoti pilsoniskās sabiedrības pārstāvju.
Jautājums, ko sev uzdod lietotāji visā pasaulē, jaunuzņēmumi un pētnieki, lēmumu pieņēmēji, būtībā ir diezgan vienkāršs – kā veiksmīgi īstenot MI pagriezienu? Tas ir būtisks izaicinājums – ļaut MI īstenot savu sākotnējo progresa un emancipācijas solījumu kopējā uzticības ietvarā, kas ļautu ierobežot ar tehnoloģiju attīstību saistītos riskus. Samita un tālāko soļu perspektīvā mūsu darbība ir vērsta uz trīs konkrētiem mērķiem.
Pirmkārt, ir svarīgi garantēt piekļuvi MI pēc iespējas plašākam lokam, lai katrs varētu gūt no tā labumu un attīstīt jaunas idejas, īstenotu visu tā potenciālu. Ar mērķi samazināt pieaugošu digitālo plaisu un ierobežot pārmērīgu MI tirgus koncentrāciju, uzsāksim plašu iniciatīvu par mākslīgo intelektu vispārējo interešu labā, lai veicinātu skaitļošanas jaudu, strukturētu datu kopu, atvērto rīku un rītdienas talantu apmācību attīstību un koplietošanu. Šo projektu īstenos gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvji.
Otrkārt, mums obligāti ir kopīgi jāapdomā divas nozīmīgas mūslaiku pārejas – vide un tehnoloģijas. Mākslīgajam intelektam būtu jāsniedz pilnīgs atbalsts ekosistēmu saglabāšanā un cīņā pret klimata izmaiņām, tomēr šodien no enerģētikas viedokļa tas neieņem ilgtspējīgu trajektoriju. Pēdējās prognozes liecina, ka mākslīgā intelekta nozarei no 2026.gada, salīdzinājumā ar 2023.gadu, būs nepieciešams desmit reizes vairāk enerģijas. Šāda perspektīva nav atbalstāma. Reaģējot uz to, samitā tiks uzsākta starptautiska un daudzu ieinteresēto pušu koalīcija par ilgtspējīgu MI, lai padziļinātu pētniecību par MI vides izmaksām, izvērtētu modeļus caur šo prizmu, definētu jaunus standartus un palielinātu zaļās investīcijas visos vērtību ķēdes posmos.
Visbeidzot mums kopīgi jāveido efektīva un iekļaujoša MI pārvaldība, kas neaprobežojas ar ētikas un drošības jautājumiem. Arī citi jautājumi ir būtiski. Mums ir jādiskutē par visiem tematiem, piemēram, pamata brīvību aizstāvība, intelektuālais īpašums, cīņa pret tirgus koncentrāciju, piekļuve datiem. Mums ir arī visi jāpulcina pie sarunu galda, lai diskutētu par MI globālo pārvaldību. Šobrīd tikai septiņas valstis pasaulē piedalās galvenajās starptautiskajās iniciatīvās par MI, un 119 valstis tajās vispār nepiedalās. Turklāt ir jāiesaista privātie dalībnieki un pilsoniskā sabiedrība, lai kopā definētu kopīgu MI starptautiskās pārvaldības arhitektūru.
Francija nav viena pati ceļā uz šo samitu. Jau vairākus mēnešus samita sagatavošanā savu ieguldījumu sniedz vairāk nekā 700 partneri no publiskā un privātā sektora, pētnieki un NVO no pieciem kontinentiem. Neviens temats netiks apiets: no nākotnes darba līdz mākslīgajam intelektam, kas darbojas, respektējot vidi, no modeļu drošības līdz inovāciju ekosistēmām, no nepieciešamās valodu (un tātad – kultūru) dažādības līdz personas datu aizsardzībai. Mēs paļaujamies uz jūsu dalību: visi esat aicināti pievienoties ceļā uz MI rīcības samitu, lai kopā un uzticības garā veidotu mākslīgo intelektu, kas kalpo visiem, pārtikušai, atvērtākai un iekļaujošākai pasaulei!
MI rīcības samits būs nozīmīgs brīdis Eiropai, kurai ir jāspēlē vadoša loma mākslīgā intelekta starptautiskajā arēnā. Būdama celmlauze regulējuma jomā, īpaši kopš pagājušā gada 1.augustā stājies spēkā ES Mākslīgā intelekta akts, Eiropa ir arī inovāciju lielvara digitālajā jomā. Neaizmirsīsim to: te ir radušies Bluetooth, ASML, Linux, TCP/IP protokoli, bez kuriem nedarbotos internets, Mistral, Aleph Alpha, Spotify, utt. Februārī Eiropas ekosistēma un tās talanti tiks godināti: ir uzaicinātas 27 ES dalībvalstis, tāpat kā Eiropas Komisija, kas aktīvi sniedz ieguldījumu samita sagatavošanā.
Francija un Latvija ir vienisprātis par mākslīgā intelekta nozīmību un jau vairākus gadus attīsta sadarbību šajā jomā, kas definēta kā prioritāra. 2023.gadā tika sākts pasākumu cikls “Francijas un Latvijas dialogs par mākslīgo intelektu”, un 2024.gada decembrī, kad dialogu organizēja Latvijas Universitāte, Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā, tajā notika diskusija par mākslīgā intelekta un izglītības saikni. 2025.gadā ir paredzēts rīkot dialoga trešo pasākumu. Samita sagatavošana ir bijusi iespēja Eiropas zinātniskajām, valdības, uzņēmumu un drošības ekosistēmām labāk iepazīt vienām otru un stiprināt savu sadarbību. Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveide vienā laikā ar Parīzes samitu ir kas vairāk nekā tikai datumu sakritība. Tā ir zīme, ka saskan divas vīzijas, kas apskata ar MI saistītos problēmjautājumus un nepieciešamību Eiropai būt šodienas izaicinājumu līmenī. Tagad ir kopā jāpanāk, lai mūsu mobilizēšanās būtu izdevusies.
Autors ir Francijas vēstnieks Latvijā
Pagaidām nav neviena komentāra