Aicinājums uz ANO Ģenerālās asamblejas debatēm par Krievijas leģitimitāti Drošības padomē

Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izveides 1945. gadā tā ir bijusi galvenā starptautiskā platforma miera un drošības jautājumu risināšanai. Viens no šīs institūcijas stūrakmeņiem ir Drošības padome, kur pastāvīgajām dalībvalstīm ir liela ietekme, pateicoties veto tiesībām. Krievija ieņem bijušās Padomju Savienības vietu, kas tika piešķirta pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Tomēr Krievijas pašreizējais statuss Drošības padomē tiek apšaubīts, jo tās rīcība ir klaji pārkāpusi ANO juridiskos un morālos pamatus.

Krievijas karš pret Ukrainu padara nepieciešamu ANO Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) debates par Krievijas statusa leģitimitāti Drošības padomē. Šādas debates nodrošinātu platformu, kurā apspriest pārkāpumus, kas grauj Krievijas statusu, un meklēt ceļu uzticības atjaunošanai ANO sistēmā.

Juridiskais pamats Krievijas vietai ANO

Kad 1991. gadā sabruka Padomju Savienība, tās 15 mantinieces, tai skaitā Krievija, Ukraina un Baltkrievija, parakstīja Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) līgumu. Šis līgums piešķīra Krievijas Federācijai tiesības mantot Padomju Savienības vietu ANO, arī pastāvīgās dalības statusu Drošības padomē. Lēmums balstījās uz diviem galvenajiem principiem:

1. Savstarpēju suverenitātes un teritoriālās integritātes atzīšanu starp jaunajām neatkarīgajām valstīm.
2. Apņemšanos izvairīties no politiskas un ekonomiskas piespiešanas vai militāra spēka izmantošanas vienam pret otru.

Pārējās bijušās Padomju Savienības republikas, tai skaitā Ukraina, piekrita šai vienošanās, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Krievija ievēros šos principus. Tomēr Krievijas aneksija Krimā 2014. gadā, tās atbalsts separātistu kustībām Austrumukrainā un pilna mēroga iebrukums 2022. gada februārī Ukrainā ir skaidri NVS līguma pārkāpumi. Šīs darbības ne tikai pārkāpj starptautiskās tiesības, bet arī grauj Krievijas prasības leģitimitāti uz ANO vietu, ko tā mantoja no Padomju Savienības.

Starptautisko un iekšējo tiesību pārkāpumi

Krievijas darbības Ukrainā — sākot no nelegālas teritorijas sagrābšanas līdz dokumentētiem kara noziegumiem —, ir fundamentāli ANO Statūtu un NVS līguma pārkāpumi. Mēģinot pārzīmēt starptautiski atzītas robežas ar spēku, Krievija ir pārkāpusi teritoriālās integritātes principu, kas ir ANO dalības pamatā. Turklāt tās rīcība ir destabilizējusi globālo kārtību, graujot Drošības padomes galveno mērķi: novērst konfliktus un uzturēt starptautisko mieru.

Papildus starptautisko vienošanos pārkāpumiem Krievijas iebrukums Ukrainā pārkāpj Krievijas Konstitūcijas 15. panta 4. punktu. Šis pants nosaka: “Starptautisko tiesību vispāratzītie principi un normas, kā arī Krievijas Federācijas starptautiskās vienošanās ir neatņemama tās tiesību sistēmas sastāvdaļa. Ja Krievijas Federācijas starptautiskā vienošanās noteikumi atšķiras no likuma noteikumiem, tiek piemēroti starptautiskās vienošanās noteikumi.” Neievērojot šos konstitucionālos noteikumus, Krievija ir papildus grāvusi savas juridiskās saistības gan valsts, gan starptautiskā līmenī, pastiprinot tās rīcības neleģitimitāti Ukrainā.

ANO Ģenerālās asamblejas loma

ANO ĢA ir atbildība aizstāvēt ANO Statūtu principus un nodrošināt savu dalībvalstu atbildību. Lai gan Drošības padomi bieži paralizē pastāvīgo dalībvalstu veto tiesības, Ģenerālā asambleja var kalpot par platformu nozīmīgām debatēm un kopīgai rīcībai. Debates par Krievijas statusa leģitimitāti Drošības padomē:

1. Izcels juridiskos un morālos jautājumus: Pievērsīs globālu uzmanību starptautisko tiesību un vienošanās pārkāpumiem, kas grauj Krievijas prasību uz savu vietu ANO.
2. Veicinās atbildību: Radīs spiedienu uz Krieviju risināt savas rīcības un ievērot starptautiskās normas.
3. Apliecinās ANO principus: Stiprinās ANO uzticamību, demonstrējot apņemšanos nodrošināt taisnību un atbildību.

Ceļš caur miera sarunām

Lai gan ANO ĢA debates tiešā veidā nemainīs Krievijas dalību Drošības padomē, tās var radīt pamatu leģitimitātes atjaunošanai caur miera sarunām. Lai to panāktu, Krievijai jāveic šādas darbības:

1. Izvest visu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Nekavējoties un pilnībā izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas, tai skaitā no Krimas un okupētajām Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem. Šis solis apliecinātu Krievijas apņemšanos ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
2. Apņemties kompensēt kara zaudējumus. Krievijai jāapņemas kompensēt Ukrainai milzīgos zaudējumus un cilvēku ciešanas, ko izraisījusi tās agresija. Caurspīdīgs starptautisks mehānisms varētu pārraudzīt kompensāciju aprēķinus un izmaksas, lai nodrošinātu atbildību.
3. Atkārtoti apstiprināt NVS līguma principus. Krievijai publiski jāapstiprina sava apņemšanās NVS līguma principiem, tai skaitā neagresijai un savstarpējai cieņai pret suverenitāti. Šis apstiprinājums apliecinātu tās gatavību ievērot starptautiskās normas un atjaunot attiecības ar kaimiņvalstīm.
4. Iesaistīties starptautiskās uzticēšanās veicināšanas pasākumos. Papildus tiešajam konfliktam Krievijai būtu jāveic soļi, lai atjaunotu uzticēšanos starptautiskajā sabiedrībā. Tas ietver sadarbošanos kara noziegumu izmeklēšanā, ieroču kontroles vienošanās ievērošanu un konstruktīvu dalību daudzpusējos forumos.

Secinājums

Karš Ukrainā ir atklājis pēckara pasaules sistēmas trauslumu un nepieciešamību pēc spēcīgākiem mehānismiem, lai ievērotu starptautiskās tiesības. Rīkojot debates par Krievijas statusa leģitimitāti Drošības padomē, ANO Ģenerālā asambleja varētu spert izšķirīgu soli pretī atbildībai un taisnībai.

Šādas debates ne tikai uzsvērtu ANO Statūtu ievērošanas nozīmīgumu, bet arī sniegtu platformu risinājumu meklēšanai, lai atjaunotu Krievijas leģitimitāti. Miera sarunas, apvienotas ar skaidriem un pārbaudāmiem soļiem, piedāvā ceļu Krievijai atjaunot savu statusu starptautiskajā sabiedrībā. Ģenerālajai asamblejai jāizmanto šī iespēja aizstāvēt principus, uz kuriem tika dibinātas Apvienotās Nācijas.

Pasaule vēro un gaida rīcību.

 

Autors ir futūrists, kas nodarbojas ar ārpolitikas, kosmosa un enerģijas politikas jautājumiem, Rīgas Fotonikas centra līdzdibinātājs