Latvijas izglītības nākotne ir cieši saistīta ar spēju nepārtraukti attīstīt ne vien mācīšanas, bet arī mācīšanās metodes. Lai skolēni varētu veiksmīgi pielāgoties mūsdienu pasaules izaicinājumiem, ir nepieciešami mūsdienīgi un inovatīvi mācību līdzekļi, kas balstīti uz jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģijām. Turklāt svarīgi ir ne tikai sekot līdzi izglītības nozares pārmaiņām, bet arī aktīvi veidot vidi, kas veicina pedagogu un skolēnu nepārtrauktu izaugsmi, atklājot jaunas pieejas un risinājumus. Tikai ar tādu pieeju iespējams nodrošināt, ka izglītība ir aktuāla, efektīva un motivējoša visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem.
Pašlaik noslēguma posmā ir Latvijas Zinātnes padomes koordinētais Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts pētījumu programmas projekts “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā”. Projekta ietvaros pētnieki aktīvi pēta, izzina un izstrādā jaunas pieejas, lai padarītu mācīšanu un mācīšanos efektīvāku un pielāgotu to mūsdienu vajadzībām, kā arī atrastu labāko veidu, kā palīdzēt skolotājiem mācīt un skolēniem mācīties.
Šajā procesā visi ir vienisprātis, ka mūsdienās nevaram ignorēt tehnoloģijas un to ienākšanu mācību procesā. Tāpat jādomā par izmantotajiem piemēriem mācībās, arī skolēnu iesaistes veidiem, un to, kā notiek konkrētas tēmas vai formulas mācīšanās, kā arī jāspēj skolēni radināt analizēt un argumentēt. Pasaulē ir veikti un praksē pārbaudīti daudzi jo daudzi pieņēmumi par to, kā darbojas cilvēka smadzenes, kā arī par to, kas mācību procesā ved uz rezultātu, un tām metodēm, kuras nav efektīvas un jāatstāj pagātnē. Tie ir mūsu pētnieku darbības pamatā.
Globāla pieredze, mūsu risinājumi
Zinātnieki šajā darbā balstās uz starptautiskiem pētījumiem, kuros vērtēta dažādu pedagoģijas metožu efektivitāte, mācīšanās procesa saistība ar rezultātu efektivitāti, citu valstu pieredze, kā arī sasaiste ar mūsu valsts izglītības sistēmu, iespējām un tradīcijām. Jāpatur prātā, ka tās metodes, kas der citās valstīs, mums ir jāņem vērā, taču rūpīgi jāanalizē un jāpielāgo mūsu sistēmai. Tas tad arī ir pētnieku galvenais uzdevums – pielāgot mācību procesu mūsdienu digitālajam laikmetam un mūsu valsts izglītības videi.
Tehnoloģijas – rīks izaugsmei vai laika zaglis?
Mūsdienu bērnu ikdienas un sadzīves pieredze un arī vajadzības atšķiras no iepriekšējo paaudžu piedzīvotā, tāpēc tehnoloģijas, prasmīgi un mērķtiecīgi izmantotas, var būtiski uzlabot mācīšanās procesu. Šeit vietā ir senais teiciens, ka nazis ir tikai rīks. Tas kļūst par ieroci vai par pavāra nozīmīgāko darbarīku tikai cilvēka rīcības rezultātā. Līdzīgi ir ar tehnoloģijām – tās nav nedz labas, nedz sliktas. Ja tās izmanto zinoši un mērķtiecīgi, tad tās kļūst par labāko mācību procesa atbalstu. Ja tās izmanto bezmērķīgi, tās kļūst par atkarību raisošu laika zagli.
Arī informācijas pieejamība diktē pavisam citas prasības izglītības sistēmā. Mūsdienu izzināšanas ceļi vairs nav iedomājami bez google. Tāpat pieejami plaši digitālie izziņas resursi, kā arī iespēja informāciju iegūt neskaitāmos interaktīvos un kvalitatīvos veidos. Jauniešu pieredzi un uztveri, arī mācību satura apguvi, viennozīmīgi ietekmē arī sociālo tīklu saturs. Tas pieprasa jaunu skatījumu uz mācīšanās procesu, un, pats būtiskākais, tas maina skolotāja lomu un mācīšanās procesa jēgu.
Jāatceras, ka skola vairs nav vienīgais zināšanu un informācijas iegūšanas veids. Turklāt skolai ir jātiecas skolēniem iemācīt ne vien mācību vielu, bet arī apgūt prasmes – kritiski domāt, analizēt, atšķirt un novērtēt informāciju un tās avotus, pierādīt, diskutēt, argumentēt. Šie uzdevumi ir galvenie, kurus pētnieki ietver jauno mācību metodikas izstrādes procesā.
Kas derēja vakar, šodien vairs ne
Mācību procesā zinātnieki strādā arī pie konkrētiem piemēriem un mūsdienu bērniem saprotama satura. Izglītošanas ceļā jāizskauž situācijas, kad, piemēram, matemātikas teksta uzdevumā ir jāaprēķina darbības, kas mūsdienās vairs nav aktuālas un saprotamas. Būtiski atcerēties, ka, ja agrāk bērni mācījās skaitīt, izmantojot reālas monētas, tad tagad viņi norēķinās ar maksājumu kartēm. Tāpat savulaik bērni mācījās pazīt laiku pēc tradicionālā pulksteņa, taču tagad pareizu laiku nosaka ar digitālajiem pulksteņiem. Šādu piemēru mācību saturā ir ļoti daudz un tie ir jāņem vērā, lai mācību process ietu kopsolī ar laiku.
Tikpat būtisks ir veids jeb process, kā pedagogs skaidro tēmu. Piemēram, lai arī Pitagora teorēma ir viena, to var izskaidrot dažādos veidos. Ja mēs skolotājam iedodam tikai uzdevumu iemācīt, bet nepasakām, kā visefektīvāk to izdarīt, tad arī rezultāti būs ļoti atšķirīgi. Svarīgi ir pedagogiem iedot šos rīkus, pielāgojot tos mūsu izglītības videi.
Zinātnieku un skolotāju kopīgais darbs
Ļoti vērtīgi, ka šajā zinātnieku darbā ir iesaistījušies vairāki simti aktīvu Latvijas skolotāju, jo gan viņi, gan pētnieki apzinās, ka skolās patlaban mācās pilnvērtīgi digitālās sabiedrības pārstāvji. Viņiem un nākotnes skolēniem ir nepieciešams moderns mācību process, kas ietver jaunākās tehnoloģijas un pedagoģijas metodes.
Lai veiksmīgi aizstātu mācību metodes, kas tagad nav tik efektīvas, ar jaunām vai pielāgotām metodēm vai radītu mācību materiālus tur, kur tagad to nav vispār, pētnieki analizē mācību stundas skolās, organizē speciālas fokusa grupas un apmācības, pielāgo risinājumus skolu ikdienai un mācību prasībām. Skolotāji ne vien apgūst šīs jaunās prasmes, bet ir arī daļa no pētniecības. Piemēram, pētnieki izstrādā jaunu metodi un aicina pedagogus iesaistīties to apguvē. Šī procesa laikā pedagogi izmēģina un testē metodi, iejūtas skolēnu ādā, eksperimentē, savukārt pētnieki vēro un analizē, kas metodikā ir derīgs, bet kas jāuzlabo vai jāpapildina. Interaktīvais darbs palīdz līdzsvarot digitālās un praktiskās pieejas, kā arī palīdz saprast, kā adaptēt globālas izglītības tendences Latvijas kontekstā.
Zinātnē balstīti materiāli ne vien skolotājiem, bet arī vecākiem
Tāpat pētnieku fokusā ir mācību materiālu un mācīšanās metodikas sagatavošana dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā 1.-6. klasei un vēsturē un sociālās zinātnēs 10.-12. klasē. [1] Pētnieku uzdevumos ir ne tikai tas. Viņiem jāspēj idejas padarīt pieejamas visiem iesaistītajiem, līdz ar to tiek radītas īsas, praktiski izmantojamas video metodes vecākiem, kas ļauj arī ģimenē turpināt un atbalstīt mācīšanās procesu mūsdienīgā un zinātniski pierādītā efektīvā veidā.
Patlaban Latvijas izglītības sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas, kurās zinātnieki un skolotāji kopīgi pielāgo mācību procesu mūsdienu digitālajam laikmetam. Apvienojot tehnoloģijas un jaunākos pedagoģiskos pētījumus, tiek veidoti efektīvi un aizraujoši mācību materiāli, kas attīsta skolēnu kritisko domāšanu un analītiskās prasmes. Galu galā – Latvijas zinātnieku darbs veido mācīšanās vidi, kas ir gatava ne vien šodienai, bet arī nākotnes izaicinājumiem.
Autore ir Latvijas Zinātnes padomes direktore
[1] Jaunās mācību metodes dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā 1.-6. klases posmam un vēsturē un sociālās zinātnēs 10.-12. klašu posmam izstrādā zinātnieki no Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra.
Pagaidām nav neviena komentāra