Apple jāatmaksā nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts jeb Kāpēc dāvinātam zirgam jāskatās zobos?

Šā gada septembra pirmās dekādes noslēgumā Eiropas Savienības Tiesa (ES Tiesa) Luksemburgā pieņēma spriedumu lietā par Īrijas piešķirtajām nodokļu priekšrocībām Apple grupas sabiedrībām Īrijā laikā no 1991. līdz 2014. gadam. ES Tiesa apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) 2016. gada lēmumu, ar kuru tā bija uzdevusi Īrijai atgūt Apple piešķirto nelikumīgo valsts atbalstu. Spriedums[1] šajā lietā ir galīgs, un Īrijai būs jāatgūst no Apple vairāk nekā 13 miljardi eiro, plus procenti.

Par ko bija strīds?

1991. un 2007. gadā Īrija pieņēma divus nodokļu nolēmumus, ar kuriem apstiprināja divu Apple meitassabiedrību[2] izvēlēto metodi ar nodokli apliekamās peļņas noteikšanai Īrijā.

Gandrīz visa Īrijā reģistrēto Apple grupas uzņēmumu peļņa tika attiecināta uz grupas “galvenajiem birojiem” ārpus Īrijas. Proti, no nodokļa bāzes tika izslēgta peļņa, kas iegūta ar Īrijā reģistrēto Apple meitassabiedrību intelektuālā īpašuma licenču izmantošanu. Iemesls šādas metodes izvēlei — šo licenču pārvaldība atkarīga no Apple grupas līmenī, tātad ASV, pieņemtajiem lēmumiem. Jāpiebilst, ka pašlaik Īrijas nodokļu regulējums ir mainīts.[3]

EK 2016. gada lēmumā[4] secināja, ka ar nodokli apliekamās peļņas novirzīšana uz “galvenajiem birojiem” nebija pamatota. EK argumentācija balstījās uz faktu, ka “galvenajos birojos” nebija darbinieku un tātad tie nemaz nevarēja veikt attiecīgās funkcijas un uzņemties riskus. Intelektuālā īpašuma licences ir galvenie vērtību veidojošie aktīvi, un tos pārvaldīja galvenokārt Īrijā reģistrētās meitassabiedrības. Ar abiem nodokļu nolēmumiem Īrijas iestādes radīja Apple meitassabiedrībām selektīvu priekšrocību, ko tās nebūtu varējušas saņemt parastos tirgus apstākļos. Rezultātā, piemēram, par 2011. gadu Apple meitassabiedrības Īrijā maksāja vien 0.05% no gūtās peļņas.[5]

ES Vispārējā tiesa jeb pirmās instances tiesa ar spriedumu 2020. gada jūlijā atcēla EK lēmumu, jo uzskatīja, ka EK nepareizi interpretēja Īrijas nodokļu sistēmu un nepierādīja selektīvas priekšrocības esamību. EK šo spriedumu pārsūdzēja; gala rezultāts ES Tiesā ir EK labvēlīgs.

Ko secināja ES Tiesa un kāpēc spriedums ir būtisks?

Galīgajā nolēmumā ES Tiesas virspalāta apstiprināja EK nostāju un secināja, ka Īrijā gūtā peļņa bija jāapliek ar nodokli Īrijā.

Apple un Īrija nepamatoja, ka “galveno biroju” darbinieki vai direktori darbojās Īrijā reģistrēto filiāļu vārdā, kad pieņēma lēmumus par peļņas novirzīšanu. “Galvenie biroji” bija faktiski holdinga uzņēmumi un tajos nebija nedz darbinieku, nedz arī tika veikta reāla darbība. Šai sakarā interesants ir ES Tiesas secinājums — ja valdes sēžu protokolos netiek atspoguļotas kādas tēmas, tad EK to drīkst izmantot, lai pierādītu, ka apgalvotās valdes funkcijas nemaz nepastāv.

ES Tiesa konstatēja, ka abi nodokļu nolēmumi sniedza Apple selektīvu priekšrocību, jo samazināja nodokļu slogu abiem Apple grupas Īrijas meitasuzņēmumiem salīdzinājumā ar Īrijas uzņēmumiem, kuru peļņa tika aplikta ar nodokli. Proti, Apple tika piemērots labvēlīgāks nodokļu režīms salīdzinājumā ar Īrijā ar nodokli apliekamajiem uzņēmumiem rezidentiem. Rezultātā Apple ir pienākums Īrijas valstij atmaksāt nodokļus aptuveni 13 miljardu eiro vērtībā plus procentus vairāk nekā miljarda eiro vērtībā, kas tiesvedības laikā vairākus gadus atradās darījumu kontā Īrijā.

ES Tiesas virspalātas spriedums Apple lietā kontrastē ar citām nodokļu atvieglojumu lietām, kurās EK bija zaudētājos. Piemēram, lietā[6] pret Amazon un Luksemburgu ES Tiesa nekonstatēja nelikumīgu atbalstu nodokļu priekšrocību formā. Rezultāts Apple lietā EK ir nozīmīga uzvara.

Ko varam mācīties?

Šī lieta lieku reizi atgādina skarbo patiesību — prettiesiski saņemts atbalsts dalībvalstij kopā ar procentiem jāatgūst no saņēmēja, un nevienam nav tiesību paļauties, ka kādreiz piešķirts un EK neapstiprināts atbalsts ir likumīgs.[7]

Īpaši izaicinoši tas ir nodokļu jomā, kurā dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence. Turpretī EK ir ekskluzīva kompetence valsts atbalsta jomā. Tas nozīmē, ka EK var ne tikai saskaņot jebkādus dalībvalstu plānus piešķirt atbalstu, bet arī jebkurā brīdī pārbaudīt, vai kāds uzņēmums nav saņēmis, piemēram, negodīgas nodokļu priekšrocības.

Spriedums atgādina arī par nepieciešamību uzņēmumiem ļoti rūpīgi dokumentēt lēmumu pieņemšanu un nodrošināt, ka konkrētām vienībām deklarētās funkcijas faktiski tiek veiktas.

Ko mācīties uzņēmumiem? Dāvinātam zirgam skatīties zobos un vienmēr sadarbībā ar ekspertiem veikt vismaz pašvērtējumu par jebkura piešķirtā atbalsta likumību.

 

Autore ir zvērinātu advokātu biroja COBALT vecākā speciāliste

[1] ES Tiesas 2024. gada 10. septembra spriedums lietā C-465/20 P, Komisija/Īrija (Apple), ECLI:EU:C:2024:724.

[2] Apple Sales International Ltd, Apple Operations Europe Ltd.

[3] Statement by Minister Chambers on judgement by the Court of Justice of the European Union in the Apple State aid case, 10.09.2024., https://www.gov.ie/en/speech/361b9-statement-by-minister-chambers-on-judgement-by-the-court-of-justice-of-the-european-union-in-the-apple-state-aid-case/

[4] Komisijas 2016. gada 30. augusta lēmums 2017/1283 lietā par valsts atbalstu SA.38373, ko Īrija ir sniegusi Apple.

[5] Komisija, Remarks by Executive Vice-President Vestager following the Court of Justice rulings on the Apple tax State aid and Google Shopping antitrust cases, 10.09.2024., https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/speech_24_4624

[6] ES Tiesas 2023. gada 14. decembra spriedums lietā C-457/21 P, Komisija/Luksemburga (Amazon), ECLI:EU:C:2023:985.

[7] Sk. plašāk: K.Rāviņa, Valsts atbalsts un tiesiskā paļāvība, Jurista Vārds, 29.11.2022., Nr. 48 (1262), https://juristavards.lv/doc/282384-valsts-atbalsts-un-tiesiska-palaviba/