Līdz 2030.gadam ar atjaunīgo enerģiju plānots nodrošināt pusi no visa Latvijas enerģijas patēriņa. Turklāt vairāk nekā 60% elektroenerģijas būs jāsaražo tieši no atjaunīgajiem energoresursiem. Latvijai ir liels potenciāls atjaunojamās enerģijas jomā, īpaši izmantojot hidroenerģiju, vēja un saules enerģiju. No vienas puses, Latvijai ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, jo šeit jau darbojas hidroelektrostacijas, no otras puses – mēs atpaliekam no kaimiņiem vēja enerģijas ražošanā. Raugoties no normatīvā regulējuma viedokļa, Latvija ir pietiekami labās pozīcijās – skaidri un atvērti tirgus noteikumi, precīzi definēti valsts mērķi un prasības soli pa solim veido labvēlīgu vidi privātajām investīcijām enerģētikas sektorā.
Atjaunojamās enerģijas ražotājs Sunly Latvijā darbojas jau četrus gadus. Ņemot vērā mūsu pieredzi arī citās Baltijas valstīs un Polijā, varam paraudzīties uz šo tirgu no salīdzinošas perspektīvas. Ieguldām un turpinām attīstīt vēja un saules enerģijas ražošanu, kā arī akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmās, saredzot Latvijas tirgū būtisku potenciālu. Tuvākie uzņēmuma plāni Latvijā saistās ar četru saules parku būvniecību, kuru kopējā jauda ir 553 MW. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju. Tas nodrošinās stabilu enerģijas piegādi, kā arī palīdzēs Baltijas valstīm pārorientēties uz drošākiem un ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem. Šie parki ļaus efektīvi reaģēt uz pieprasījuma svārstībām un nodrošinātu enerģijas piegādes nepārtrauktību pat krīzes situācijās.
Ne tikai apmierināt pieprasījumu, bet radīt rezerves krīzes situācijām
Nav noslēpums, ka Baltijas valstīm ir jāpārorientē enerģijas piegādes uz vietējiem avotiem, stiprinot savu enerģētisko drošību. Ir būtiski panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas, kas ietver ne tikai atteikšanos no Krievijas gāzes, bet arī pārorientēšanos no Krievijas elektroenerģijas sistēmas, kas vēsturiski ir bijusi saistīta ar Baltijas valstīm. Mūsu izmantotā pieeja un tehnoloģijas ļauj Baltijas valstīm ne tikai ražot pietiekami daudz elektrības, lai apmierinātu savu patērētāju pieprasījumu, bet arī radītu rezerves krīzes situācijās. Turklāt Baltijas valstis, arī Latvija, var izmantot savu kopējo enerģijas tīklu, lai veicinātu neatkarību no Krievijas.
Izveidojot spēcīgu iekšējo tirgu un attīstot savus resursus, Baltijas valstis var savstarpēji atbalstīt cita citu un mazināt Krievijas ietekmi uz reģionu. Lai sasniegtu šos mērķus, būtiska loma ir tieši inovatīvām tehnoloģijām, kas apvieno vēja un saules enerģijas ražošanu, kā arī akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vienā pieslēguma punktā un tiešā līnijā ar patērētājiem. Tas ļauj efektīvāk pārvaldīt enerģijas ražošanu un patēriņu, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc ārējiem enerģijas avotiem.
Valsts loma – nodrošināt stabilu un skaidru normatīvo regulējumu
Atjaunojamās enerģijas ražošanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā būtiska loma ir arī valstij, tomēr ar to nav obligāti jāsaprot investīcijas. Jāpiezīmē, ka Latvija uz pārējo Baltijas valstu fona izceļas arī ar to, ka ir izvēlējusies nesubsidēt atjaunojamo enerģiju, ko lielā mērā var izskaidrot ar negatīvu iepriekšējo pieredzi. Šāda pieeja, kad valsts neveicina tirgus dalībniekus ar finansiāliem instrumentiem, var būt arī izdevīga, jo tas liek uzņēmumiem meklēt efektīvus un inovatīvus risinājumus bez valsts iejaukšanās.
Patiesībā daudz svarīgāk ir, lai valsts nodrošina stabilu un skaidru normatīvo regulējumu, lai uzņēmumi varētu plānot ilgtermiņa investīcijas. Atbilstošs tirgus regulējums un skaidri sasniedzamie mērķi ir būtiski, lai piesaistītu privātās investīcijas un ļautu uzņēmumiem plānot savu darbību, atbilstoši valsts enerģētikas stratēģijai. Baltijas valstīm, arī Latvijai, ir jāatsakās no padomju mantojuma, kad valsts kontrolēja lielāko daļu enerģijas ražošanas. Lai panāktu efektīvu atjaunojamās enerģijas attīstību, tirgum ir jākļūst liberālākam un jārada iespējas privātajiem uzņēmumiem piedalīties enerģijas ražošanā.
Vēl viens svarīgs pīlārs atjaunojamās enerģijas attīstībā ir ne tikai politikas veidotāju, bet arī sabiedrības kopējā izpratne un attieksme. Lai gan daļā Latvijas sabiedrības aizvien pastāv dažādi aizspriedumi, kopumā attieksme pret enerģētikas nozari un atjaunojamo enerģiju mainās. Līdz ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu, cilvēki sāk apzināties, ka enerģija vairs nav tikai valsts pārziņā esošs resurss, piemēram, arvien vairāk mājsaimniecību izvēlas uzstādīt saules paneļus un akumulatoru sistēmas, lai ražotu un uzglabātu savu elektrību.
Sabiedriskās domas maiņu būtiski ietekmē skaidrs finansiālais ieguvums – ja cilvēki var kontrolēt izdevumus par elektroenerģiju un pat gūt finansiālu labumu, pielāgojot savu enerģijas patēriņu atkarībā no tirgus apstākļiem, mainās arī attieksme pret atjaunojamo enerģiju kopumā. Augusta beigās ir apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie noteikumi, kas paredz sniegt ieguldījumu vietējā kopienā, proti, finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā. Nozares ministrs ir norādījis, ka liela mēroga vēja enerģijas projekti var palīdzēt nodrošināt lētāku enerģiju visiem, palielināt enerģētisko drošību un sekmēt investīciju ieplūšanu Latvijas valsts budžetā, ko izmantot, piemēram, veselības aprūpē.
Protams, šajā jomā vēl ir veicami vairāki mājasdarbi, lai sekmētu labāku informētību un izpratni par enerģētikas jautājumiem. Valstij un nozares uzņēmumiem ir jāpalīdz cilvēkiem saprast, kā viņi var gūt labumu no jaunajām tehnoloģijām un kādas iespējas piedāvā atjaunojamā enerģija. Sabiedrībai jābūt informētai, ka atjaunojamā enerģija ir instruments, kas palīdz rūpēties par elektroenerģijas nepārtrauktību un drošību, kā arī izmantot enerģiju efektīvāk, lai samazinātu rēķinus un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Sabiedrības attieksme un līdzdalība enerģētikas jautājumos ir kritiski svarīga, lai veicinātu ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu. Sabiedrības izpratnes maiņa, ko veicina jaunas tehnoloģijas un informācijas pieejamība, var būtiski ietekmēt to, kā tiek ražota un patērēta enerģija Latvijā un Baltijā kopumā.
Kā jau minēts, Latvijai jau tagad ir lielas priekšrocības atjaunojamās enerģijas attīstībā, īpaši pateicoties hidroelektrostacijām un nākotnes potenciālam vēja un saules enerģijas izmantošanā. Turklāt Latvija atšķirībā no citām Baltijas valstīm ir labākā pozīcijā, lai panāktu enerģētisko neatkarību no Krievijas, izmantojot vietējos energoresursus un modernās tehnoloģijas. Ieguvumi būs jūtami dažādos sektoros, jo uzņēmējiem lētāka enerģija ļaus palielināt konkurētspēju, bet iegūtās investīcijas valstij kopumā ļaus palielināt budžetu un izmantotu līdzekļus, piemēram, skolotāju, policistu algām, labklājībai, veselībai u.c.
Autors ir Sunly līdzdibinātājs un vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra