Liela daļa skolotāju jauno mācību gadu sagaida ar pozitīvu noskaņojumu un motivāciju. Pedagogi ir atvērti jaunām lietām, gatavi reaģēt uz dažādiem nozares izaicinājumiem, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams lielāks atbalsts, konkrētība un praktiski ieteikumi, ko var pielietot ikdienā. Pedagogi ir gatavi arī runāt par izglītības politiku – tēmu, no kuras iepriekš daudzi ir vairījušies. Skolu līderu un pedagogu atbalsta konferencē augusta sākumā iezīmējās vairākas nozares aktualitātes.
Konferencē, kas pulcēja izglītības nozares profesionāļus ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm, bija iespēja iepazīties ar Somijas izglītības jaunumiem, no kā, neskatoties uz kritumu rādītājos, varam daudz mācīties. OECD Starptautiskās skolēnu prasmju novērtēšanas programmas PISA pētījums atspoguļojis, ka, piemēram, matemātikā Somija pašlaik ir 17.vietā pasaulē. Salīdzinoši nesen Somija bija 1.vietā, taču, kā pastāstīja Lapzemes Lietišķo zinātņu universitātes vecākā pasniedzēja Andželika Krastiņa, somi par to nepārdzīvo, viņi turpina eksperimentēt un meklēt jaunas metodes un jaunus ceļus izglītībā, vienlaikus rūpīgi analizējot rezultātus. Neraugoties uz jaunākajiem PISA datiem, Somija turpina attīstīt izglītības tūrismu, apliecinot, ka, spēcīgi attīstīts zīmols, ir noturīgs pat pret šādām pārmaiņām. Eksperte arī akcentēja pozitīvos sasniegumus Latvijas izglītībā, ar ko mēs, latvieši, varētu spēcināt savu izglītības identitāti – esam 2.vietā pasaulē radošuma ziņā. Tieši savu stipro pušu apzināšanās ir puse no panākumiem.
Latvijas izglītībai nepieciešams lielāks fokuss uz nākotnes prasmēm
Vēl viena lieta, ko der aizgūt no Somijas, ir spēcīgs fokuss uz nākotnes studijām, proti, somi aktīvi pēta un analizē, kurp virzās pasaule un likumsakarīgi arī izglītība. Ņemot vērā, cik strauji mainās darba tirgus un tajā nepieciešamās kompetences, somi uzsver cilvēcisko prasmju (human skills) nozīmi, kas ir svarīgas ikvienā nozarē. Manuprāt, tas ir virziens, kurā jāraugās arī Latvijai – gan augstskolām, gan izglītības nozares nevalstiskajām organizācijām, gan, protams, arī politikas veidotājiem.
Starp citu, tieši izglītības politikas veidošana bija viens no jautājumiem, par kuru šogad pedagogi bija gatavi runāt. Ja iepriekš liela daļa skolotāju tomēr vairījās no šīs tēmas, iespējams, neticot, ka spēj kaut ko ietekmēt, tagad situācija ir mainījusies. Piemēram, paneļdiskusijas laikā vairākkārt izskanēja apgalvojums, ka nozares politika ir atrauta no profesionāļiem un ka priekšlikumiem vairāk ir jānāk tieši no to cilvēku vidus, kuri ikdienā strādā skolās un augstskolās. Nav noslēpums, ka izglītība pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – pedagogu trūkumu, mobingu visos līmeņos u.c. Tās ir kompleksas problēmas, kas prasa kompleksus risinājumus, un vairāki no iespējamiem risinājumiem izskanēja arī no konferences ekspertiem, tai skaitā dažādi praktiski ieteikumi, ko pedagogi un skolu vadītāji var izmantot ikdienā.
Vajadzīgs praktisks un konkrēts atbalsts
Piemēram, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns iepazīstināja ar datu analītikas izmantošanas iespējām pārmaiņu vadīšanai skolā, uzsverot, cik būtiski ir pieņemt datos balstītus lēmumus. Bijusī izglītības ministre Anita Muižniece iedvesmoja pedagogus un skolu vadītājus, runājot par līderības nozīmi, bet privātās vidusskolas Patnis direktore Kristīne Balode dalījās pieredzē, ieviešot STEAM mācību pieeju. Alūksnes novada domes izpilddirektors Ingus Berkulis iepazīstināja ar pieredzi, kā pašvaldībai izdevies sakārtot skolu tīklu un dubultot pedagogu algas. Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone akcentēja zinātniskuma kultūras nozīmi skolā, jo pētījumā parādās šokējoši dati – tikai 10% respondentu patiešām tic zinātnei. Šīs bija tikai dažas no tēmām, taču svarīgs ir kopīgais secinājums – pedagogi ir atvērti jaunām idejām, ja tās ir konkrētas un praktiskas. Tieši tāpēc ir svarīgi dalīties pieredzē un labās prakses piemēros.
Mobinga rādītāji signalizē par nepieciešamību pēc pārmaiņām
Viena no pašreizējām problēmām izglītības jomā ir saistīta ar mobingu dažādos līmeņos. Konferencē par šo tematu runāja UNESCO Latvija vadītāja Baiba Moļņika un psihoterapeits Artūrs Miksons. Pēc PISA pētījuma datiem, Latvijas skolās ir viens no augstākajiem vardarbības (izsmiešana, draudēšana, fiziski pāridarījumi u.c.) līmeņiem pasaulē (2018. gada dati). Latvijā 35,5% piecpadsmitgadīgo skolēnu cieš no vardarbības skolā vismaz dažas reizes mēnesī (vidēji OECD valstīs – 22,6%). Savukārt UNESCO 2023. gada dati liecina, ka strauji augoša problēma ir arī vardarbība kibertelpā.
Lai rastu problēmas risinājumu, būtisks solis ir atzīt, ka problēma pastāv, un būt gataviem par to runāt. Pedagogi apzinās situāciju un ir gatavi meklēt risinājumus, tāpēc ir svarīga arī ļoti praktisku rīku un instrumentu pieejamība, piemēram, vienkārši un saprotami informatīvie materiāli, kā atpazīt mobingu, kā rīkoties u.tml. Mobings izplatās sociālajos medijos, arī WhatsApp grupās, un daļa atbildības jāuzņemas arī mums, skolotājiem un skolu vadītājiem, jo šajās saziņas vietnēs ir pazudušas komunikācijas robežas, ko nevajadzētu pieļaut. Ir ērti, ja skolotājs ievieto informāciju klases vecāku čatā, taču tam būtu jābūt tikai rīkam, kur publicēt informāciju, nevis sākt to apspriest. Un tieši pedagogiem ir jābūt tiem, kuri novelk robežas un uzrauga to ievērošanu. Visi pedagogi ir mācījušies psiholoģiju, mēs visi zinām veco patiesību par robežām – tās ir svarīgas jebkurās attiecībās, audzināšanā. Taču nereti cilvēki tiek ierauti attiecību virpuļos, no kuriem saviem spēkiem grūti izrauties, tāpēc Artūrs Miksons vēlreiz atgādināja par robežu novilkšanas prasmēm, parādot, kā rīkoties dažādās situācijās. Kad auditorijai tika jautāts, vai kāds ir saskāries ar mobingu no vecāku puses, gandrīz puse pacēla rokas. Tas ir ļoti skaidrs signāls, ka nepieciešamas pārmaiņas. Turklāt mums jāatceras, ka bērni mācās no mums, pieaugušajiem – kā varam gaidīt, lai bērni neizsmej cits citu, ja pieaugušie dara to pašu, nereti arī publiski, piemēram, sociālajos medijos.
Izglītības nozarē, tāpat kā daudzās citās jomās, ir gan problēmas, gan izaicinājumi, taču ir ļoti iedvesmojoši redzēt, ka tieši skolotāji apzinās problēmas un ir motivācijas pilni pie tām strādāt. Ir svarīgi definēt problēmas un mērķtiecīgi tās risināt. Nenokārt degunu, bet atrast domubiedrus un darīt. Šajā konferencē guvu iedvesmu no kolēģiem – gan lektoriem, gan auditorijas. Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene, uzrunājot skolotājus, izmantoja ļoti iedvesmojošu citātu: “Izglītots cilvēks māk lasīt grāmatas tā, ka tās viņu maina.” Tuvojoties jaunajam mācību gadam, ticu, ka spēsim mainīt izglītības sistēmu uz labo pusi un kopīgiem spēkiem veidot tādu izglītību, kas padarīs labākus mūs pašus.
Autore ir Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja, Dr. paed.
Pagaidām nav neviena komentāra