Latvijas Eksportētāju asociācija The Red Jackets (LEA) neatbalsta pašreizējos Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumus – uzmanības centrā jābūt tādām nodokļu izmaiņām, kas uzlabotu eksportētāju konkurētspēju un panāktu strauju ekonomikas attīstību, pateicoties pieaugumam eksportā.
Pēdējos gados Latvijā darbinieku algas un vietējo piegādātāju cenas ir augušas straujāk nekā darba ražīguma pieaugums uzņēmumos. Rezultātā ir pieaugušas eksporta preču ražošanas izmaksas, apgrūtinot Latvijas eksportētāju konkurenci. Šogad eksporta apjoms krities par 6 procentiem, radusies stagnācija valsts ekonomikā. Līdz ar to šobrīd Latvijas ekonomikas izaugsme ir zemākā visā ES (Oksfordas/Havera ekonomikas pētījums, salīdzinot 2024. gada otro ceturksni ar 2023. gada ceturto ceturksni). Līderos ir izvirzījusies Polija un Lietuva, pateicoties spēcīgai rūpniecības un eksporta attīstībai, kā arī aktīvai uzņēmējdarbības atbalsta politikai.
Eksporta attīstībai ir nepieciešams samazināt ražotāju izmaksas. Lai saglabātu algas “uz rokas” esošajā līmenī vai kāpinātu tās, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, Latvijas algu nodokļiem ir jābūt vismaz vienādiem ar pārējās Baltijas valstīs noteiktajiem. Lai sasniegtu konkurētspēju ar pārējo Baltiju un veicinātu vietējo patēriņu, Latvijas algu nodokļi ir jāsamazina vidējo un zemo algu grupā, nemainot tos augsto algu sektorā.
Finanšu ministrija piedāvā panākt algu konkurētspēju, mazinot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tas ir nepieņemami un neatbilst valsts attīstības interesēm. Ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju, pensiju noguldījumus apdraudēt nedrīkst, tāpēc šāds priekšlikums ir kategoriski noraidāms.
Piedāvājam iegūt resursu, lai samazinātu algu nodokļus vidējiem un zemiem ienākumiem, par vienlīdz lielu apjomu palielinot pievienotās vērtības nodokli.
Šāda rīcība palielinās konkurētspēju, uzlabos ienākumus mazāko algu saņēmējiem, tā veicinot Latvijas ekonomikas attīstību un vienlaikus mazinās importa apjomu un palielinās eksportu, tā atgriežot ekonomiku uz izaugsmi.
Lai īstenotu Ekonomikas ministrijas mērķi dubultot Latvijas ekonomiku, ir nepieciešamas būtiskas investīcijas eksportējošos uzņēmumos.
Analizējot Finanšu ministrijas priekšlikumus, LEA īpaši uzsver nepieciešamību pēc detalizētas analīzes un konkrētiem priekšlikumiem attiecībā uz ienākumiem no plānotajām izmaiņām nodokļu politikā – konkrēti 116,1 miljonu eiro izlietojumu.
Lai sasniegtu mūsu kopīgi izvirzītos mērķus, nepieciešama ātra un efektīva valsts pārvalde, kas, apzinoties eksporta nozīmi ekonomikas izaugsmē, prioritizē eksportējošos uzņēmumus, būtiski samazinot birokrātisko slogu un paātrinot eksportētāju apkalpošanu, kā arī investējot to attīstībā. Iesakām virzīties uz savstarpēju uzticēšanos, vairāk izmantojot uzņēmumu apliecinājumus kā mehānismu kontrolei, kā arī nodokļu nomaksas un radītās pievienotās vērtības novērtēšanai.
LEA ir izveidojusi vērtīga eksportētāja definīciju un sadarbojas ar Ekonomikas ministriju un Prezidenta kanceleju, lai pēc noteiktiem kritērijiem izvērtētu atbalstāmos uzņēmumus, nostiprinot “Zaļā koridora” regulējumu un eksporta atbalsta programmas.
Kā viens no iemesliem nelielajam darba ražīguma pieaugumam ir ierobežota kredītu, fondu un citu resursu pieejamība eksportētājiem, ko ir atzinusi arī Latvijas Banka. Maz investīciju pētniecībā un attīstībā ierobežo spēju palielināt pārdošanas cenas un trūkst darbinieku apmācības, kas uzlabotu efektivitāti. Zemās pārdošanas cenas un nenoteiktība darba procesā ir sekmējušas lēnāku pievienotās vērtības pieaugumu Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu, kas veiksmīgi audzējusi pievienoto vērtību. Latvijas valdībai ir jāizstrādā mehānismi, kas audzētu finansējumu eksporta attīstībai.
LEA aicinājumi valdībai:
- Valsts atbalsta kritēriji: Noteikt uzņēmuma radīto pievienoto vērtību, eksportu un darba ražīguma kāpumu kā galvenos kritērijus valsts atbalsta un struktūrfondu finansējuma piešķiršanai.
- Darbaspēka nodokļu samazināšana: Samazināt darbaspēka nodokļus līdz OECD vidējam līmenim, īpaši zemo un vidējo algu saņēmējiem, bet saglabājot konkurētspēju arī augsto algu segmentā, lai veicinātu eksportspēju un mazinātu ēnu ekonomiku, sekojot OECD ieteikumiem.
- Banku kredītpolitika: Uzlabot banku kreditēšanas politiku, palielinot ilgtermiņa kredītu pieejamību uzņēmumu izaugsmē, un apsvērt pensiju fondu atbalstu.
- Investīcijas pētniecībā un attīstībā: Palielināt finansējumu pētniecībai un darbinieku apmācībām, lai veicinātu inovācijas un darba ražīgumu.
- Enerģijas cenas: Mērķtiecīgi ar attiecīgo valsts kapitālsabiedrību aktivitātēm investēt atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, tādā veidā samazinot enerģijas cenas eksporta rūpniecības uzņēmumiem, lai stimulētu rūpniecības izaugsmi, un apsvērt iespēju Baltijas līmenī koordinēt investīcijas atjaunojamajā enerģijā.
- Izvērtēt iespēju diferencēti celt pievienotās vērtības nodokli, lai finansētu valsts drošības vajadzības, kā arī pārskatīt valsts pakalpojumu nepieciešamību, un kvalitāti, attiecīgi samazinot izmaksas arī sabiedriskā sektora pusē.
Latvijas Eksportētāju asociācija aicina nodrošināt līdzsvarotu nodokļu sistēmu, kas veicinātu izaugsmi un nodrošinātu pietiekamu finansējumu valsts budžeta izdevumiem. The Red Jackets apvieno vadošos Latvijas eksportētājus un strādā, lai uzlabotu eksporta sektora konkurētspēju, veicinātu uzņēmumu izaugsmi un sekmētu valsts ekonomisko attīstību. Mūsu asociāciju veido 60 biedri ar kopējo apgrozījumu 2 miljardi eiro.
Latvijas Eksportētāju asociācija The Red Jackets
Komentāri (3)
Artūrs Ozols 24.08.2024. 15.25
Eksportēt ! Neapšaubāmi ,ka vajag , bet rakstā ne vārda par situāciju zemēs uz kurām eksportējam . Kādu krīzi pārdzīvo Vācijas rūpniecība ,citas ES valstis. Un kāds īpatsvars ir lieleksportētājiem no Latvijas , šeit Latvijas tirgū ? Eksportētāji nemaksā PVN , kāds ir šī kapitāla konkrētais pienesums valsts budžetam bez algu nodokļiem ? Būtu interesanti uzzināt kā Rīgas eksportētājs , kur IKP ap 2000 eiro mēnesī uz 1 iedzīvotāju , atbalsta nevienlīdzības mazināšanos , piemēram , Augšdaugavas novadā , kur IKP skaitlis ap 400 eiro/ m uz 1 iedzīvotāju ? Un vispār vai no skaitļa 400 – 600 eiro mēnesī uz 1 cilvēku ,var kaut ko eksportēt ,bet Latvijā , ja visu pieņem par 100 , ir tikai 2 pilsētas un 4 novadi kur ir šis 100 un vairāk !!!
0
Artūrs Ozols 24.08.2024. 15.42
Neiedziļinoties visos aprakstītajos prasību punktos , vēršu uzmanību uz vakarvakara vācu ekonomisko ziņu daļu par gāzes krājumiem šobrīd ES . Vidēji ES gāzes krātuves esot piepildītas par 90% , Spānijā par 100% ,Vācijā par 93,5% , Latvija pēdējā starp ES valstīm ar 69,3% !!! Vai neesam nogulējuši lētos pavasara un vasaras iepirkumus un ziemā maksāsim dārgi ? Kā tas atsauksies uz mūsu eksporta konkurētspēju ?
0
Uldis.M42 25.08.2024. 09.19
Ne tikai eksportētājiem, bet arī visiem pārējiem komersantiem ļoti noderētu, ja Latvijā tiktu samazināta “otkatu” summas kaut vai līdz Bulgārijas līmenim, bet par administratīvā sloga samazināšanu, kā tas tiek darīts šobrīd Havjera Mileja, ko daudzi jau nodēvējuši par Argentīnas Trampu, vadītā valstī, neviens pat sapņot neuzdrīkstas. Ja kāds uztraucas par JV/Progresīvie radiem un draugiem, kuri paliktu bez darba, varam aizsūtīt mājās kādu tūkstoti šudru, kas izvadā piegādes no restorāniem un valsts pasūtījumu monopolistu: Skonto būve, Re&Re un Binders, apakšuzņēmumu strādniekus no Centrālāzijas.
Tie, kuri augstās skolās norakstījuši ekonomiku no Dombrovska, var nezināt, bet normāli cilvēki saprot, ka importa aizstāšana tas pats eksports vien iznāk, tikai atkrīt milzīgās transporta izmaksas un valūtas konvertācijas izdevumi un, gaidīšanas laiks, protams. Latvijas, kur varu sagrābusī kleptokrātija un sodomija apkalpo Itera Latvija, apstākļos visas iespējas sevi pilnībā nodrošināt ar visa veida energoresursiem, izņemots varbūt tikai augsta oktānskaitļa benzīnu, jo laikā, kad notiek pāreja uz elektrodzinējiem, nav jēgas būvēt valstī katalītiskā naftas krekinga fabriku.
0