Kad privātmājā plīst ūdensvads vai vētras laikā jumtam uzkrīt koks, īpašnieks apzinās, ka būs nepieciešams remonts un, visticamāk, tas prasīs ievērojamas izmaksas. Taču daudzdzīvokļu mājās situācija bieži vien ir citāda. Daudzi iedzīvotāji uzskata, ka viņu atbildība beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm, tāpēc, saskaroties ar negaidītām remonta izmaksām par koplietošanas telpu vai ēkas elementu bojājumiem, viņi bieži ir pārsteigti un neapmierināti ar neplānotiem izdevumiem.
Taču jāapzinās, ka klimata pārmaiņas skar visus. Arī Latvijā ar dabas nodarītiem postījumiem sastopamies arvien biežāk. Nesenā vētra nodarīja lielus kaitējumus daudziem. Ēkām norauti jumti. Namu pagalmos un teritorijās nolauzti koki. Sabojāti bērnu rotaļu laukumi. Piefiksēti pat visai neierasti bojājumi, piemēram, norauts fasādes apmetums. Ne mazums dzīvokļu applūduši.
Pēc jūlija vētras mūsu apsaimniekotajos namos kopumā reģistrēti 225 pieteikumi – vētras radītie bojājumi reģistrēti 109 kopīpašumos. Nozīmīgi, ka tikai aptuveni pusei no tiem kopīpašums ir apdrošināts. Atbilstoši veiktajiem aprēķiniem vētras nodarītie zaudējumi apdrošināto māju gadījumos kopumā pārsnieguši 150 000 eiro.
Daudzdzīvokļu namu apdrošināšana pagaidām nav likumdošanā noteikta obligāta prasība. Taču uzskatu, ka ideja valstiski noteikt daudzdzīvokļu ēku kopīpašumu apdrošināšanu par obligātu, piemēram, jumtu, komunikācijas u.tml., būtu ne vien apsveicama, bet gan fundamentāli nepieciešama iniciatīva. Tāpat lietderīga būtu daudzīvokļu namu dzīvokļu apdrošināšana, kas šajā gadījumā gan būtu atkarīga no dzīvokļa īpašnieka paša.
Ko gan dotu šāda apdrošināšana? Jāatbild līdzībās – vai jūs spētu iedomāties braukt ar auto bez OCTA? Vai jūs justos droši?
Tātad vispirms jau kā visnotaļ būtisks iemesls obligātai namu apdrošināšanai būtu drošības sajūta. Apdrošināšana īpašniekiem sniegtu sirdsmieru un drošības sajūtu, apzinoties, ka viņu īpašums ir aizsargāts pret neparedzētiem negadījumiem.
Kā nākamo iemeslu minēšu īpašuma aizsardzību. Daudzdzīvokļu nams galu galā ir vērtīgs īpašums, kas var tikt bojāts ugunsgrēka, plūdu, vētras vai citu dabas stihiju rezultātā. Apdrošināšana nodrošina finansiālu aizsardzību pret zaudējumiem, kas var rasties šo dabas stihiju dēļ.
Tāpat ļoti svarīgs iemesls ir finansiālā drošība, sadalot zaudējumus kopīpašumam nodarīto zaudējumu novēršanai, piemēram, jumta, fasādes, kāpņu telpu un inženierkomunikāciju remontam. Apdrošināšana palīdzētu izvairīties no neparedzētiem izdevumiem.
Šeit vēlos pieminēt pozitīvu piemēru. Jūrmalā gandrīz visas mūsu apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas ir apdrošinātas un Rīgā kopumā apdrošinātas jau gandrīz puse no Civinity Mājas pārvaldīšanā esošajām dzīvojamām mājām, tādā veidā pasargājot īpašniekus no ievērojamiem izdevumiem dažādos avārijas un nelaimes gadījumos. Šī gan ir viena no retajām praksēm Latvijā, kad pārvaldnieks veic daudzīvokļu māju apdrošināšanu.
Būtu jāņem vērā arī atbildība pret trešajām personām. Ja, piemēram, no jumta krīt sniegs vai ledus un tas nodara kaitējumu kādam cilvēkam vai viņa īpašumam, apdrošināšana var segt šos izdevumus. Tā pasargā mājas īpašniekus no lielām izmaksām, kas var rasties šādu negadījumu rezultātā.
Turklāt ne jau tikai dabas stihiju radītie zaudējumi prasa apdrošināšanu. Atceramies gadījumu Pārdaugavā, kad, uzsprāgstot gāzes katlam un neatrodot naudas līdzekļu remontdarbiem, visi ēkas iemītnieki palika uz ielas.
Lai arī patlaban Latvijā nav obligāti apdrošināt daudzdzīvokļu namus, uzskatu, ka to ieteicams darīt, lai pasargātu sevi un savu īpašumu no dažādiem riskiem un neparedzētiem izdevumiem.
Dzīvokļu īpašniekiem apdrošināt savu īpašumu ir ierasts un saprātīgs solis. Taču svarīgi daudzdzīvokļu namu kopīpašniekiem apsvērt kopīpašuma apdrošināšanu. Rūpējoties par visu ēku, nevis tikai savu dzīvokli, iespējams izvairīties no lieliem izdevumiem un problēmām, kas var rasties neparedzētu gadījumu dēļ. Galu galā – tas taču ir jūsu maciņš, jūsu drošība, jūsu sirdsmiers.
Autore ir Civinity Mājas un Civinity Mājas Jūrmala vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra