Kam jāuzņemas atbildība par ceļu satiksmes drošību?

Šovasar bijuši kritiski daudz smagu ceļu satiksmes negadījumu*, un sabiedrībai ir svarīgs jautājums – kāpēc tā notiek? Liela daļa autovadītāju un sabiedrība kopumā mēdz vainot ceļu kvalitāti, zīmju nepareizību, kā arī šoseju neesamību, salīdzinot Latviju ar citām Eiropas valstīm. Bet kas patiesībā ir lielākais ceļu satiksmes negadījumu iemesls?

Statistikas dati liecina, ka lielākais ceļu satiksmes negadījumu samazinājums notika no 2019. līdz 2020. gadam, kas galvenokārt saistīts ar pandēmiju un tās sekām, tai skaitā mājsēdi*. Tomēr, analizējot nākamos gadus, negadījumu skaits pieaug un nemazinās. Kas ir galvenais iemesls?

SKDS vadītāja Arņa Kaktiņa prezentācija šā gada Ceļu nozares konferencē par iedzīvotāju uzvedību, vadot auto, un uzskatiem par satiksmes drošību** liecina, ka Latvijas iedzīvotāju tolerance pret pārkāpumiem, vadot automašīnu, ir ļoti liberāla. To apliecina 49% aptaujāto, kas atzinuši, ka nedaudz pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, kad ir jāsteidzas, ir pieņemami. Un statistiski šo vairāk apliecina gados jaunāki vīrieši.

Bieži negadījumu cēloņi tiek saistīti ar nesaprotamu satiksmes organizāciju vai ceļa zīmēm un neatbilstošu ceļa segumu. Šo apstiprina arī aptaujas dati: 94% aptaujāto ir saskārušies ar situācijām, kurās, viņuprāt, bijusi neizprotama satiksmes organizācija vai ceļa zīmes. Visbiežāk šādi domā rīdzinieki.

Interesanti, ka 49% no aptaujātajiem ir atzinuši, ka neveiksmes darbā ir ietekmējošākais faktors uzvedības ietekmē. Tieši tāpat ietekmējošs faktors ir neziņa par nākotni, personīgā vai ģimenes finansiālā situācija, kā arī sabiedrībā un sociālajos tīklos esošā agresija.

Papildus iepriekšminētajam 43% aptaujāto atzīst, ka ātrāka vai agresīvāka braukšana palīdz atbrīvoties no stresa. Autovadītāji arī atzīst distances neievērošanu, tīšu ātruma ierobežojumu pārkāpšanu naktī, sacensības ar citiem autovadītājiem un citu autovadītāju apdzīšanu dusmu dēļ. Šī uzvedība atspoguļo sabiedrības mentālo stāvokli, ko ietekmē dažādi faktori.

Var secināt, ka autovadītāju uzvedība uz ceļa ir mūsu sabiedrības mentālā stāvokļa atspulgs.

Ja autovadītājs savā darbavietā jūtas nedroši un ja ģimenes finansiālais stāvoklis ir nestabils, tas ietekmē autovadītāja uzvedību un kultūru pie stūres. Var pieņemt, ka pēdējo gadu notikumi kopš pandēmijas, mājsēdes, neziņas par nākotni, ekonomiskās krīzes, energokrīzes, Ukrainas kara situācija ir radījusi pārāk lielu nedrošību sabiedrībā, kas automātiski ietekmē katra sabiedrības dalībnieka mentālo stāvokli. Īstermiņā šādas situācijas ir saprotamas, tomēr ilglaicīgi tas rada visas sabiedrības neiecietību un degradāciju. Mentālā veselība ir svarīgs sabiedrības attīstības rādītājs, un Latvijā pašlaik nav aktuālu pētījumu par šo tēmu, tāpēc trūkst risinājumu un ieteikumu.

Latvijas valsts veselības profilā 2023, ko pēc katras valsts sniegtajiem datiem apkopo OECD, pēdējie pieejamie mentālās veselības oficiālie dati ir par 2019. gadu. Tajos konstatēts, ka 8,4% Latvijas iedzīvotāju ir konstatēta depresija, kas pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju 7,4%***. Ir veiktas dažādas privātas aptaujas vai pētījumi, taču šie dati nav oficiāli un pilnībā interpretējami. Ņemot vērā, ka pēdējos gados gan pasaulē, gan Latvijā daudz tiek runāts par mentālās veselības nozīmīgumu cilvēces labbūtībā, būtu svarīgi sekot līdzi sabiedrības vispārējam veselības stāvoklim, lai spētu attiecīgi reaģēt nepieciešamības situācijās.

Jāatzīst, ka ceļu satiksmes drošība ir daudzslāņains jautājums, kas prasa visaptverošu pieeju tās apskatē un analīzē. Lai uzlabotu situāciju, jāņem vērā dažādu iesaistīto pušu atbildības un jāizstrādā kopējas stratēģijas.

1. Atbildības sadalījums

1.1.Ceļu uzturētāja un/vai apsaimniekotāja atbildības

• Infrastruktūras kvalitāte: nodrošināt ceļu uzturēšanu, savlaicīgu segumu uzlabošanu un regulāru pārbaudi. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ceļu posmiem ar augstu negadījumu skaitu.
• Ceļa zīmes un ceļa marķējumi: regulāri jāpārliecinās, ka ceļa zīmes ir redzamas, saprotamas un korekti novietotas. Var veikt papildu autovadītāju aptaujas par izpratnes līmeni un nepieciešamības gadījumā jāveic izmaiņas ceļu satiksmes organizācijā.
• Satiksmes infrastruktūras uzlabošana: plānot un attīstīt mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru, drošus krustojumus, gājēju pārejas un veloceliņus.

1.2. Autovadītāju atbildības

• Atbildīga braukšana: ievērot ceļu satiksmes noteikumus, īpaši ātruma ierobežojumus. Apzināties, ka autovadītāja uzvedība tiešā veidā ietekmē satiksmes drošību.
• Mentālā veselība: atzīt un risināt personīgos mentālās veselības jautājumus, kas var ietekmēt braukšanas uzvedību.
• Kultūras veidošana: autovadītāji kopā ir tie, kas veido Latvijas satiksmes kultūru, līdz ar to jāapzinās savas spējas un reakcijas iespējamos rezultātus.

2. Izglītošana un sabiedrības informēšana

• Izglītojošas kampaņas: organizēt kampaņas, lai izglītotu sabiedrību par drošu braukšanu, stresa pārvaldību un mentālās veselības ietekmi uz braukšanu, kā arī kampaņas par dramatiskajām vienaldzības sekām agresīvi vai nevērīgi vadot automašīnu.
• Skolu programmas: ieviest satiksmes drošības mācības skolās, lai jaunieši jau no mazotnes apzinātos drošas braukšanas nozīmi.
• Noteikumi autoskolās: veikt papildu nosacījumus autoskolām teorētiskajā un/vai praktiskajā sadaļā ar reālo seku imitāciju negadījumu situācijās, pēc iespējas izglītojot topošos auto šoferus par potenciālajiem riskiem.

3. Policijas un kontroles institūciju loma

• Pastiprināta situācijas kontrole: izanalizēt autovadītāju kontroles mehānismu iespējas, īpaši vietās ar augstu negadījumu skaitu. Izmantojot radaru un video novērošanas sistēmas ātruma un pārkāpumu analizēšanai un ierobežošanai.

4. Mentālās veselības nozīme

• Psiholoģiskā palīdzība: nodrošināt pieejamus mentālās veselības pakalpojumus, kas palīdzētu cilvēkiem pārvaldīt stresu un citas emocijas, kas var ietekmēt viņu braukšanas uzvedību.

5. Statistikas un pētījumu nozīme

• Regulāri pētījumi: regulāri veikt pētījumus vai aptaujas sabiedrības mentālā stāvokļa apzināšanai un attiecīgi veikt nepieciešamos uzlabojumus sabiedrības un valstiskā līmenī. Veikt regulārus ceļu satiksmes drošības pētījumus un datu analītiku, lai iegūtu aktuālus datus un izstrādātu efektīvas politikas.
• Datu analīze: analizēt negadījumu datus, lai identificētu problemātiskās jomas un izstrādātu mērķtiecīgus risinājumus.
• Lai izmainītu kopējo valsts statistiku, nepietiek tikai ar vienas sadaļas attīstību un kontroli, tas ir vairāku sabiedrības daļu kopums, kas sniegs rezultātus, darbojoties vienoti un attiecīgi uzņemoties savstarpējās atbildības.

 

Autore ir autoindustrijas pārstāve

Rakstā izmantotās atsauces:

* CSDD dati

**Ceļu nozares konference 2024

***Valsts veselības profils 2023/ OECD/European Observatory on Health Systems and Policies (2023), Latvija: Valsts veselības profils 2023, State of Health in the EU, OECD Publishing, Paris/European Observatory on Health Systems and Policies, Brussels.