Šodien nereti dzirdam provokatīvus jautājumus, vai izglītībai tādā formātā, kādā esam to pieraduši piedzīvot, joprojām ir jēga un vērtība. Provokatīvo jautājumu ietekmē strauji mainīgā biznesa vide, nemitīgi attīstošā tehnoloģiju vide, jauni risku veidi. Līdz ar to pamatoti ir jautājumi par tradicionālās izglītības un pasniedzēju spēju tikt līdzi šīm pārmaiņām un nodrošināt laiku apsteidzošas zināšanas un pieredzi. Šis spiediens liek paniski meklēt jaunas zināšanas par notiekošo, lai saprastu, kā labāk pārmaiņas vadīt. Bet vai dzīvē kaut ko ātri var iemācīties? Iegūt informāciju – jā, bet informāciju pārvērst par zināšanām un pieredzi – diez vai!
Nenoliedzami, informācija par ikvienu tēmu ir kļuvusi tik pieejama, kā nekad agrāk. Katrai neskaidrībai šodien var mēģināt rast ātru skaidrojumu tīmeklī. Par to, vai informācija ir piemērota meklētāja situācijai, lemj pats informācijas meklētājs. Līdz ar to par zināšanu, kas izriet no publiskās informācijas, trūkumu sūdzēties nevar. Vienlaikus aktualizējas jautājums, vai zināšanas spējam pārnest, lai radītu risinājumu vai dot zināšanām pielietojumu? Un to – pielietojumu – cilvēks ar retiem izņēmumiem neiemācās no grāmatām. Nedz arī no blogiem, podkāstiem un interneta dzīlēm. Šie visi ir vērtīgi pamudinājumi domām, meklējumiem, bet bieži vien kā liesma pēc lietus noslāpējas.
Mācīšanās prasa laiku un sistēmu
Esam iekārtoti tā, ka patiesa, dziļa mācīšanās prasa laiku, atkārtošanos un domubiedrus, ar kuriem pārrunāt pieredzes un mācīties no viņu kļūdām un atziņām tikpat lielā vai pat vēl lielākā mērā nekā no savējām. Tas prasa kādu vai kādus, kuri mērķtiecīgi ved mūs cauri šim maršrutam ceļā uz jaunu kompetences līmeni. Līmeni, kurā ne tikai zinām, bet arī rīkojamies saskaņā ar to, ko zinām.
Šodienas un nākotnes līderi atrodas uz šauras takas starp cilvēcīgumu un tehnoloģijām. Pasaulē dominē galējības – no gandrīz simtprocentīgas paļaušanās uz tehnoloģijām līdz to noliegšanai un “matriksa” apokalipses piesaukšanai. Līderu uzdevums ir gudri vest mūs cauri iespējām un kārdinājumiem, virzot uz vietu, kur tehnoloģijas papildina mūsu cilvēciskās iespējas, bet neapdraud cilvēces eksistenci.
Kā cilvēkvadības jomas eksperte ikdienā strādāju starptautiskā uzņēmumā un esmu arī pasniedzēja Riga Business School. Ikdienā redzu gan biznesa izaicinājumus savā uzņēmumā, gan sekoju līdzi personālvadības un līderības jautājumiem arī akadēmiskajā līmenī, vienlaikus tiekos ar maģistratūras studentiem lekcijās, kur ar augsta līmeņa speciālistiem un vadītājiem pārrunājam līderības un personālvadības jautājumus. Patlaban kā pasniedzēja un arī praktizētāja aktualizēju jautājumus par sistemātiskām zināšanām, to praktizēšanu, zināšanu pielietošanas novērtēšanu vairāk kā jebkad iepriekš. To daru tā iemesla dēļ, ka “plikas” zināšanas bez pieredzes stāstiem un diskusijām par zināšanu pielietošanu, situāciju analīzes nedod paliekošu vērtību. Zināt nenozīmē būt drosmīgam darīt.
Mācīšanās kā viens no ieradumiem un kompetences stūrakmeņiem
Mākslīgā intelekta un tehnoloģiju straujajā attīstībā mēs aizvien vairāk apzināmies, ka cilvēkcentrēta, autentiska līderība kļūst par retu un vērtīgu parādību. Tāpēc, piemēram, Executive MBA (maģistra programma, kurā divu gadu laikā strādājam roku rokā ar biznesa līderiem no dažādām jomām) programmas ceļojums nav tikai par zināšanu apguvi, bet arī par to, kā katrs students kļūst par sava veida bāku, gaismas staru, kas iedvesmo un rāda ceļu citiem pieaugoši automatizētā pasaulē.
Vadītāju mācīšanās ir pakāpenisks process, ko nevar sasteigt. Lai attīstītu efektīvai vadībai nepieciešamās padziļinātās un daudzpusīgās prasmes, ir nepieciešams laiks, konsekventas pūles un līdzīgi domājošu cilvēku atbalsta tīkls. Tāpat kā mūzikas instrumenta spēles apguvei, profesionāla sportista izaugsmei, debesskrāpja celtniecībai vai gardas maltītes pagatavošanai ir nepieciešams laiks un centība, tāpat arī kļūšanai par efektīvu vadītāju ir nepieciešams laiks un neatlaidība.
Pētījumā par uzvedības ietekmes tēmu “How Are Habits Formed: Modelling Habit Formation in the Real World” (Lally, P., van Jaarsveld, C. H. M., Potts, H. W. W., & Wardle, J., 2010) autori noskaidrojuši, ka vidēji nepieciešamas aptuveni 66 dienas, lai salīdzinoši vienkārša jauna uzvedība kļūtu automātiska. Vienkāršāka uzvedība, piemēram, ūdens glāzes izdzeršana, veido ieradumus ātrāk nekā sarežģītāka uzvedība (piemēram, 50 pietupieni ik dienas). Salīdzinājumā ar šiem vienkāršajiem piemēriem varam iedomāties, cik kompleksas ir līdera uzvedības un kādēļ to efektīva, paliekoša maiņa prasa krietni ilgāku laiku.
Šajā pētījumā arī uzsvērta konteksta un vides nozīme ieradumu veidošanā. Atgriežos pie piemēra no savas pasniedzējas ikdienas. Piemēram, Executive MBA studiju formāts nodrošina šādu kontekstu vēlamo līderības kompetenču nostiprināšanai, līdzīgi kā skriešanas apavi pie gultas palīdz atcerēties par skriešanu no rītiem vai ūdens glāze uz galda atgādinās par ūdens dzeršanu.
Pieredzē balstītā mācīšanās
Organizāciju līderiem ir svarīgi ne tikai labi pārzināt finanses, mārketingu vai stratēģijas. Svarīgi ir pārvaldīt visu spektru un sapludināt šīs zināšanas vienotā kopbildē, kur būtiskākais elements ir cilvēks. Biznesa modelis ir tikai puse no veiksmes biznesā. Otra puse ir īstie cilvēki un procesi, kas ļauj piesaistīt un noturēt nepieciešamos talantus un nodrošināt vidi, kurā šie talantīgie indivīdi var un grib maksimāli produktīvi izpausties.
Pasaule strauji mainās, un vecie modeļi vairs nedarbojas. Līdzbiedru tīkls (peer network) un pieredzē balstīta mācīšanās ir kritiskie elementi. Arī pasaules klases uzņēmumu līderi praktizē nemitīgu mācīšanos vienam no otra dažādos tīklošanās pasākumos un ekskluzīvu tikšanos formātos. Executive līmenī arī ar akadēmiskām zināšanām no pasniedzēja puses vien vairs nav pietiekami – pasniedzējiem jāspēj demonstrēt zināšanu pielietojumu praktiskā biznesa vadības pieredzē.
Ikdienā kā pasniedzēja un arī Executive MBA programmas komandas daļa redzu, ka Executive MBA programma trenē vēl kādu šodienas pasaulē ikvienā dzīves un biznesa jomā kritiski svarīgu kompetenci – noturību (resilience), palīdzot programmas dalībniekiem attīstīt spēju tikt galā ar izaicinājumiem, saglabājot optimismu un proaktivitāti. Kvalitatīvs ceļojums līderības pasaulē nevar tikt realizēts dažu dienu, nedēļu vai pat pāris mēnešu laikā. Riga Business School Executive MBA programma ilgst 20 mēnešus, kuru laikā dalībnieki padziļināti iepazīst sevi un apgūst aktuālas un iedarbīgas metodes darbam ar komandu un organizāciju kopumā.
Man pašai kā pieredzējušai cilvēkresursu funkcijas vadītājai dažādās nozarēs ir svarīgi, kā līderi balansē īstermiņa un ilgtermiņa mācīšanos, jo katra no mācīšanās formām stiprina citu līderības un prasmju muskuli. Līderi nekad nebeidz mācīties – no savām kļūdām, kopā ar un no citiem domu biedriem, kā arī savām komandām.
Autore ir Riga Business School (RTU) pasniedzēja, The Customization Group personāla direktore
Pagaidām nav neviena komentāra