Ja Latvija neieviesīs proaktīvo sociālās aprūpes sistēmu, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ekonomiskā attīstība būs tikai tāls un burvīgs sapnis. Ar vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaita pieaugumu un arvien lielāku slogu uz veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmām, valsts nākotne krāsojas drūmos toņos.
Latvijas iedzīvotāju skaits jau gadiem ilgi samazinās, un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopš 1990.gada Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par aptuveni 27%, kas rada nopietnu demogrāfisku krīzi.
Paredzams, ka līdz 2030.gadam cilvēku skaits, kas vecāki par 65 gadiem, palielināsies par 20%, kas vēl vairāk palielinās spiedienu uz jau tā noslogoto veselības un sociālās aprūpes sistēmu. Šī problēma skar ne tikai individuālo labklājību, bet arī kopējo valsts ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Bez proaktīvas sociālās aprūpes sistēmas, kurā tiek uzsvērta agrīna iejaukšanās un savlaicīga atbalsta sniegšana, Latvija riskē piedzīvot veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmu sabrukumu, kas atstās postošas sekas gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.
Proaktīvā sociālā aprūpes sistēma ir visaptveroša pieeja veselības un sociālajiem pakalpojumiem, kuras mērķis ir novērst problēmas jau agrīnā stadijā un nodrošināt nepārtrauktu atbalstu, lai nepieļaugu situācijas pasliktināšanos. Šī sistēma nodrošina, ka cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma un mazaizsargātās grupas, saņem palīdzību laikus, pirms problēmas kļūst nopietnas un prasa dārgu un sarežģītu iejaukšanos.
Zviedrijā un Vācijā jau ir veiksmīgi ieviestas proaktīvas aprūpes sistēmas, kas demonstrē šādas pieejas priekšrocības.
Zviedrijā izmantotās prognozēšanas un agrīnās iejaukšanās programmas ir samazinājušas hospitalizācijas gadījumu skaitu un izmaksas, kā arī uzlabojušas dzīves kvalitāti, sevišķi, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Dienvidu Zviedrijas reģionā izstrādātā programma, kas paredzēja identificēt augsta riska grupas un nodrošināt tām mērķtiecīgu aprūpi, rezultējās ar hospitalizācijas gadījumu samazinājumu par 20% un uzlabotu aprūpes efektivitāti.
Vācijā proaktīvās aprūpes modeļi ietver ģimenes ārstu kā galveno koordinatoru, kas sadarbojas ar dažādiem veselības aprūpes speciālistiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu un visaptverošu aprūpi. Šī pieeja ievērojami uzlabo veselības aprūpes iznākumus un samazina ārkārtas situāciju nepieciešamību, samazinot hospitalizāciju skaitu un uzlabojot dzīves kvalitāti.
Ja Latvija turpinās paļauties uz reaktīvo aprūpes modeli, kas risina problēmas tikai tad, kad tās jau ir kļuvušas akūtas, sekas būs dramatiskas.
Veselības aprūpes izmaksas turpinās pieaugt, hospitalizācijas gadījumu skaits palielināsies, un veselības aprūpes sistēma nespēs nodrošināt nepieciešamo aprūpi visiem, kam tā ir nepieciešama. Sociālās aprūpes jomā palielināsies slodze uz ģimenēm un aprūpētājiem, kas izraisīs izdegšanu un emocionālo stresu, radot vēl lielāku sociālo spriedzi. Šāda situācija neizbēgami novedīs pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās iedzīvotāju vidū un vēl vairāk palielinās sociālās nevienlīdzības risku.
Lai izvairītos no šāda scenārija, ir būtiski īstenot vairākus soļus. Pirmkārt, ir nepieciešams izstrādāt prognozēšanas modeļus un veikt regulārus novērtējumus, lai identificētu indivīdus, kuriem ir augsts risks saskarties ar veselības vai sociālām problēmām. Otrkārt, ir jānodrošina multidisciplināra sadarbība, kas varētu sniegt visaptverošu un nepārtrauktu aprūpi, iesaistot ģimenes ārstus, speciālistus, sociālos darbiniekus un citus profesionāļus. Treškārt, nepieciešams atbalstīt profilaktiskos pasākumus un veselības veicināšanas programmas, kas palīdzētu novērst slimības un uzlabotu vispārējo veselību. Ceturtkārt, jāmaina tiesību akti, kas ļauto sociālās aprūpes sistēmā sniegt palīdzību un iejaukties, pirms attiecīgās personas ir devušas rakstveida atļauju.
Latvijas Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes, kas beigsies 2027.gadā, ir jāpārskata un jāpārveido, lai iekļautu proaktīvas sociālās aprūpes principus visos līmeņos.
Tas nozīmē izveidot stratēģiju, kas atbalsta agrīnu iejaukšanos, nepārtrauktu aprūpi un profilaktiskos pasākumus. Ir svarīgi, lai pamatnostādnes ne tikai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu un resursus, bet arī vairotu sabiedrības izpratni par proaktīvās aprūpes nozīmīgumu un priekšrocībām.
Proaktīvā sociālā aprūpes sistēma ir būtisks solis uz priekšu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, efektīvu un humānu pieeju vecāka gadagājuma un mazaizsargāto iedzīvotāju aprūpei Latvijā. Īstenojot šo pieeju, Latvija varēs uzlabot iedzīvotāju veselību un labklājību, samazināt veselības aprūpes izmaksas un radīt stiprāku un vienotāku sabiedrību. Tas varētu nozīmēt ievērojamu sloga samazināšanos Latvijas slimnīcām, samazinot pacientu skaitu par tūkstošiem gadā un ietaupot desmitiem miljoniem eiro veselības aprūpes izdevumos.
Proaktīvas sociālās aprūpes sistēmas ieviešana Latvijā prasītu aptuveni 3-5 gadus, lai pilnībā integrētu visus elementus un nodrošinātu efektīvu darbību.
Tomēr būtu saprātīgi sākt ar vienu sociālās aprūpes aspektu kā pilotprojektu, piemēram, proaktīvu aprūpi senioriem, lai pārbaudītu sistēmas efektivitāti un izveidotu un dzīvē pārbaudīt labākās prakses. Pēc veiksmīgas pilotprojekta ieviešanas, šo pieeju varētu pakāpeniski paplašināt uz visiem sociālās aprūpes līmeņiem valstī, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa ilgtspējīgu risinājumu un radot pamatu stabilai un vienotai sabiedrībai.
Pat kara ēnā šāda sistēma ir būtiska, jo tā palielinātu valsts noturību. Nodrošinot efektīvu un humānu aprūpi visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, Latvija varētu kļūt stiprāka un vienotāka, spējīgāka tikt galā ar ārējiem draudiem un saglabātu iekšējo stabilitāti. Proaktīva pieeja ne tikai uzlabotu indivīdu dzīves kvalitāti, bet arī palielinātu vispārēju valsts drošību un izturību krīzes situācijās, kas, ļoti iespējams, var iestāties ātrāk, nekā to esam iedomājušies.
Georgs Rubenis ir fonda Plecs valdes loceklis.
Pagaidām nav neviena komentāra