Vai latviešu valodas zināšanu jautājumā atkal uzkāpsim uz tā paša grābekļa?

Ikvienam, kurš pašreiz dzīvo un plāno Latvijā uzturēties vismaz trīs gadus, ir jāprot sarunāties latviešu valodā vismaz pamatzināšanu līmenī. Latvijā dzīvo ne tikai cilvēki, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet mūsu līdzpilsoņi, kuri ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā un tūkstošiem ārvalstnieku, kuri Latvijā studē, strādā vai uzturas citu apstākļu dēļ.

Kopš neatkarības atgūšanas latviešu valodas politika ir atstāta novārtā, tā atstāta tikai atsevišķu publisku personu retorikā, nicinot ikvienu, kurš latviski neprot. Lielas cerības tika liktas uz pašreizējo valdību, ka no ierastās naida politikas valodas jautājumos tā nonāks līdz konkrētiem risinājumiem, veicinot ikviena līdzpilsoņa un ārvalstnieka iespējas latviešu valodu apgūt iespējami ātri.

Publiskās diskusijās visbiežāk izskan nicinoša attieksme pret tiem mūsu sabiedrības līdzpilsoņiem, sabiedrības mazākumtautībām, kuri, ilglaicīgi dzīvojot Latvijā, nav pratuši latviešu valodu apgūt. Taču saskaņā ar pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016-2020” datiem 2019. gadā latviešu valodu prata apmēram 90% mazākumtautību pārstāvju, un šis skaits ir pietiekami nemainīgs pēdējo desmit gadu laikā.

Latviešu valoda jāprot arī mūsu sabiedrības jaunpienācējiem

Mani gan vairāk satrauc valsts, jo īpaši Kultūras ministrijas kā atbildīgās ministrijas par integrācijas un valsts valodas politikas veidošanu, mazspēja latviešu valodu stiprināt, veicināt tās apguvi sabiedrības jaunpienācēju – ārvalstu studentu, nodarbināto ārvalstnieku vidū Latvijā.

Uz 2023. gada decembri Latvijā ir derīgas 76 735 termiņuzturēšanās atļaujas un 49 538 patstāvīgās uzturēšanās atļaujas. Pēc šiem pieejamajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā tiesības ir uzturēties aptuveni 126 273 ārvalstniekiem, kas ir aptuveni 6,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ieceļošana Latvijā ikvienam ārvalstniekam ir gana sarežģīta un tā tam ir jābūt. Iegūt iespēju uzturēties Latvijā uz ilgāku laika periodu un saņemt uzturēšanās atļauju ir limitēta un pakļauta drošības pārbaudei, pietiekamu iztikas līdzekļu pierādīšanai un virknei citu nosacījumu.

Pašreiz latviešu valodas apmācība ir atstāta pašplūsmā. Tā nav pat tuvu valsts prioritātēm, līdz ar to, valodas apmācībai netiek piešķirti nepieciešamie finanšu resursi, bet valodas politika atstāta tikai atsevišķu politiķu retorikā.

Valdības plāni stiprināt latviešu valodu ir niecīgi

Esošajā Evikas Siliņas valdības deklarācijā, kas apstiprināta 2023. gada septembrī, tika teikts – “nodrošināsim vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam.” Tāpēc būtiski, ka pašlaik, uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta, neaizmirst valdības deklarācijā un rīcības plānā minētos sasniedzamos rezultātus.

Pašreiz valsts nodrošinātas iespējas apgūt latviešu valodu, no minētajiem 126 tūkstošiem ārvalstnieku Latvijā ir tikai pilngadīgajiem Ukrainas pilsoņiem Latvijā un tikai pārsimts (aptuveni 400) citu valstu, ārpus Eiropas Savienības valstu, pilsoņiem. Valodas apguve pašreiz nekādi nav nodrošināta Ukrainas bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem Latvijā (19 743 cilvēkiem).

Neatkarīgi no šo cilvēku skaita ikvienam, kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju un plāno Latvijā uzturēties, piemēram, ilgāku laika periodu (ilgāk par 3 gadiem), ir jābūt iespējai apgūt latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī. Pašlaik latviešu valodas apgūšana ir atstāta pašplūsmā uz pašu jauniebraucēju pleciem – bez vienotas, valsts virzītas sistēmas valodas apguvei.

Pašreizējais kultūras ministres A. Loginas (Progresīvie) virzītais “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024. – 2027. gadam” paredz līdz 2027. gadam (pēc esošās valdības pilnvaru beigām) “veicināt latviešu valodas lietojumu ikdienas saziņā un nodrošināt iespēju Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem apgūt latviešu valodu noteiktā zināšanu līmenī, izveidojot efektīvu, koordinētu un vadītu valsts valodas apguves sistēmu”. Minētajā plānā arī iezīmēts, ka latviešu valodu ik gadu Latvijā apgūtu 3000 cilvēku no vidēji 14 tūkstošiem cilvēku, kam gadā tiek piešķirtas iespējas uzturēties Latvijā ilglaicīgi, saņemot termiņuzturēšanās vai patstāvīgās uzturēšanās atļauju.

Kam par latviešu valodas apguvi būtu jāmaksā?

Aktualizējot latviešu valodas apguves iespējas, bieži no politiķiem izskan pārmetumi, ka valsts valodas apguves iespēju nodrošināšanai nevajadzētu paredzēt valsts budžeta līdzekļus, bet valodas apguvei jābūt katra paša ārvalstnieka atbildībai. Ir svarīgi atzīmēt, ka diskusija par to, kā finansēt valodas apguvi, ir pamatota un nav jāpieņem, ka tikai un vienīgi valstij būtu jāmaksā un jānodrošina valsts apmaksāta latviešu valodas apguve ikvienam. Jāpiekrīt, ka daļai atbildības vajadzētu gulsties uz ārvalstnieku uzaicinātāju pleciem – augstskolām, darba devējiem, utml.

Ko būtu vēlams sagaidīt no Kultūras ministrijas?

Saprotams, ka valsts valodas apguves iespēju nodrošināšana visiem, kā to paredz valdības deklarācija ir finansiāli neiespējama tuvāko gadu laikā, taču ir virkne iespēju, ko valsts, veicinot valodas apguvi var darīt. Pirmkārt, pilnveidojot normatīvo regulējumu, nosakot, ka ikvienam ārvalstniekam, uzturoties Latvijā ilgāk par trīs gadiem, ir pienākums apgūt latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī (vismaz A2 līmenī) un, atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju, trešo reizi tiktu pārbaudītas valodas zināšanas. Otrkārt, izveidot vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves sistēmu, iekļaujot gan valodas apguves pakalpojuma sniedzējus, gan valodas apguvējus, tai skaitā koordinējot pieteikšanos valodas apmācībām, uzraugot valodas apguves kursu pieejamību un kvalitāti. Kā arī, veicinot valodas apguvi, nodrošināt valsts apmaksātu valodas apguvi vismaz 30% ārvalstnieku ik gadu. Vienota un valsts koordinēta sistēma valodas apguvei Latvijā ir kritiski nepieciešama, lai monitorētu valodas kursu pieejamību visā Latvijā un nodrošinātu vienotu, standartizētu kursu kvalitāti.

Vācijas piemērs valodas apguves nodrošināšanā

Citviet Eiropā valsts valodas apguve ir sistemātiski organizēta. Piemēram, Vācijā ikvienam, saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ir jāreģistrējas integrācijas kursiem 700 stundu garumā, no kurām 300 stundas paredzētas vācu valodas apguvei. Integrācijas kursi ir obligāti ikvienam pilsonim no ārpus Eiropas Savienības valstīm, bet ES pilsoņiem integrācijas kursi un valodas apguve ir brīvprātīga. Vācijā valodas apguvi ārvalstniekiem apmaksā gan no valsts piešķirtā finansējuma, gan arī, ja ārvalstnieka rocība to ļauj, tad pašam ārvalstniekiem maksājot, ap 2 eiro par vienu valodas apguves stundu.

Nekāpsim uz tā paša grābekļa otrreiz

Sabiedrībā vērojamas dažādas kampaņas, kas signalizē neapmierinātību ar cilvēkiem, kuri neprot latviešu valodu. Taču neapmierinātība šodien lielā mērā fokusējas uz Latvijā ilglaicīgi dzīvojošajiem krievu tautības līdzpilsoņiem. Ja netiks rasts sistemātisks un vienots risinājums, ja turpināsimes valodas apguves “atstāšana tikai uz pašu ārvalstnieku pleciem”, tad pēc pieciem un 10 gadiem mums būs jau citas sabiedrības kopienas, kas latviski nepratīs un būsim uzkāpuši uz tā paša grābekļa otrreiz.

Organizācija Make Room, kas kopš 2018. gada strādā, lai veicinātu ārvalstu studentu efektīvāku iekļaušanu Latvijas sabiedrībā, aicina parakstīties platformā manabalss.lv par iniciatīvu, kas aicina valstij nodrošināt ikviena iespējas apgūt latviešu valodu. Šobrīd visbūtiskāk būtu valdībai vienoties un izstrādāt vienotu un koordinētu valsts valodas apguves sistēmu.

 

Autors ir politiskās partijas Kustība “Par!” valdes loceklis un NVO Make Room dibinātājs