Ticot uzvarai.* Okupantu ķīlniece

Krievijas agresori izmanto sagrābto Zaporižjas atomelektrostaciju, lai šantažētu pasauli. Vai iespējama jauna «Čornobiļa»?

Eiropā lielākā atomelektrostacija Krievijas armijas kontrolē ir jau divus gadus. Kopš 2022. gada marta tā piedzīvojusi vismaz astoņus elektroapgādes pārtraukumus, pēc Kahovkas aizsprosta saspridzināšanas un lielās ūdenskrātuves likvidēšanas tai trūkst ūdens reaktoru un izlietotās kodoldegvielas dzesēšanai, turklāt tā joprojām tiek regulāri apšaudīta. Apturēto reaktoru stabilitāti šobrīd nodrošina vairs tikai viena elektroapgādes līnija no Ukrainas. Papildus tam krievi spēkstacijas teritoriju ir pārvērtuši par militāru bāzi un izmanto kā poligonu tuvumā esošo reģionu apšaudei.

Pārējā pasaule visu šo laiku dzīvo bažās par jaunas «Čornobiļas» iespējamību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienība joprojām nav noteikusi sankcijas pret Krievijas valsts uzņēmumu Rosatom, kas pasludinājis sevi par Zaporižjas AES jauno īpašnieku un atbild par stacijas nonākšanu uz kodolnegadījuma sliekšņa. Tādā veidā Krievijas valdība, iespējams, izmanto spēkstaciju kā sviru, lai mēģinātu piespiest Ukrainu sēsties pie «miera sarunu» galda.

Darbinieku deficīts

Krievijas armija Zaporižjas atomelektrostaciju un tās satelītpilsētu Enerhodaru ieņēma 2022. gada marta sākumā. Pirms pilna mēroga iebrukuma spēkstacija ar kopējo jaudu virs sešiem gigavatiem saražoja gandrīz ceturto daļu no Ukrainā patērētās elektroenerģijas. Šobrīd visi seši spēkstacijas bloki ir tā dēvētās aukstās izslēgšanas režīmā un rūpnieciskā mērogā elektrību neražo.

Taču pēdējo divu gadu laikā ir bijuši dažādi posmi. Pēc stacijas sagrābšanas krieviem bija divi galvenie mērķi — ekonomiskais ieguvums un kodolšantāža. Pirmais mērķis pagaidām ir izgāzies, jo AES pašlaik neko neražo, gluži pretēji — tā patērē elektrību drošības sistēmu uzturēšanai, kā arī maksā algas darbiniekiem.

Daudz labāk krieviem veicas ar kodolšantāžu. «2023. gadā okupanti apzināti turēja 4. un 6. bloku karstajā režīmā, lai nepieciešamības gadījumā sasniegtu minimālo kontrolēto jaudu. Šādā stāvoklī uzkrājas bīstami elementi, piemēram, jods 131 un cēzijs 137. Aukstajā režīmā tie neuzkrājas. Bet, ja kodolnegadījums notiktu karstajā režīmā, tā sekas būtu daudz bīstamākas,» skaidro Olha Košarnaja, ukraiņu sabiedriskās organizācijas Pretkrīzes ekspertu kodolcentrs dibinātāja.

Eksperte piebilst, ka tehnoloģiskie noteikumi pieļauj energobloku atrašanos karstajā režīmā ne vairāk kā 100 stundas gadā, savukārt krievi to šādā stāvoklī turēja sešus mēnešus vai pat ilgāk. Tas izraisa iekārtu bojājumus un nolietojumu, tādējādi palielinot drošības riskus. Tikai šā gada aprīļa sākumā krievi beidzot pilnībā pārslēdza 4. bloku uz auksto režīmu.

Vēl viena problēma ir kvalificēta personāla trūkums. Pēc Košarnajas sniegtās informācijas, pirms okupācijas stacijā strādāja 11 tūkstoši cilvēku. Tagad, spriežot pēc okupantu oficiālajiem datiem, tur strādā 3550 darbinieku, no kuriem lielākā daļa ir krievi. Palikuši arī vairāki ukraiņi, kuri piekrita parakstīt līgumu ar Rosatom.

«Pirms okupācijas šajā AES bija nodarbināti 200 cilvēku ar Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcijas izsniegtām licencēm. Šāda apliecība ļauj pārvaldīt kodoliekārtas un dod tiesības ekspluatēt reaktorus. Tagad, cik es zinu, tur ir tikai 22 cilvēki ar šādām licencēm, kuri noslēguši līgumu ar Rosatom. Vienā maiņā kopumā tur vajadzētu strādāt četriem tūkstošiem. Krievija ir oficiāli informējusi Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, ka pieņēmusi darbā 380 jaunus operatīvos darbiniekus. Taču vai ar to pietiek, lai tiktu galā ar nopietnu potenciālu kodolnegadījumu?» retoriski jautā Košarnaja. Pieredzes trūkums laiku pa laikam noved pie sīkām avārijām, kas pakāpeniski veicina visas spēkstacijas degradāciju.

Ukraiņu speciālistus, kuri agrāk strādāja AES, taču atteicās sadarboties ar okupantiem, Krievijas militāristi spīdzināja un pat nogalināja. Ukraiņu nevalstiskā organizācija Truth Hounds ir sagatavojusi ziņojumu par šiem noziegumiem, pievienojot visus savāktos pierādījumus, un iesniegusi ANO īpašajai komitejai pret spīdzināšanu. Šī lieta vēl gaida izskatīšanu.

Dronu uzbrukumi

Problēmām ar personālu un iekārtu nolietošanos tagad pievienojies jauns izaicinājums — pēdējā mēneša laikā aktivizējušies bezpilota lidaparātu uzbrukumi.

Par pirmo sprādzienu spēkstacijas teritorijā IAEA ziņoja 7. aprīlī. Dažas dienas vēlāk ar sprāgstvielām bruņots drons eksplodēja uz AES mācību centra jumta. Bet 18. aprīlī starptautiskā aģentūra ziņoja par trešo uzbrukumu. Par laimi, šie incidenti nav radījuši nopietnu risku kodoldrošībai.

Jau pēc pirmā IAES paziņojuma Krievija nekavējoties uzbrukumā apsūdzēja Ukrainas Bruņotos spēkus, vainojot tos situācijas saasināšanā. Savukārt Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde žurnālistiem atbildēja, ka Ukraina nav iesaistīta nekādās bruņotās provokācijās okupētajā stacijā.

Ukrainas Ārlietu ministrija oficiālu paziņojumu par šo incidentu izplatīja tikai pēc 24 stundām. Tikmēr Krievija jau bija sākusi propagandas kampaņu, piedāvājot savu notikušā versiju, ka tā ir kļuvusi par «kodoluzbrukumu upuri». Augsne šādai Rietumu auditorijas apvārdošanai bija sagatavota jau pirms tam. Košarnaja aprēķinājusi, ka trīs mēnešu laikā — no 26. decembra līdz 22. martam — Krievijas diplomāti iesnieguši IAEA ziņojumus par 1753 ukraiņu dronu lidojumiem atomstacijas tuvumā. «Bija skaidrs, ka kaut kas tiek plānots,» uzskata eksperte.

Pati IAEA aprīļa dronu uzbrukumu komentēja atturīgi, aicinot izvairīties no darbībām, kas apdraud kodoldrošību. Aģentūra neprecizēja, tieši kurai iesaistītajai pusei būtu jāatturas. Taču Krievija turpināja sludināt savu versiju par «ukraiņu uzbrukumiem».

ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers bija mazliet konkrētāks, norādot, ka «Krievija spēlē ļoti bīstamu spēli, sagrābjot Ukrainas kodolspēkstaciju». Arī pazīstamā vides aizsardzības organizācija Greenpeace brīdināja, ka Krievijas apsūdzības Ukrainai, visticamāk, ir propaganda.

«Rosatom un Krievijas valdības apgalvojumi par Ukrainas veiktajiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, kā arī par to, cik daudz bezpilota lidaparātu viņi fiksējuši, nav ticami. Tas ir absurds. Reālus draudus Zaporižjas AES drošībai rada vienīgi Rosatom nelikumīgā spēkstacijas okupācija un Krievijas karš pret Ukrainu,» saka Šons Bērnijs, Greenpeace Vācija vecākais kodolenerģētikas speciālists.

Bērnijs ar kodolenerģētiku strādā jau vairāk nekā 40 gadus. Viņš ir apmeklējis gan Čornobiļas AES pēc 1986. gadā notikušā reaktora uzsprāgšanas, gan Fukušimas AES Japānā pēc nopietnas avārijas 2011. gadā, ko izraisīja zemestrīce un cunami. 

Viņš bija šokēts, kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga invāziju Ukrainā, un jau tolaik centās brīdināt pasauli, ka Krievija okupēs lielo kodolspēkstaciju šantāžas nolūkos. Pēdējos divus gadus Bērnijs un viņa Greenpeace kolēģi uzmanīgi seko norisēm Zaporižjā. Viņi lūdza britu militāro analītiķu kompāniju McKenzie Intelligence Services izpētīt šomēnes notikušos incidentus. 

Balstoties uz publiski pieejamām fotogrāfijām un videoierakstiem, analītiķi secināja, ka droni ar 55—75% varbūtību spēkstacijai pietuvojušies no Krievijas okupētās teritorijas. Savukārt par mācību centra jumta bojājumiem McKenzie secināja, ka tos varētu būt izraisījusi uz jumta novietota sprāgstviela.

Britu militārie analītiķi pieļauj, ka Krievija šādā veidā vēlas parādīt «Ukrainas bezatbildību attiecībā uz kodoldrošību» un izdarīt spiedienu uz starptautisko sabiedrību.

«Ņemot vērā intensīvo globālo komunikācijas kampaņu, ko pēdējā laikā īsteno Krievija, tajā skaitā diplomāti un Rosatom, organizācija Greenpeace ir nobažījusies, ka Krievijas apgalvojumi nav nekas vairāk kā dezinformācija, kuras mērķis ir novērst uzmanību no vienīgā reālā un aizvien pieaugošā apdraudējuma Zaporižjas AES — šie draudi ir pašas Krievijas armijas un Rosatom veiktā nelikumīgā un bīstamā kodolelektrostacijas okupācija,» pārliecināts ir Bērnijs.

Jau pagājušā gada septembrī McKenzie Intelligence Services pēc Greenpeace lūguma veica vēl vienu izmeklēšanu par Zaporižjas AES, kas izraisīja plašu rezonansi. Balstoties uz satelītattēliem, eksperti parādīja, ka spēkstacijas teritorija ir burtiski pieblīvēta ar Krievijas militāro tehniku. Turklāt analītiķi, izsekojot GPS signālus, novēroja, ka 18 kilometru rādiusā ap kodolspēkstaciju regulāri tiek palaisti šāviņi no krievu daudzraķešu sistēmām BM-21 Grad un BM-30 Smerch. Tas var liecināt, ka okupanti izmanto Zaporižjas AES kā vairogu Ukrainas kontrolēto teritoriju apšaudei Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalā.

Ukrainas izlūkdienesti jau 2022. gadā noskaidroja, ka okupanti ir nomīnējuši visu Zaporižjas AES perimetru. Pagājušā gada vasarā Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs brīdināja, ka mīnas izvietotas arī spēkstacijā un tās dzesēšanas rezervuārā. 

Plāno iedarbināt AES?

Rakstot par aprīlī notikušajiem «dronu uzbrukumiem», amerikāņu laikraksts The Wall Street Journal, atsaukdamies uz drošiem avotiem, 12. aprīlī ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ieplānojis atjaunot okupētās Zaporižjas AES darbību. Krievijas diktators par šādiem plāniem bija informējis IAEA pārstāvjus šā gada martā Sočos notikušā sanāksmē.

Šādā veidā Krievija vēlas pierādīt, ka spēj droši ekspluatēt spēkstaciju un legalizēt savu klātbūtni, uzskata Ukrainas parlamenta deputāts Andrijs Županins, kas darbojas Enerģētikas un mājokļu un komunālo pakalpojumu komitejā. Viņaprāt, runa varētu būt par vienu energobloku, kuru Krievija it kā vēlas atkal pilnībā iedarbināt līdz 40. gadadienai, kopš Zaporižjas AES tika pieslēgta pie bijušās PSRS elektrotīkla — tas notika 1984. gada decembrī.

«Tomēr situācija spēkstacijā pastāvīgi pasliktinās. Krievu rīcības dēļ divu gadu laikā tā ir piedzīvojusi astoņas pilnīgas elektroapgādes atslēgšanās. Spēkstacijā nav licencēta personāla, kas būtu tiesīgs pārvaldīt energoblokus. Kvalificēta personāla trūkums izraisa turpmāku AES iekārtu degradāciju, kas palielina kodolnegadījumu risku, apdraudot sabiedrības veselību un vidi Ukrainā un ārpus tās,» saka Županins.

Pierādījumus tam, ka Krievija ir iecerējusi no jauna iedarbināt AES, ir pamanījis arī Greenpeace kodolenerģētikas speciālists Bērnijs. Jau pērn vasarā Rosatom stacijas teritorijā veicis vairākus urbumus, domājams, lai iegūtu vairāk ūdens šobrīd apturēto reaktoru kodoldegvielas dzesēšanai. Jaunie urbumi ļauj okupantiem iegūt aptuveni 250 kubikmetrus ūdens stundā. Tas ir pietiekami, kad kodolspēkstacija ir slēgta, bet ne tad, ja reaktori darbojas. Patiesībā katram reaktoram ir nepieciešams vairāk nekā viens miljons kubikmetru ūdens dienā. Tāpēc jaunie urbumi neatrisinās šo deficītu. Agrāk lielāko daļu ūdens kodoldegvielas dzesēšanai nodrošināja Kahovkas ūdenskrātuve, ko paši krievi saspridzināja pagājušā gada jūnijā. 

Bērnijs ir pārliecināts, ka AES atkārtota iedarbināšana var būt potenciāla kodolkatastrofa. «Provizoriskie aprēķini liecina, ka Rosatom būs diezgan grūti nodrošināt ūdens piegādi no Dņipras, taču tas nav neiespējami — būs nepieciešami inženiertehniskie darbi, lai uzstādītu jaunus sūkņus. Taču Zaporižjas AES jau tagad atrodas paaugstināta riska zonā, ņemot vērā personāla trūkumu un iekārtu degradāciju. Jebkurš mēģinājums ātri iedarbināt reaktoru palielina lielas katastrofas — kušanas un smagas radiācijas noplūdes — iespējamību,» uzskata Bērnijs.

Eksperts pieļauj, ka runas par reaktora atkārtotu iedarbināšanu varētu būt krievu mēģinājums piespiest Ukrainu un pasauli sēsties pie sarunu galda. Tajā pašā laikā viņš kritizē IAEA kuslo nostāju. «Ir nepieņemami, ka IAEA jebkādi iesaistās spēkstacijas darbības atjaunošanas leģitimēšanā,» piebilst Bērnijs.

Pretkrīzes ekspertu kodolcentra dibinātāja Olha Košarnaja šaubās, ka krievi riskēs ar liela kodolnegadījuma iespējamību, it īpaši tad, ja stacijā strādā Rosatom darbinieki — pieredzējušu kodolenerģētikas ekspertu ir maz, un atšķirībā no militārpersonām viņu dzīvības ir augstākā vērtē. Taču okupanti var sagatavot kādu citu provokāciju, piemēram, uzspridzināt mīnēto dzesēšanas rezervuāru, kurā atrodas 46 miljoni kubikmetru ūdens. Tas izraisītu jaunus masveida plūdus Dņepras krastos, un bez pienācīgas dzesēšanas paliktu pat aukstajā režīmā apstādinātie reaktori.

«Es domāju, ka okupanti tomēr cer kaut kādā kapacitātē izmantot Zaporižjas AES, Krievijas vienotajai energosistēmai pieslēdzot vismaz vienu energobloku, jo vairāk ūdens viņiem nav,» uzskata Košarnaja. «Pašiem krieviem ir tāds teiciens — zaglim cepure deg! Sanāk tā, ka viņi paši rīko visādas provokācijas un cenšas to novelt uz Ukrainu.»

Foto — The New York Times un no personīgā arhīva

* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu