Esmu rektors, kurš septiņu gadu garumā ir dedzis par to, lai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija būtu vieta, kurā ikvienam izkopt savu talantu, un akadēmijā iegūtā izglītība būtu fundamentāls pamats profesionālās karjeras tālākai izaugsmei. Esmu aicinājis pasniedzēju rindās pievienoties jaunos profesionāļus, mūsu starptautiskās mūzikas zvaigznes un izcilus ārvalstu lektorus. Esmu cīnījies par akadēmijas finansējuma palielināšanu, par mākslu un kultūras universitāšu statusu un tā piešķiršanu akadēmijai, par profesionālo doktorantūru, par mecenātu atbalstu, par jaunu, mūsdienīgu programmu tapšanu. Kopā esam pārvarējuši Covid pandēmiju, skaisti un ar lepnumu nosvinējuši akadēmijas simtgadi un ieguvuši augstāko – sešu gadu novērtējumu abu studiju virzienu turpmākai īstenošanai.
Skandāls, kurā ierauta akadēmija, ir ticis izmantots, lai, aizbildinoties ar rūpēm par studentēm, iespējami tendenciozā veidā atbrīvotos no akadēmijas vadības, apsūdzot mani bezdarbībā. Taču es un mana komanda esam nekavējoši darījuši visu, lai šo situāciju risinātu pēc būtības, tāpēc tādu netaisnību un sevis nomelnošanu es nekad nebūtu varējis iedomāties.
Vēlos teikt lielu paldies visiem tiem drosmīgajiem, kuri šajos sarežģītajos apstākļos ir palikuši uz tiesiskuma, taisnīguma un objektivitātes ceļa. Sirsnīgi pateicos tiem daudzajiem studentiem un darbiniekiem, kuri man izteica atbalstu – tas man patiešām nozīmē ļoti daudz.
Taču man jāsadarbojas ar visiem un redzu, ka liela daļa no tiem, no kuriem ir atkarīga mana iespēja realizēt savas ieceres, ir vērsta uz populismu un klaji ārišķīgām nodevām savam elektorātam, kas ir totāli graujoši JVLMA reputācijai un kolektīvu sašķeļoši. Esam nonākuši strupceļā! Saprotu, ka šādos apstākļos mana palikšana rektora amatā tikai apgrūtinās akadēmijas darbu, jo nav iespējams turpināt darbu ar Padomi, kura, kā atzīts, rīkojas prettiesiski, bet sagaida no manis atbildību par man nezināmo (jo vēl līdz šim brīdim neesmu informēts, ko tad es neesmu izdarījis no tā, ko varēju). Nebūs iespējams aizstāvēt akadēmijas intereses Kultūras ministrijā, kura jau kopš 11. marta uzskata, ka mana atkāpšanās “noņems spriedzi”, un tagad ciniski man pārmet to, ka cīnos pret Padomes prettiesisko rīcību. Ņemot vērā Padomes un ministres attieksmi, neredzu ceļu, kā šī varētu izrādīties veiksmīga, uz izvirzīto mērķu īstenošanu orientēta sadarbība atbilstoši JVLMA interesēm.
Šā mēneša laikā, kad esmu turējies pretī milzīgam spiedienam atkāpties, esmu to darījis, daudzu kolēģu un domubiedru atbalstīts, lai turpinātu risināt to, ko iesākām pēc 2024. gada 17. janvāra Senāta sēdes. Uz šo brīdi esmu izdarījis visu, kas bijis manos spēkos, lai nodrošinātu man iesniegtās informācijas tālāku izmeklēšanu un atbilstošu soda mēru piemērošanu, kas ir būtiskākais priekšnosacījums, lai akadēmijā izskaustu seksuālās vardarbības epizodes. Esam arī vienojušies par rīcības plānu, kurš ietver vairākus virzienus absolūti jaunam standartam nākotnei – mācības, normatīvais regulējums, ziņošanas sistēmas pilnveide, pieejamais atbalsts un tehniskie risinājumi.
Ļoti ceru, ka mūsu uzsāktais tiks turpināts un īstenots, un turpmāk vairs nevienai studentei vai studentam, darbiniecei vai darbiniekam nebūs jāpiedzīvo tās nepatīkamās, baisās situācijas, par kādām izskanēja liecības Kultūršokā. Jau šobrīd ir paveikts ļoti daudz, lai robežas būtu pilnīgi drošas.
No visas sirds esmu pateicīgs par iespēju visus šos gadus strādāt JVLMA un par visu, kas šo gadu gaitā ticis sasniegts un īstenots. Mums kā JVLMA darbiniekiem ir uzticēta brīnišķīga misija – palīdzēt izaugt jaunajiem talantiem, kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē un palīdzēs veidot mūsu sabiedrību kulturālu un domājošu. Šis uzdevums ir visiem spēkiem jāturpina. Es atkāpjos no rektora amata, taču ceru, ka JVLMA sagaida droša, stabila un spoža nākotne.
Uz tikšanos mūzikā!
Jūsu
Guntars Prānis
Pagaidām nav neviena komentāra