Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana pret janvārī kāpa par 1,2%, bet tas ir vājāk, nekā varētu gaidīt pēc tāda apjomu sarukuma iepriekšējā mēnesī, jo šādas svārstības, jo īpaši gadu mijā, mēdz noteikt sakritības un nejaušības, kuru ietekme ātri gaist. Cerēsim uz tālākiem uzlabojumiem martā, jo nozares noskaņojuma rādītāji un eksporta tirgu jaunākās tendences ļauj uz to cerēt. Taču februārī kritums gada griezumā joprojām bija 5%.
Rūpniecība kopumā februārī izskatās daudz labāk nekā apstrādes rūpniecība, un kritums gada laikā tikai par 0,3%. Galvenais iemesls tam ir enerģētikas pieaugums par 12,7%. Šogad agrāk nekā citus gadus “aktivizējās” Daugava. Savukārt aprīlī un maijā tās rādītāji varētu būt vājāki, jo palu ūdeņi jau būs aizplūduši.
Aizvadīto gadu Latvijas apstrādes rūpniecībā raksturoja kopējo apjomu kritums, bet augsto tehnoloģiju nozarēm klājās samērā labi. Šis gads zīmējas diezgan atšķirīgi.
Viena no šīm nozarēm – ķīmijas rūpniecība – gadu sāka veiksmīgi, un februārī tai bija pat 20% pieaugums, tā bija veiksmīgākā no apakšnozarēm. Turpretim elektronikā redzami tai neraksturīgi mīnusi, februārī -13,8%, bet iekārtu ražošanā pat -14%. Turpretim pērnā gada lielajai cietējai kokrūpniecībai gada sākums ir “plakans”, kas ir drīzāk laba ziņa joprojām ļoti sarežģītajos tirgus apstākļos. Situāciju produktu tirgū var raksturot pat kā ļoti nelabvēlīgu un bez ticamām uzlabošanās perspektīvām šī gada laikā. Ļoti palīdz tas, ka ir izdevies samazināt ražošanas izmaksas, palīdz arī lētākā elektrība. Arī otrajā lielākajā “tradicionālajā” nozarē pārtikas pārstrādē gada sākums, tā teikt, bez spilgtiem piedzīvojumiem, februārī kritums par 2% gan pret iepriekšējo mēnesi, gan iepriekšējo februāri. No šīs nozares šogad gaidām vairāk – arī tā gūst no svarīgu izmaksu posteņu samazināšanās, tajā ir bijuši nozīmīgi ieguldījumi jaudu palielināšanā.
Otrais lielākais pieaugums pēc ķīmijas bija poligrāfijā (+18,4%), kas iepriekšējos divos gados dramatiski cieta no vairākām nelabvēlīgām pārmaiņām tirgos, vispirms jau reklāmas materiālu pieprasījuma.
Tās pieaugums varētu signalizēt par patēriņa atdzīvošanos, bet līdz šim ir bijuši tikai divi salīdzinoši labi mēneši. Divciparu pieaugums reģistrēts arī autobūvē (+12,6%). Savukārt vislielāko ražošanas kritumu statistiķi izmērījuši mēbeļu ražošanā (-16,6%). Šajā nozarē uz labiem laikiem grūti cerēt līdz brīdim, kad nākamo augšupejas fāzi sāks mājokļu tirgi, kas nebūs šogad. Ja kāda nozare vai nozaru grupa var padarīt šo ražošanas gadu labāku par tā sākumu, tā ir inženierija – metālapstrāde, mašīnbūve, elektronikai. Tai ir samērā labi tirgus apstākļi saistībā ar augošajiem ieguldījumiem drošībā un jaunajā enerģētikā.
Šis nav lielākā optimisma laiks pasaules vēsturē, bet ražotāju noskaņojums pamazām uzlabojas kopš pērnās vasaras, martā gandrīz sasniedzot vēsturisko normu jeb atpaliekot no tās 1,7 punktus +/- 100 punktu skalā, kas nav daudz. Situācija noieta tirgos kopumā nav ļoti iepriecinoša, bet vismaz kopumā ir stabilizējusies. Mājokļu tirgi eksporta valstīs virzās cauri korekcijas fāzei, tajos situācija varbūt vēl var pasliktināties nedaudz, līdz galam būvniecības apstākļos atspoguļojoties pērn notikušajam būvatļauju kritumam. Eiropas rūpniecības dinamika ir līdzīga Latvijai – slābana, bet ne biedējoša. Savukārt patēriņa produktu ražotājiem palīdzēs reālo algu kāpums gan Latvijā, gan eksporta tirgos.
Eiropas Savienības rūpniecības noskaņojuma indekss ESI aptaujās jau kopš jūlija praktiski nav mainījies, tas svārstās ap -9 punktiem +/-100 punktu skalā, kas pie vēsturiski vidējā -3,6 ir sadzīviskā valodā ir tulkojams apmēram kā “var iztikt, bet nekas īpašs”. Ražošanas apjomu prognozes, arī pasūtījumu vērtējums ir līdzīgi tālu (6-7 punkti) zem normas. Latvijā rūpniecības noskaņojums normai ir tuvāks jeb ir divus punktus zem tās, tas ir pakāpeniski uzlabojies kopš pērnās vasaras.
Autors ir Luminor bankas ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra