2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un vides riskiem – globāli šā gada februāris bija siltākais līdzšinējo novērojumu vēsturē, turklāt šīs ziemas laikā un arī tepat Latvijā krasu temperatūras svārstību dēļ ir iznīkuši gandrīz visi rapša lauki Vidzemē un Latgalē. Līdztekus tam abos Atlantijas okeāna krastos sarukusi politiskā griba ierobežot šodienas vēlmes nākotnes vajadzību vārdā. Ne mazāk svarīgs šajā ziņā ir arī finansiālais aspekts – kļūst nepārprotami skaidrs, ka pāreja uz ilgtspējīgu tautsaimniecību nebūs iespējama bez ļoti apjomīgām investīcijām.
Apstākļos, kad valdību parādsaistības ir lielas, bet kases – patukšas, būtiska loma būs privātajām investīcijām, tai skaitā mūsu katra veiktajām izvēlēm ieguldīt ne tikai droši un pelnoši, bet arī ņemot vērā ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.
Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm, mums katram ir jāapzinās un jāspēj pildīt savu lomu. Starptautiskā līmenī ir jāspēj izveidot globālus standartus un rast vienotu pieeju svarīgāko ilgtspējas jautājumu risināšanā. Valdībām, izstrādājot un ieviešot skaidru klimata politiku, ir jāspēj palūkoties nākotnē, kas ir tālāka par nākamo vēlēšanu ciklu. Savukārt uzņēmējiem ir jāveic pāreja uz videi draudzīgām tehnoloģijām un jānodrošina, ka to darbība nes labumu plašākai sabiedrībai. Arī finanšu sektoram ir sava, turklāt ļoti būtiska loma – jāizstrādā inovatīvi risinājumi, lai veicinātu efektīvu kapitāla plūsmu ilgtspējīgu projektu īstenošanai. Savukārt, valstu centrālās bankas, tai skaitā Latvijas Banka, strādā, lai apzinātu un mazinātu finanšu stabilitātes riskus, kā arī konsultētu un izglītotu sabiedrību, finanšu sektoru un politikas veidotājus ilgtspējas jomā. Bet nekas no tā nebūs pietiekami, ja arī katrs no mums nebūs gatavs kopējam labumam pievienot savu artavu – padarot ilgtspējīgākus savus ikdienas paradumus, balsojot ar maciņu, pieņemot ilgtspējīgākus finanšu lēmumus vai arī jebkurā citā veidā. Viskodolīgāk šo domu vārdos ietērpis plaši pazīstamais angļu dabaszinātnieks sers Deivids Atenboro, kurš savulaik sacījis: “Ja, darbojoties atsevišķi, mēs esam pietiekami spējīgi, lai destabilizētu mūsu planētu, tad noteikti, strādājot kopā, mēs esam pietiekami spējīgi arī to glābt.”
Par ilgtspējas, klimatneitralitātes un zaļā kursa tematiem publiskajā telpā un dažādās sabiedrības grupās valda daudzpusīgi, bet arī ļoti pretrunīgi viedokļi. Pavisam drīz, 23. martā plkst. 20.30, notiks viena no pasaulē vērienīgākajām vides akcijām – Zemes stunda. Tā katru gadu apvieno pasaules iedzīvotājus, lai atbalstītu mūsu planētu Zemi. Tomēr tā nav tikai simboliska apgaismojuma izslēgšana. Tas ir laiks, kas iedvesmo domāt par pārmaiņām un paradumu maiņu. Latvijas Banka uzskata par savu pienākumu aktualizēt ilgtspējīgu finanšu tematu un rosināt par šiem jautājumiem domāt plašāku sabiedrību, tāpēc četrās Latvijas Bankas raidieraksta Skanošais epizodēs mūsu eksperti centīsies atbildēt uz šādiem jautājumiem: ko nozīmē apzināties savas vēlmes ilgtspējas jomā un ieguldīt ilgtspējīgi; kas ir vides, sociālie un pārvaldības jeb tā dēvētie ESG (Environmental, Social and Governance) faktori; kādus ilgtspējīgus ieguldījumu un finansējuma piesaistes produktus finanšu sektors piedāvā jau šobrīd. Sarunās īsi aplūkosim arī svarīgākos tehniskos terminus, par kuriem ir noderīgi zināt, plānojot ilgtspējīgus ieguldījumus, kā, piemēram, Eiropas Savienības taksonomiju un tā dēvētos gaiši un tumši zaļos ieguldījumu fondus, kā arī lielākās zaļā virziena “bedres”, kuras, mērojot šo ceļu, jāmēģina apiet, tai skaitā zaļmaldināšanu un par finanšu pakalpojumiem pieejamās ilgtspējas informācijas nepārskatāmību.
Par raidieraksta Skanošais ilgtspējīgu finanšu epizodēm vairāk uzzini Latvijas Bankas informācijas kanālos un populārākajās video un audio satura straumēšanas platformās.
Autors ir Latvijas Bankas Regulējošo prasību, analīzes un metodoloģijas pārvaldes galvenais metodikas eksperts
Pagaidām nav neviena komentāra