Jau sesto gadu pēc kārtas sadarbībā ar pētījumu centru SKDS aptaujājot 750 Latvijas uzņēmējus un nosakot Turības biznesa indeksu, esam mēģinājuši sadzirdēt uzņēmēju balsi – gan par labajām izmaiņām valstī, gan to, kas joprojām ir lielākie sprunguļi ritenī, lai varētu produktīvi strādāt un vairot mūsu valsts labklājību.
Jaunākais Turības biznesa indeksa rādītājs, kas raksturo Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokli kopumā, 2023. gadā ir pasliktinājies no mīnuss 16 līdz mīnus 21,5 punktiem, un tas ir otrs zemākais vērtējums, kopš tiek veikts šis apjomīgais Latvijas uzņēmēju pētījums (pilnu versiju skatīt šeit). Negatīvu vērtējumu paudis 61% uzņēmēju, savukārt kā labu vai ļoti labu atzinuši 39% uzņēmēju.
Tas liecina, ka vairākās jomās, piemēram, darbaspēka pieejamība, administratīvais slogs un citi, esam bīstami pietuvojušies sarkanajām līnijām un, turpinot zaudēt fokusu uz to novēršanu, valsts var ciest būtiskus zaudējumus.
Iepriekš Ukrainas kara kontekstā uzņēmēji acis uz daudzām problēmām bija nedaudz pievēruši. Novērtējām, ka dzīvojam salīdzinoši labākos apstākļos. Šāgada rezultāti pierāda, ka negatīva motivācija nevar būt motivācija ilgtermiņā un nekādi ārējie apstākļi nedrīkst būt par attaisnojumu pašu neizdarībai un gribas trūkumam, nerisinot vecās, iesīkstējušās problēmas.
Visu šo iemeslu un veco mājasdarbu neizpildīšanas dēļ uzņēmējs ir kļuvis par ķīlnieku starp valsti un darbinieku, kas atspoguļojas arī sabiedrības attieksmes maiņā pret uzņēmējiem un ir zemākais rādītājs sešu gadu laikā.
Negatīvie faktori – monetārie, fiskālie un institucionālie
2023. gadā uzņēmēji, tāpat kā iepriekšējos gadus, pozitīvi novērtējuši fiskālos, tiesiskās vides, tehnoloģiskos un infrastruktūras faktorus, kā arī četrus apakšfaktorus: sakaru un interneta nodrošinājumu, zinātniski tehnisko resursu nodrošinājumu, uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrumu un vieglumu. Nemainīgi jau sešus gadus pēc kārtas uzņēmēji ir gandarīti par interneta un zinātniski tehnisko nodrošinājumu. Tāpat iepriecina, ka uzņēmēji kā ātru un kvalitatīvu procesu novērtē uzņēmuma dibināšanu un likvidēšanu. Tas nozīmē, ka mazi solīši pasperti arī birokrātijas mazināšanas jomā.
Savukārt par pārējiem 12 uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem aspektiem uzņēmēji ir izteikuši negatīvu vērtējumu. Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn viskrasāk ir samazinājies uzņēmēju vērtējums par finanšu pieejamību (no mīnus 13 uz mīnus 33 punktiem), administratīvo slogu (no mīnus 35 uz mīnus 52 punktiem), darbaspēka pieejamību (no mīnus 34 uz mīnus 47 punktiem) un valdības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību (no mīnus 29 uz mīnus 42 punktiem). Negatīvie faktori – monetārie, fiskālie un institucionālie – apliecina, ka nav paveikti tie paši vecie mājasdarbi un akūtākās problēmas, kamēr tās netiks risinātas, saņems arvien negatīvāku vērtējumu.
Darbaspēka problēma aug augumā
Kā rāda pētījuma dati, darbaspēka pieejamības jeb cilvēkkapitāla jautājums ir otrs (aiz administratīvā sloga) viszemāk uzņēmēju novērtētais rādītājs, kas arī piedzīvojis vienu no lielākajiem kritumiem pērn, saņemot mīnus 46,6 punktus (iepriekš – mīnus 34,4). Jau pašlaik mums trūkst ap 100 000 darbinieku dažādos sektoros, bet laikā no 2025. līdz 2030. gadam darbaspēka deficīts turpinās pieaugt – tas nozīmē, ka, gribot vai negribot, būs jāsper radikāli soļi. Darbaspēka trūkums vienlaikus nozīmē arī samazinātu nodokļu pienesumu valstij. Nav darbinieku, nav nomaksātu nodokļu! Zīmīgi, ka darbaspēka trūkumu viszemāk/kā vislielāko problēmu vērtē tieši uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kas kopumā biznesa vides negatīvos aspektus uztver mazāk, jo tiem ir spēcīgāka aizmugure nekā vietējiem.
Diemžēl darbaspēka trūkums liek mazināt uzņēmēju ambīcijas un izaugsmes plānus. Kā uzskatāms piemērs tam ir tūrisma nozare, kura pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudēja simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt. Nākamajos 2–3 gados tūrismā būtu nepieciešami līdz 5000 darbinieku. Nozarē varētu nodarbināt arī ārvalstu studentus, kuri var strādāt sezonā, ja vien būtu tādi jauna veida īstermiņa risinājumi kā, piemēram, sezonas strādniekiem lauksaimniecībā. Jo vairāk darbinieku, jo lielāki nodokļu ieņēmumi un eksports, un kopumā augošāka ekonomika.
Tāpat arī IT jomā trūkst vairāki tūkstoši darbinieku – jo vairāk šeit strādājošo, arī no citām valstīm, jo vairāk viņi tērē un tādējādi rada pieprasījumu pēc darba vietām citās nozarēs, piemēram, ēdināšanā, tūrismā. Tas ir tāds kā sniega bumbas efekts – jo vairāk darba vietu eksportā un augstas pievienotās vērtības radīšanā, jo vairāk papildu naudas tas nesīs mūsu ekonomikā. Iespējams, viens no ātrākajiem risinājumiem ir darbaspēka ievešana. Var jau runāt par darbinieku pārkvalificēšanu un to, ka jāmainās izglītības sistēmai, bet tie ir gadi, taču risinājumi nepieciešami tūlīt. Tāpat jādomā par aktīvāku studējošo, pensionāru un cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaisti darba tirgū.
Tāpat jārisina jautājums, ka darbaspēka nodokļi Latvijā ir par lielu. Ja atveram tirgu un risinām darbaspēka nodokļu jautājumu, tad varam runāt par investīciju piesaisti, kas Latvijā ir viena no zemākajām – signāls, ka kaut kas nav kārtībā.
Nobeigumam
Fakts, kuru nevaram atstāt bez ievērības, ir arī līdz šim pozitīvi novērtētās sabiedrības attieksmes mazināšanās pret uzņēmējiem. Dažādu ārējo notikumu rosinātās inflācijas dēļ uzņēmējs nonācis tādā kā ķīlnieka lomā. Inflācijas kāpumi un dzīves dārdzība, protams, no uzņēmēja prasa maksāt lielākas algas, bet uzņēmējam sākumā pašam ir jānopelna vairāk, lai viņš varētu vairāk maksāt saviem darbiniekiem. No vienas puses, viņam jāmaksā vairāk valstij (minimālās algas celšana 2024. gadā, citi maksājumi) un jāizdzīvo, no otras puses, jāmaksā lielākas algas darba ņēmējam. Viņš nevis negrib, bet nevar samaksāt! Šis ir vēl viens faktors, kas apliecina nekavējošu valsts rīcību jau identificēto problēmu risināšanā – jo labāki uzņēmējdarbības apstākļi tiks radīti, jo lielākas algas saņems darbinieki un ieņēmumus – valsts.
Veicot šo indeksu jau sešus gadus pēc kārtas, esam sasnieguši pietiekamu intereses līmeni gan no valsts institūciju, gan valdības puses, mēs vairs nekoncentrējamies uz problēmām – esam tās jau definējuši, tagad jau ir risinājumi, un jānosaka atbildīgās ministrijas, kuras to darīs. Pēc pētījuma četros galvenajos virzienos ir aktualizējušās diskusijas dažādās platformās, kas vedina ticēt tam, ka konkrētie risinājumi šoreiz tiks rasti nekavējoties.
Autore ir biznesa augstskolas Turība rektore, profesore
Pagaidām nav neviena komentāra