Pagājis mēnesis kopš Igaunija ir devusi “zaļo gaismu” viendzimuma pāru laulību reģistrēšanai, vēsturē sevi ierakstot kā vienu no pirmajām Austrumeiropas valstīm, kas pieņēmusi šādu lēmumu. Laulībā stājas ne tikai viendzimuma pāri, bet arī dažāda dzimuma partneri, kuri solidāri gaidījuši laiku, kad laulība būs pieejama visiem un netiks pozicionēta kā privilēģija.
No vienas puses, liels prieks par cilvēkiem, kuri var oficiāli apliecināt savu mīlestību un beidzot būt aizsargāti no valsts kā pāri un ģimenes, kā arī iegūt tiesības, pienākumus un iespējas kā visiem laulātajiem. Taču, no otras puses, šī nozīmīgā pārmaiņa Igaunijas sabiedrībā jāskata arī plašākā nozīmē – kā svarīgs, uz vērtībām balstīts pozicionēšanās solis mainīgu viedokļu pasaulē.
Austrumeiropas brīnumbērns
Igauņiem patīk sevi uzskatīt par Austrumeiropas brīnumu, kam izdevušās vairākas reformas, kuras ne visas Austrumeiropas valstis spējušas veiksmīgi realizēt pēc konstitūcijas maiņas pirms 30 gadiem. Ar viendzimuma laulības legalizēšanu Igaunija atkal var “izcelties” tādā pašā veidā. Kaimiņvalsts ir otrā Austrumeiropas valsts pēc Slovēnijas un pirmā no bijušās PSRS valstīm, kas legalizējusi viendzimuma laulību.
Ar šo lēmumu Igaunija pievienojas lielākajai daļai Eiropas valstu, kas pirms daudziem gadiem legalizēja viendzimuma laulības, tai skaitā visām Ziemeļvalstīm, kurām bieži igauņi cenšas līdzināties. Laulību vienlīdzība ir spēkā 35 pasaules valstīs, no kurām lielākā daļa ir Eiropā un Eiropas Savienībā. Taču vairākās valstīs Āzijā un Eiropā, tai skaitā Latvijā un Lietuvā, joprojām rit diskusijas par viendzimuma laulību legalizāciju.
Lēmums Igaunijas nākotnei
Lai arī pieņemtais lēmums galvenokārt skar cilvēku privāto dzīvi, Igaunijas pašmāju debašu intensitāte norāda uz dziļāku ietekmi uz ikvienu iedzīvotāju. Ar šo drosmīgo lēmumu Igaunijas sabiedrība parādīja sevi kā tolerantāku un iekļaujošāku – kā sabiedrību, kas pieņem dažādību un paplašina laulības aizsardzību, tiesības un pienākumus visiem pieaugušajiem, kuri vēlas precēties. Noteikti ir cilvēki, kuri pretojas šāda veida pārmaiņām un vēlētos, lai status quo saglabātos, taču, balstoties uz citu valstu pieredzi, ticu, ka šis lēmums sabiedrībā neveicinās šķelšanos vai citus revolucionārus notikumus.
Vērts atzīmēt, ka tajā pašā laikā austrumos – Krievijā – Augstākā tiesa decembrī pieņēma lēmumu starptautisko LGBTQ kustību atzīt par ekstrēmistisku organizāciju. Ikviena persona, kura veic kādus soļus vai pat izsakās par labu LGBTQ kopienas atbalstam, riskē ar kriminālsodu.
Laulības vienlīdzība ir vēl viens lēmums, kas Igauniju krasi attālina no pagātnes un pietuvina Eiropas vērtību pasaulei. Lai gan lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šodien ir ļoti smagu lēmumu priekšā tādos jautājumos kā zaļais kurss, turpmāks atbalsts Ukrainai, imigrācija un stagnējoša ekonomika, tomēr pamatvērtības, uz kurām balstās Eiropas vienotība, netiek apšaubītas. Cilvēktiesības ir viena no centrālajām vērtībām, uz kurām balstās mūsdienu kopīgā Eiropas kultūrtelpa, un tiesības paust savu mīlestību pret partneri apprecoties, ir viena no cilvēka pamattiesībām.
Laulības vienlīdzība un drošība
No pirmā acu skatiena šis vārdu salikums var šķist absurds, taču tā nav. Valstīm ir jāatvadās no pagātnes un tām vērtībām, kas mūsdienās traucē, nevis atbalsta. Lai arī viendzimuma laulība attiecas uz privāto dzīvi, esmu pārliecināta, ka tieši šis lēmums Igaunijai ir palīdzējis no jauna veidot sevi kā progresīvu, eiropeiski domājošu sabiedrību, ar kuru vidusmēra vācietim, portugālim vai beļģim ir arvien vieglāk identificēties. Ceru, ka arī pārējās Eiropas valstis, tai skaitā Latvija, spēs novilkt “mēs un viņi” līniju, attālinot sevi no padomju pagātnes vērtībām un ieradumiem. Jo vienotāka būs mūsu izpratne par pasauli, jo kopīgākas būs mūsu vērtības, jo vieglāk katras valsts iedzīvotājiem būs saprast, kāpēc viņu kaimiņa drošība ir arī viņu pašu drošība un kāpēc mums ir jāpalīdz, kā vien varam.
Autore ir Miltton Latvia valdes locekle
Pagaidām nav neviena komentāra