Valodnieki apstiprina jaunus vārdus, bet ikdienas valodā tie ne vienmēr ieietas, uzskata dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Viņaprāt, valstij vajadzētu celt valodas prestižu, un valodas noteicējiem nevis didaktiski mācīt, bet gan veidot ciešāku saikni ar valodas profesionāļiem
Kopš 30. janvāra pēcpusdienas laiks Latvijā pagājis dzirksteļojošā jaunvārdu darināšanā. Todien Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotajā aptaujā par gada jaunvārdu komisija izvēlējās «sāļviru», kam būtu jāaizvieto soļankas nosaukums. Ieteikums izraisīja šūmēšanos. Sociālajos tīklos daudzi metās radīt jaunus un amizantus vārdu savienojumus ierastu lietu apzīmēšanai. Viens no talantīgākajiem vārdu darinātājiem bija dzejnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Kārlis Vērdiņš. Vietnē Facebook viņš ierakstīja: «Nākamajos gados šai komisijai noteikti būs darba pilnas rokas, pārdēvējot visus ārzemju izcelsmes ēdienus par latviskiem salikteņiem. Tas varētu būt apmēram šādi: borščs — biešvira, suši — rīsripa, makarūns — dārgcepums, kruasāns — tukšvidpīrāgs, mango — lieldzeltenplūme, avokado — sāļzaļbumbieris, tiramisu — baltputkakaosaldums, lazanja — kārtgaļpīrāgs, banāns — dzeltenputrdesa, karijs — pikantsāļgaļmērce, veģetārais karijs — pikantsāļbezgaļmērce.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.