Ja vēlamies augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecību ne tikai “uz papīra”, bet arī realitātē, tad Latvijai ir jāveido starptautiski konsorciji, jāapvieno mūsu talanti ar starptautiskajiem, jo tikai tā varēsim veidot dzīvotspējīgus un valsts ieguldījumu vērtus zinātņietilpīgus jaunuzņēmumus.
Latvijā kopš 2020. gada ir definēta Viedās specializācijas stratēģija, kuras saknes meklējamas Eiropas Savienības (ES) Viedās specializācijas platformā. Tā tiek attiecināta uz visām dalībvalstīm, taču katra dalībvalsts varēja izvirzīt savas prioritātes.
Latvija definēja piecas RIS3 (Reaserch and Innovation for smart specialization) jomas, kurās koncentrējams pētniecības, attīstības un inovāciju finansējums 2021.–2027. gadā – zinātņietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tās joprojām ir spēkā.
Šādas prioritātes ļauj koncentrēties uz svarīgo, taču vienlaikus tas liek uzdot jautājumu, vai mums Latvijā pietiek zinātnes un zinātnisko atklājumu, ko komercializēt katrā no RIS3 jomām, lai šīs prioritātes un ieguldījumi tajās būtu jēgpilni.
Tāpat – kas ir svarīgāk – lai zinātne nāk no Latvijas, vai jaunuzņēmums, potenciālais vienradzis paliek Latvijā? Galu galā pat ES Jaunā inovāciju dienaskārtība paredz jaunu talantu piesaisti un noturēšanu Eiropā.
Latvijas zinātnes komercializācijas platformas Commercialization Reactor pieredze liecina, ka zinātņietilpīgās uzņēmējdarbības jomā svarīgi ir veidot plašu sadarbības universitāšu, izpētes un inženierijas centru tīklu – lokāli un starptautiski. Tā var daudz plašāk un kvalitatīvāk meklēt zinātniskos atklājumus, kuriem ir komercializācijas potenciāls, ko var īstenot Latvijā ar mērķi, lai jaunais bizness šeit arī paliek.
Pēc manām domām, tikai šādi var nodrošināt, ka Latvijā mērķtiecīgi veidojas uzņēmumi RIS3 prioritārajās jomās. Plašajā sadarbības tīklā varam atlasīt ne tikai atbilstoši kvalitātes kritērijiem, bet arī atbilstoši izvirzītajām prioritātēm.
Piecpadsmit gados Commercialization Reactor ir noslēdzis sadarbības līgumus ar vairāk nekā 30 partneriem gan Latvijā, gan pārējās Eiropas valstīs. Piemēram, Ļubļanas Universitāte, Mariboras Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Cietvielu fizikas institūts un citi. Tas mums ir ļāvis piesaistīt mūsu Ignition Event vairāk nekā 160 dažādas zinātniskas komandas, kuri kopā ar Latvijas uzņēmējiem ir izveidojuši vairāk nekā 60 “dziļo tehnoloģiju” jaunuzņēmumus. Kopumā 48 kompānijās esam veikuši pirmssēklas ieguldījumu 2,1 miljona eiro apmērā, astoņos zinātņietilpīgajos uzņēmumos – sēklas ieguldījumu 1,9 miljonu eiro apmērā.
Ja runājam par posmu, kurā ir jāatrod komercializējams zinātniskais sasniegums, šeit ir svarīga kvantitāte, kas pēc tam pārtop kvalitātē. Gadā mēs varam izskatīt līdz 100 dažādiem zinātniskajiem atklājumiem, taču uz Ignition Event aicinām tikai 10–15 zinātniekus.
Meklējot pētniekus, ar kuriem sadarboties, analizējam vairākus aspektus vienlaikus. Pirmkārt, ne visu var komercializēt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no zinātniskās komandas motivācijas to darīt. Otrkārt, svarīgs ir tehnoloģiskais briedums jeb TRL, piemēram, Commercialization Reactor politika ir atbalstīt TRL4 līmeņa tehnoloģijas, kas paredz, ka atklājums ir laboratoriski pārbaudīts. Treškārt, svarīgas ir arī sakārtotas intelektuālā īpašuma tiesības, kas bieži vien sākotnēji ir viens no vērtīgākajiem jaunuzņēmuma aktīviem. Ir svarīgi, lai universitātēs ir sakārtota prakse, politikas un procedūras saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārnesi. Ja tas tā nav, tad projekts reti kad ir īstenojams.
Starptautiskajai sadarbībai un komandām vēl ir citas priekšrocības, kas ir būtiskas, ja gribam runāt par Latvijas ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību. Mūsu iekšējais tirgus, pat Baltijas mērogā, ir mazs. Latvijas gadījumā jebko, ko rada uzņēmumi, ir jāspēj eksportēt – neatkarīgi no tā, vai tie ir produkti vai pakalpojumi. Ja jaunuzņēmuma komanda apvieno dažādas kultūras, tas uzreiz paveras perspektīva, kā tas, ko uzņēmums attīsta, strādās vai nestrādās, piemēram, Vācijā. Vai – kas ir svarīgi, lai pārdotu Vācijā.
Šeit mēs arī nonākam pie cita būtiska jautājuma – lai jebkurš jaunuzņēmums spētu ne tikai izdzīvot, bet arī plaukt un tiešām kļūt par vienradzi, ar inovāciju un sākotnējo finansējumu vien nepietiek. Tam ir jāatrod noieta tirgus, jāspēj integrēties vērtību ķēdē, jāizveido sadarbība ar industriāliem partneriem, pircējiem, kā arī jārūpējas par finanšu plūsmu stabilitāti. Par to zinātnieki nevēlas domāt. Un tas ir normāli. Tāpēc Commercialization Reactor metode, kas nule saņēma arī prestižo Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta balvu kā labākā Eiropas deep-tech talantu attīstības programma, paredz apvienot zinātniekus ar uzņēmējiem, lai kopā rādītu jaunuzņēmumu. Tā katrs var darīt to, kas ir viņa stiprā puse.
Par ekonomikas transformāciju mēs runājam jau ilgi. Lai tie nebūtu tikai vārdi, ir laiks apzināties, ka Latvija nav anklāvs. Kā valsts un kā sabiedrība mēs varēsim attīstīties tad, ja spēsim apvienot dažādus talantus, ja būsim atvērti sadarbībai.
Autore ir Commercialization Reactor Fund valdes locekle
Pagaidām nav neviena komentāra