Darbinieku trūkums, it īpaši tehnoloģiju jomā, ir būtiska un pieaugoša problēma gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs. Lai nodrošinātu ekonomikas dzīvotspēju un veicinātu izaugsmi, nepieciešams piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no citām valstīm, taču imigrācijas procesu patlaban kavē dažādi birokrātiski šķēršļi. Kādi radoši un inovatīvi instrumenti ārvalstu speciālistu piesaistei ieviesti dažādās pasaules valstīs un ko varētu darīt Latvija, lai pievilinātu tik nepieciešamos darbiniekus?
Latvijas darba tirgus regresē, un pie vainas nav finanšu nestabilitāte vai tirgus lejupslīde, bet gan kritiski svarīgāku resursu – darbinieku – trūkums. Vispirms tas bija jūtams birokrātisko biroju mierīgajā gaisotnē, tad to sajuta mazie uzņēmumi un tagad šī tendence aptver darbaspēku visas valsts mērogā. Tā ir lēni augoša problēma, kas beidzot ir likusi visiem apzināties spēcīga un stabila darbaspēka nozīmi valsts ekonomiskās dzīvotspējas kontekstā. Nesen notikušajā konferencē Cilvēkkapitāls kā ekonomiskās izaugsmes atslēga, ko organizēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopā ar Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā, tika aktualizēta cilvēkkapitāla loma ekonomikas attīstībā un stratēģisko investīciju nepieciešamība šajā jomā.
Konferencē piedalījās dažādu nozaru eksperti, kas uzsvēra, cik svarīgi ir pieņemt daudzpusīgu stratēģiju, lai risinātu cilvēkkapitāla krīzi, un iekļaut to politikas veidošanā. Īpaši Dr. Oļegs Krasnopjorovs savā prezentācijā runāja par nepieciešamību Latvijai piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus kā līdzekli dzīves līmeņa paaugstināšanai valstī, uzsverot, ka būtisks šķērslis šā mērķa sasniegšanai ir pašreizējais priekšstats, ka dzīves kvalitāte Rīgā nav pietiekami augsta, lai ieinteresētu ārzemju speciālistus. Turklāt Latvija ir saglabājusi dažas imigrācijas un patvēruma tiesību aktu normas, kas ir vienas no stingrākajām Eiropā.
Viss uzņēmējdarbības sektors, tai skaitā Darba devēju konfederācija, ir vienās domās: lai uzturētu izaugsmi un produktivitāti, ir svarīgi piesaistīt ārvalstu speciālistus. Šāda nepieciešamība ir atzīta arī Ekonomikas ministrijas attīstības stratēģijā, meklējot īstermiņa risinājumus, kas ietver ārvalstu darbinieku pieņemšanas procesa racionalizēšanu darba devējiem un šķēršļu novēršanu, kas tagad kavē darbinieku atlasi no ārvalstīm. Šāds regulējums ļautu darba devējiem ātrāk apstiprināt potenciālo darbinieku kvalifikāciju, piemēram, izglītību un iepriekšējo pieredzi.
Tā nav pirmā reize, kad uzņēmumi ņem lietas savās rokās. Pirms vairākiem gadiem darbinieku trūkums tehnoloģiju jomā bija jūtams tik akūti, ka uzņēmumi sāka īstenot individuālas tehnoloģiju apmācību programmas, lai palielinātu nepieciešamo speciālistu skaitu. Piemēram, Accenture pirms vairāk nekā desmit gadiem sāka organizēt IT apmācības un praksi Accenture Bootcamp. Papildus izglītības trūkumam Latvija cīnās arī ar plašākām demogrāfiskajām problēmām, piemēram, sabiedrības novecošanos un emigrāciju. Intervijā Latvijas Radio finanšu ministrs Arvils Ašeradens šogad norādīja, ka katru gadu nodarbināto skaits valstī samazinās par 2000–4000 cilvēku, turklāt pirmo reizi makroekonomiskajās prognozēs redzams, ka darbaspēka trūkums ietekmē ekonomisko izaugsmi.
Cilvēkkapitāla attīstības padome vēlas mazināt administratīvos šķēršļus
Šāgada 15. novembrī notika Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēde, kurā ekonomikas ministrs Viktors Valainis, labklājības ministrs Uldis Augulis un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projektu un vienojās par tā tālāku virzību. Piedāvātā grozījumu pakotne paredz izveidot efektīvāku un interesēm atbilstošāku imigrācijas sistēmu. Tajā konsolidēti esošie tiesību akti un ieviests paātrināts vīzu noformēšanas process, kas ir atsevišķs ES prasībām atbilstošu pastāvīgās uzturēšanās atļauju veids, kā arī tiek pārtraukta termiņuzturēšanās atļauju reģistrācija, lai vienkāršotu tiesisko regulējumu. Proti, tiek atcelti noteikumi, kas ļāva noteiktu laiku uzturēties valstī, veicot ieguldījumus nekustamajā īpašumā vai finanšu jomā. Tas liecina par pāreju uz ārvalstu iedzīvotāju piesaisti, pamatojoties uz prasmēm un ekonomiskajiem ieguldījumiem atbilstoši valsts prioritātēm. Ja šis likums tiks pieņemts, tas būs stratēģisks pagrieziens Latvijas imigrācijas politikā.
Ir skaidrs, ka Latvijai ne tikai jāpaver plašāk durvis starptautiskajiem darbiniekiem, bet arī jātiecas uz nozarēm, kas sola ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijas. Visur pasaulē ir vajadzīgi talanti tehnoloģiju jomā, un valstis vēlas kļūt par inovāciju centriem, piesaistot labākos un spilgtākos speciālistus. Latvijai ir jāņem vērā to valstu piemēri, kuras ir veiksmīgi izmantojušas kvalificētu imigrāciju, lai veicinātu savu tehnoloģiju nozaru attīstību. Piemēram, Kanāda, Vācija un Singapūra ir ieviesušas īpašas programmas, lai piesaistītu un noturētu tehnoloģiju jomas talantus. Šīs programmas nav paredzētas tikai esošo vakanču aizpildīšanai — tas ir ieguldījums valsts ekonomikas nākotnē.
Eiropa — no tehnoloģiju vīzām līdz jaunuzņēmumu pilsētiņām
Eiropas Savienībā ir divas atšķirīgas pieejas starptautisko talantu piesaistīšanai: vispārīgas kvalificētu darbinieku vīzas un īpašas vīzas tehnoloģiju speciālistiem. Pirmā no minētajām, piemēram, ES zilā karte, ir paredzēta plašam profesionāļu lokam, kas ir ES mēroga darba atļauja, kuras ātra apstrāde un atjaunojams četru gadu termiņš padara to par spēcīgu augsti kvalificētu darbinieku piesaistes rīku dažādās nozarēs. Otrs minēto vīzu veids ir īpaši pielāgots tehnoloģiju nozarei, nodrošinot precīzāku atbilstību starp nozares vajadzībām un migrantu prasmēm. To vidū ir, piemēram, Francijas tehnoloģiju vīza (French Tech Visa), kas atvieglo ceļu tehnoloģiju profesionāļiem, novēršot vajadzību pēc formālas izglītības vai personīgā finansējuma, kā arī Portugāles tehnoloģiju vīza (Portugal Tech Visa).
Eiropā ir ieviestas arī talantu piesaistes programmas, kas paredzētas ne tikai indivīdiem, bet arī veseliem uzņēmumiem, lai izveidotu visaptverošas tehnoloģiju ekosistēmas. Piemēram, Igaunijā izveidota e-rezidence, kas piedāvā piekļuvi Igaunijas e-pakalpojumiem, atbrīvojumu no ikgadējās imigrācijas kvotas noteiktiem speciālistiem, speciālu vīzu programmu ārpus ES esošajiem jaunuzņēmumiem un daudz ko citu. Rezultātā Igaunija ir kļuvusi par nozīmīgu IT centru, kurā ir radušies vairāki „vienradži”. Somijas talantu veicināšanas programmā tiek izmantota jauna pieeja ar tādām iniciatīvām kā kampaņa 90 Day Finn, kuras mērķis ir piesaistīt tehnoloģiju zināšanas, izmantojot pievilcīgas pārcelšanās pakotnes. Apvienotās Karalistes Tech Nation paplašina tvērumu ar holistisku atbalsta sistēmu, kas ietver izaugsmes programmas un detalizētus nozaru ziņojumus, potenciālajiem tehnoloģiju migrantiem piedāvājot makroskatījumu uz Apvienotās Karalistes tehnoloģiju jomu.
Cenšoties stiprināt savas tehnoloģiju nozares, Eiropas valstis ne tikai racionalizē vīzu noformēšanas procesus, bet arī veido mārketinga kampaņas talantu piesaistei. Lietuva uzsāka iniciatīvu Darbs Lietuvā (Work in Lithuania), izmantojot gudru reklāmu, lai Viļņu attēlotu kā galveno tehnoloģiju profesionāļu galamērķi. Vācijas kampaņā Gūsti panākumus Vācijā (Make it in Germany) ārzemju darbinieku piesaistei tiek efektīvi izmantoti multivides līdzekļi, detalizēti aprakstot darba perspektīvas un dzīves kvalitātes uzlabojumus, vienlaikus atvieglojot ieceļošanu no valstīm ārpus ES un samazinot uzsvaru uz tādām formalitātēm kā profesionālā pieredze un vācu valodas zināšanas.
Austrijā privātais un valsts sektors sadarbojas kampaņā come2austria, meklējot ārvalstu IT un inženierzinātņu speciālistus. Dānija izmanto līdzīgu pieeju ar Digital Hub Denmark, strādājot kopā ar Copenhagen Capacity un daudziem vietējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu abpusēji izdevīgas attiecības starp valsts tehnoloģiju nozari un kvalificētiem migrantiem.
Tehnoloģiju nozares attīstībā izšķiroša nozīme ir infrastruktūrai, un Francijas F stacija (Station F) un Somijas Maria 01 tam ir lieliski piemēri. F stacija ir pasaulē lielākā jaunuzņēmumu pilsētiņa, kas atrodas Parīzes centrā un spēj savos 34 000 kvadrātmetros uzņemt 1000 jaunuzņēmumu. Tikmēr Maria 01 Somijā kalpo kā centrālais tehnoloģiju inovāciju mezgls kopienas vadītā pilsētiņā, kurā ir vairāk nekā 1400 dalībnieku no vairāk nekā 170 tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Šo mezglu kopīgā darbā izveidojusi Helsinku pilsēta, Jaunuzņēmumu fonds (Startup Foundation) un Helsinku Uzņēmējdarbības aģentūra – tas ir modelis, kurā valsts un privātais sektors apvienojas, lai atbalstītu tehnoloģisko uzņēmējdarbību.
Amerika — ASV zaudējums ir Kanādas ieguvums
Kanāda ir nodrošinājusi stratēģisku pieeju, izmantojot ASV imigrācijas politiku, lai attīstītu savu tehnoloģiju nozari, radot iespējas H-1B vīzu turētājiem un citiem, kurus ietekmējusi stingrā ASV nostāja imigrācijas jautājumā. Kanāda piedāvā ne tikai darba atļaujas konkrētām, inovācijas virzošām nozarēm, bet arī atvērtas atļaujas pieprasītiem amatiem. Kanāda arī iepriekš izmantojusi to, ko palaiž garām ASV – pēc 2016. gada ASV vēlēšanām Kanādas darba devēji demonstrēja savu atvērto nostāju imigrācijas jautājumā ar tādām kampaņām kā Ja uzvarēs Tramps, piesaistot ASV ārvalstu tehnoloģiju speciālistus.
Savukārt Čīlē Tech Visa paātrināja darba vīzu apstrādi līdz 15 dienām, tādējādi parādot valsts apņemšanos piesaistīt tehnoloģiju talantus no visas pasaules, un atbalstīja vairāk nekā 2200 jaunuzņēmumu ar ievērojamu valsts finansējumu. Urugvajā jaunais Inovāciju mezgls aptver valsts centienus kļūt par reģionālo inovāciju līderi, koncentrējoties uz tādām jomām kā biotehnoloģija un zaļās tehnoloģijas. Šīs valsts iniciatīvas pamatā ir publiskā un privātā sektora sadarbība, akseleratora programma, nodokļu atvieglojumi ārvalstu tehnoloģiju profesionāļiem, specializēts atbalsts uzņēmumiem un komplekss ar atvērtām laboratorijām un kopstrādes telpām.
Āzija un Okeānija — atšķirīgas stratēģijas talantu piesaistē
Lai neatpaliktu no citiem, Āzija un Okeānija savu tehnoloģiju nozaru atbalstam ir izstrādājusi atšķirīgas stratēģijas. Piemēram, Jaunzēlande nozares labākos speciālistus cenšas piesaistīt ar savu Global Growth Tech Visa, kas piedāvā dzīvesvietu personām, kuras ir ne tikai strādājušas vadošos globālos tehnoloģiju uzņēmumos, bet arī saņem ievērojamu algu. 2017. gada programma Wellington LookSee ir radošs un vērienīgs risinājums — nedēļu ilgs ceļojums uz Velingtonu 100 tehnoloģiju profesionāļiem, kura laikā darbinieki iesaistās arī darba intervijās ar vietējiem uzņēmumiem. Šī iniciatīva ir izpelnījusies ārkārtīgi lielu interesi － tai pieteicās gandrīz 50 000 speciālistu, pat izraisot tehniskas problēmas pieteikšanās vietnē.
Austrālijas programma Global Talent Visa pievēršas tādām jomām kā fintech un kvantu skaitļošana. Tā ir izstrādāta, lai ātri piesaistītu darba tirgum augsti apmaksātus tehnoloģiju profesionāļus, dodot iespēju pašmāju talantiem. Landing Pads izveide globālajos tehnoloģiju atbalsta centros, piemēram, Sanfrancisko un Berlīnē, palīdz Austrālijas tehnoloģiju uzņēmumiem izplesties pasaules mērogā, nodrošinot ne tikai infrastruktūru, bet arī vietējo atbalsta tīklu.
Singapūras pieeja tehnoloģiju talantu piesaistei ir daudzšķautņaina. EntrePass vīza mudina tehnoloģiju uzņēmējus izveidot inovatīvus jaunuzņēmumus, savukārt Startup SG infrastruktūra sniedz būtisku atbalstu, piemēram, subsidētas darba vietas. Tehnoloģiju nozares elitei Tech.Pass piedāvā maršrutu jau strādājošiem uzņēmējiem. Japānas augsti kvalificēta ārzemju profesionāļa vīza darbojas pēc punktu sistēmas, prioritāti piešķirot pretendentiem ar ievērojamu pieredzi tehnoloģiju jomā. Dienvidkoreja arī piedalās līdzīgā stratēģijā ar savu uz punktiem balstīto jaunuzņēmumu vīzu (Start-up Visa), akcentējot izglītību un iesaistīšanos, kā arī K-Startup Grand Challenge, kas kā magnētu globāliem jaunuzņēmumiem piedāvā Pangyo Techno Valley. Šis izaicinājums ir pieejams jaunuzņēmumiem un ārvalstu vadītām komandām, piedāvājot stingru akselerācijas programmu. Malaizijas MTEP Visa ir paredzēta tehnoloģiju uzņēmējiem un investoriem, piedāvājot dažādus termiņus atkarībā no pieredzes.
Arī Latvijai jāveicina globālo talantu piesaiste
Saeimā gaidāmā Latvijas Imigrācijas likuma pārskatīšana ir savlaicīgs un stratēģisks solis, lai racionalizētu valsts imigrācijas procedūras un pielāgotos globālajai sacensībai cīņā par talantiem. Termiņuzturēšanās atļauju sistēmas pārtraukšana par labu vienkāršākai sistēmai varētu būtiski samazināt birokrātisko slogu, tādējādi padarot Latviju pievilcīgāku ārvalstu speciālistiem.
Paralēli šīm reformām iestādēm būtu jāapsver specifiskākas Latvijas tehnoloģiju talantu vīzas ieviešana, kas, to iekļaujot jaunajā tiesiskajā regulējumā, vēl vairāk liecinātu par Latvijas apņemšanos kļūt par viesmīlīgu galamērķi pasaules tehnoloģiju jomas profesionāļiem. Vēl viena iniciatīva, kas papildinātu tiesisko regulējumu, varētu būt intelektuālā darbaspēka imigrācijas nodokļu atvieglojuma ieviešana, kas kalpotu kā inovatīva pieeja, lai ne tikai piesaistītu globālos talantus, bet arī mudinātu Latvijas emigrantus atgriezties un ieguldīt savas zināšanas vietējā tehnoloģiju nozarē. Tas varētu būt efektīvs pasākums, kā intelektuālā darbaspēka aizplūšanu pavērst pretējā virzienā un atjaunot valsts darbaspēku ar kvalificētiem speciālistiem.
Šādu iniciatīvu realizēšana liecinātu par Latvijas tālredzīgo stratēģiju darbaspēka nostiprināšanai īpaši tehnoloģiju nozarē un inovācijām un izaugsmei labvēlīgas sociālekonomiskās vides veicināšanai.
Autore ir zvērināta advokāte, Urugvajas goda konsule Latvijā
Pagaidām nav neviena komentāra