Bērnudārzu rindas beidzas – kas mācīsies par miljoniem būvētās pirmsskolās?

Novembra beigās Rīgas domē tika apstiprināts projekts, kas paredz par 11 miljoniem eiro būvēt jaunu Rīgas Skanstes pirmsskolas ēku kompleksu. Projektu plānots realizēt līdz 2025. gada 31. decembrim. Ņemot vērā, ka Latvijā šogad fiksēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados un, apkopojot informāciju par pieprasījumu pēc vietām bērnudārzos nākamajos gados, atklājies, ka līdz 2025. gadam rinda uz vietām bērnudārzos Rīgā izbeigsies, rodas jautājums – kam un kāpēc tiek būvēti jauni bērnudārzi? Vienlaikus jājautā arī, kāpēc šādi projekti tiek apstiprināti laikā, kad būvniecības izmaksu indekss, salīdzinājumā ar periodu pirms gada, ir pieaudzis?

Vēl viena tukša ēka par 11 miljoniem

Jau pērnā gada beigās Rīgas mērs norādīja, ka 2030.gadā, iespējams, nāksies kādas grupas slēgt bērnu trūkuma dēļ, bet pirms tam – 2025. gadā rinda uz vietām bērnudārzos Rīgā izbeigsies. Arī demogrāfijas dati rada bažas – Latvijā šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērniņu jeb 13,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā. Tas nozīmē, ka jau pēc pāris gadiem būs būtiski sarucis pieprasījums pēc vietām pirmsskolās. Tajā pašā laikā 11 miljoni tiek ieguldīti pirmsskolā, kurā paredzēta vieta 600 audzēkņiem, tajā skaitā jaunizveidotas būs 252 vietas. Vai jau pēc pāris gadiem tā nekļūs par vēl vienu dārgu, bet tukšu ēku bez bērniem?

Lai gan demogrāfijas dati un jau šobrīd esošās brīvās vietas pirmsskolās liecina, ka stāsts par rindām pirmsskolās ir beidzies, politiķi šo tēzi turpina izmantot, lai pamatotu neracionālus tēriņus. Tajā pašā pirmsskolā, kur plānots būvēt jaunu ēku, šobrīd ir brīvas vietas, bet Rīgas domes publicētā informācija liecina, ka kopumā 61 Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē ir brīvas gandrīz 1000 vietas. No vienas puses, vecāki tiek aicināti pieteikt bērnus, no otras puses – tiek radīta šķietamība, ka nepieciešamas jaunas pirmsskolu ēkas.

Sadarbība ar privātajām pirmsskolām palīdzētu ietaupīt līdzekļus

Jau tagad ir skaidrs, ka drīzumā būs apkaimes, kur pēc pieciem vai septiņiem gadiem pašvaldības pakalpojums nebūs vajadzīgs, taču pašlaik Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības rīcībā esošie aprēķini liecina, ka privātās pirmsskolas var nodrošināt pakalpojumu ar zemākām izmaksām. 11 miljoni par 600 vietām ir ļoti augsts rādītājs, tas nozīmē gandrīz 18 000 par vienu vietu. Tikpat lielas izmaksas vērojamas arī Pierīgā, piemēram, 2021. gadā 18 pirmsskolas grupu jeb aptuveni 360 vietu izveide Mārupē izmaksāja aptuveni 12 miljonus eiro (vairāk nekā 33 000 par vienu vietu), bet 2022. gadā Jelgavā bija nepieciešami aptuveni 2,8 miljoni, lai izveidotu 160 vietas, attiecīgi aptuveni 17 500 par vienu vietu.

Lai privātā pirmsskola sāktu darbību, izmaksas ir 1200 eiro vienas vietas izveidei. Tas ietver telpu nomas maksas depozītu, mēbeļu iegādi, mācību materiālu iegādi, teritorijas iekārtošanu, rotaļlietu iegādi, kā arī virtuves aprīkojuma iegādi (trauki, iekārtas u.tml.). Pašvaldību pirmsskolām izpaliek daļa no šīm izmaksām, piemēram, telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējās nomas maksa 7-12 eiro m2 plus 21%. Telpu nomas izmaksas par vienu bērnu var sastādīt līdz pat 105 eiro. Taču, pat neraugoties uz to, aprēķini skaidri apliecina, ka sadarbība ar privāto sektoru palīdzētu ietaupīt pašvaldības budžeta līdzekļus, bet Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu būtu lietderīgāk veltīt bērnu slimnīcai vai citiem projektiem, kuri kalpotu bērnu interesēm. Raugoties uz plāniem būvēt pirmsskolas pat tad, kad rindas ir gandrīz beigušās, rodas sajūta, ka ēkas ir svarīgākas par bērniem.

Nemaldināt vecākus par līdzmaksājuma aprēķiniem

Līdzīgi kā tiek uzturēts stāsts par rindām, lai gan patiesībā ceturtajā daļā Rīgas pirmsskolu ir brīvas vietas, tiek uzturēts arī mīts par privāto pirmsskolu mācību maksu. Aicinām pašvaldības nemulsināt vecākus, skaidrojot, ka līdzfinansējums ģimenēm tiek palielināts tāpēc, ka privātās pirmsskolas paaugstina mācību maksu. Lēmums par līdzfinansējuma palielināšanu pašvaldībās tiek pieņemts tikai balstoties uz pašvaldību pirmsskolu izdevumiem iepriekšējā gadā. Un tas ir tikai pašsaprotami – ja pieaug pašvaldību pirmsskolu izdevumi, kuru starpā nemaz nav izmaksas par telpu nomu, pieaug arī privāto pirmsskolu izdevumi. Tā vietā aicinu pašvaldības sekot līdzi aktuālākajiem inflācijas rādītājiem un ņemot tos vērā, aprēķinot līdzmaksājumus. Pērn bija vērojama situācija, kad pašvaldības atbalsts vecākiem pirmsskolu mācību maksas segšanai ne tuvu nebija līdzvērtīgs inflācijas rādītājiem.

Pašvaldībām ir pēdējais laiks, ne tikai pārskatīt un mainīt novecojošo metodiku, saskaņā ar kuru tiek aprēķināts līdzfinansējums, bet arī būtiski izvērtēt plānus būvēt jaunas pirmsskolas ēkas laikā, kad bērnu skaits samazinās un nav aizpildītas pat esošās vietas.

 

Autors ir pirmsskolas BeBe.lv direktors, Latvijas Privātās pirmsskolu biedrības pārstāvis