Mācītājs un noētiskās veselības kopienas Elizeja dibinātājs Indulis Paičs, kuru Ir intervēja pirms adventa laika, ir pārliecināts, ka “mēs spējam panest ļoti daudz. Mums patīk arī daudz sūdzēties, kurnēt par nejēdzībām un zīmēt dažādus šausmu scenārijus, tomēr mūsu spēja saņemties ir daudz lielāka, nekā paši domājam. Arī mūsu spēja norīt un pārvarēt problēmas ir apbrīnojama. Cita lieta, ka daļa sabiedrības Latvijā nejūtas droši ne ģeopolitiskā, ne ekonomiskā nozīmē. Cilvēkiem nav sajūtas, ka aiz viņiem ir stipra, stabila valsts kā Šveice vai Zviedrija”.
Viņš atzīst, ka esam noguruši no runāšanas un domāšanas par karu. Taču “tas, ka mums ir sava valsts, ir diezgan liels brīnums. Jāsaprot, ka Latvija var pastāvēt tikai tik ilgi, kamēr pasaules lielās demokrātijas uzskata, ka tik mazām tautiņām ir tiesības uz savu valsti un šīs mazās tautas un valstis ir vērtīgas. Un Latvija pastāvēs, kamēr mums pašiem tā būs vajadzīga un vērtīga”.
Par Latvijas luterisko baznīcu Paičs norāda, ka tā savu uzskatu un attieksmes ziņā ir stipri atšķirīga no pārējās Eiropas: “Tā ir ieņēmusi ļoti konservatīvu sasaluma pozīciju un runā uz auditoriju, kurai šis konservatīvais viedoklis ir pa prātam. Tomēr jāņem vērā, ka šāds monolītisms ar laiku rada problēmas pašai baznīcai. Ja tā runā tikai sev saprotamā valodā un melnbaltās kategorijās, arvien vairāk cilvēku tur vairs nejutīsies aicināti un piederīgi. Šādām krīzēm parasti seko pārmaiņas un reformācijas.”
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra