Igaunijas studentu satelītu programma izstrādā kosmiskos aparātus kopš 2008. gada. ESTCube-1 palaida 2013. gadā kā pirmo Igaunijas satelītu, kurš radīja virkni jaunu tehnoloģiju projektu un uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Somijā. Tā kā ESTCube-1 galvenais eksperiments – Saules vēja elektriskās buras demonstrācija zemajā Zemes orbītā – nebija sekmīgs, tad ESTCube-2 komanda ir pavadījusi pēdējos 8 gadus, lai uzlabotu elektriskās buras eksperimentu un pievienotu jaunas derīgās kravas.
ESTCube-2 blakus kastei, kura izstums satelītu orbītā no Vega nesējraķetes agrā 5. oktobra rītā pēc Latvijas laika. Foto: Kristo Allaje.
https://www.estcube.eu/blog/ESTCube–2%27s-journey-into-space
Elektriskā bura jeb E-bura ir kosmosa dzinējsistēma, kura uzlādē tievus un garus vadus jeb pavedienus, lai novirzītu Saules vēja daļiņu trajektoriju un tā rezultātā iegūtu enerģiju kosmosa kuģu ceļošanai starpplanētu telpā un nokļūtu ārpus Saules sistēmas. Zemajā Zemes orbītā E-buru var izmantot kā jonosfēras plazmas bremzi satelīta orbitālā augstuma samazināšanai jeb deobitācijai, kas ir viens no nepieciešamajiem rīkiem, lai risinātu pieaugošo kosmisko atkritumu problēmu.
Elektriskās buras un plazmas bremzes pamatprincipi, lai radītu dzinējspēku Saules vējā (augšējais attēls) un jonosfērā (apakšējais attēls). ESTCube-2 darbosies jonosfērā. Komanda arī strādā pie ESTCube-LuNa misijas koncepta, lai demonstrētu E-buru Saules vējā Mēness orbītā. Ilustrācijas: ESTCube, Space Travel Blog, Mario F. Palos, Anna Maskava, Rute Marta Jansone.
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:ESTCube_solar_wind_infograph.jpg
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Plasma_brake_in_low_Earth_orbit.jpg
“Mūsu mērķis ir mainīt kosmosa tehnoloģiju nākotni, nodemostrējot elektrisko buru un dodot jaunas iespējas gan Visuma izpētē, gan kritisku problēmu risināšanā zemajā Zemes orbītā. Starptautiskā inženieru un zinātnieku komanda ir smagi strādājusi, lai gūtu vēl vienu iespēju kopš ESTCube-1 E-buras eksperimenta nesekmīgās norises,” skaidro ESTCube programmas vadošais zinātnieks un Tartu universitātes (UT) asociētais profesors Andris Slavinskis. Jaunais profesors šobrīd strādā pie ESTCube-LuNa misijas koncepta Mēness orbītā un plāno programmu 15 E-buras doktorantiem, lai no dzinējsistēmas tehnoloģijas eksperimenta nokļūtu pie operējošas E-buras tuvākās dekādes laikā.
Pēc duča gadu E-burātāju un ESTCuberu ierindā Slavinskis secina: “Mans lielākais iedvesmas avots ir plašais jauniešu spektrs, ar kuriem strādāju. Sākot ar vidusskolniekiem un beidzot ar doktorantūras absolventiem, kuri uzsāk neatkarīgas karjeras. Sapnis par burāšanu kosmosā ir liels un sarežģīts, kas savukārt ir iedvesmas avots jaunajiem pētniekiem.” “Es pievienojos ESTCube-LuNa komandai, lai gūtu praktisku pieredzi zinātnē un inženierijā. Kad rodas problēma, tad ESTCube dalībnieki ir pretimnākoši tās risināšanā,” piebilst Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Gustavs Plonis.
“Kļūstot par ESTCube-2 komandas biedru, es nekad neiedomājos, cik daudz izaugsmes, daudznozaru prasmju un iespēju iegūšu esot daļa no satelīta izstrādes. Es uzskatu, ka šis projekts man ir bijis kā karjera kāpnes, kur, sākot no praktikanta pozīcijas, kļuvu par satelīta galveno sistēmu inženieri un daļa no Igaunijas studentu satelītu programmas vadības,” uzsver ESTCube-2 projekta bijušais sistēmu inženieris, UT doktorants un Parīzes observatorijas pētniecības inženieris Jānis Dalbiņš. ESTCube komandas spēcīgākajiem dalībniekiem kā Dalbiņam paveras plašas karjeras iespējas visā pasaulē.
Igaunijas studentu satelītu programma ir viena no lielākajām praktiskās STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierija, māksla un matemātika) izglītības programmām Baltijā. 15 gadu laikā simtiem studentu ir darbojušies gan mākslīgo pavadoņu izstrādē, gan kosmosa projektu pārvaldībā, gan zinātnisku publikāciju rakstīšanā un zinātnes popularizēšanā. ESTCuberi ir dibinājuši tādus uzņēmumus kā Milrem Robotics, Crystalspace, Spacecraft Anatomy un JD Space Igaunijā, gan Bitlake Technologies un Nanocraft Latvijā, kā arī Aurora Propulsion Technologies Somijā.
ESTCube-2 starts noritēs 5. oktobra rītā 4.36 pēc Latvijas laika, kuru vadošie inženieri sagaidīs Franču Gviānas Kosmosa centrā, kamēr pārējā komanda būs UT Tartu observatorijas misijas kontroles centrā Teraverē (Tõravere) Igaunijā. Ja starts un satelīta ieslēgšanās noritēs veiksmīgi, tad pirmais signāls tiks saņemts tās pašas dienas rītā.
ESTCube-2 misiju izstrādā un vada UT Tartu observatorija sadarbībā ar Igaunijas Studentu satelītu fondu. E-buras derīgo kravu izstrādā Somijas Meteoroloģijas institūts sadarbībā ar Spacecraft Anatomy Igaunijā un Drēzdenes tehnisko universitāti Vācijā. Vēl uz satelīta ir zemes novērošans kameras no UT Tartu observatorijas un materiālu eksperiments no Captain Corrosion sadarbībā ar UT Fizikas institūtu. Mākslīgā pavaodoņa ESTCube-2 startu nodrošina Eiropas Savienība sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru.
Autors ir Tartu universitātes profesors un ESTCube programmas zinātniskais vadītājs kopš 2015. gada
Atsauces
Saules vēja bura – kosmosa kuģu dzinēju inovācija ar potenciālu. Skaidro pētnieki.
Igauņu satelīts ESTCube-1 beidzis darbu.
ESTCube-2’s journey into space
ESTCube-2: a mission to tackle the space debris problem
ESTCube-2: a mission to brace for deep space
ESTCube-2: Launch updates and flight model assembly, integration and test
Human impact on the Low Earth Orbit environment
What to do with orbital debris in low Earth orbit?
Plasma brake for deorbiting in low Earth orbit
Electric Sail Test Cube lunar nanospacecraft: first solar-wind propulsion experiment mission design
Pagaidām nav neviena komentāra