Riskē un laimē!

Ik gadu tiek pārdoti daži Latvijā dibināti jaunuzņēmumi. Darījumu summas mērāmas pat miljonos eiro. Taču ceļš līdz tam bieži vien ir prasījis lielu neatlaidību

Jaunuzņēmumu pasaule ir jautra un viegla. Nauda nāk pati no sevis, birojā atliek tikai dzert smūtijus un spēlēt pingpongu. Tik idillisks tēls agrāk bija uzburts šai sfērai, un pirms dažiem gadiem bija jūtams milzīgs uzrāviens. Patlaban burzma jaunuzņēmumu lauciņā mazliet pieplakusi, jo cilvēki sapratuši, ka patiesībā uz mērķa sasniegšanu ved tikai un vienīgi ļoti smags darbs. 

Straujākais kāpums bija 2019. gadā, kad Latvijā tika nodibināti 104 jaunuzņēmumi, rāda Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas 2022.—2025. gadam dati. 2021. gadā Latvijā bija 512 uzņēmumi, kuru vecums nepārsniedza septiņus gadus un kas vietējās un starptautiskās datubāzēs definēti kā jaunuzņēmumi. Savukārt Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas Startin.LV ikgadējā ziņojumā par 2022. gadu minēts skaitlis 336. Tas nenozīmē, ka uzņēmumu skaits ir strauji sarucis — atšķiras datu ievākšanas metodes, skaidro Eduards Ritums no Startin.LV. Viņš informāciju ievāc manuāli. Šogad apzināti jau 450 jaunuzņēmumi, kas varētu būt 80% no reālā skaita.

Daļu no tiem īpašnieki dibina ar domu par pārdošanu jeb exit darījumu. Tradicionālajā biznesa vidē, kur ierasts savu kompāniju čubināt līdz mūža galam un vēl nodot nākamajām paaudzēm, šāds domāšanas veids ir jaunums. «Ir cilvēki — ideju ģeneratori. Viņi grib pārbaudīt, vai tiešām to var novest līdz galam, bet pēc tam pamēģināt darboties citās jomās,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja Ilze Nēliusa. Jaunuzņēmumus mēdz pārdot arī gadījumos, kad kļūst skaidrs, ka labāk to integrēt citā, lielākā sistēmā, jo kā patstāvīgai vienībai trūkst potenciāla tālākai izaugsmei. Startin.LV ievāktie dati rāda, ka ik gadu tiek pārdoti divi trīs Latvijā dibināti jaunuzņēmumi, taču arī šī informācija var būt nepilnīga, jo ne visi par to informē plašāku sabiedrību. Lielākā publiski minētā darījuma summa ir 172,9 miljoni eiro, par ko Krievijas azartspēļu miljonārs Oļegs Boiko pirms desmit gadiem iegādājās ātrās kreditēšanas firmu 4finance.

Veiksmes stāstu jaunuzņēmēju vidū būtu vairāk, ja pašu jaunuzņēmumu būtu vairāk, rāda Igaunijas pieredze. Kustība jaunuzņēmumu lauciņā varētu būt lielāka, piekrīt arī nodibinājumu TechHub Riga un TechChill līdzdibinātājs Ernests Štāls. Viņš uzskaita trīs galvenos iemeslus: atbilstošu speciālistu trūkums, sabiedrības kritiskais viedoklis par uzņēmējdarbību un līdzekļu nepieejamība agrīnā stadijā.

Jaunuzņēmumiem ir pieejams valsts un Eiropas Savienības atbalsts, atzīmē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raimonds Lapiņš. Prioritāri tas pieejams RIS3 jomām — biomedicīnai, bioekonomikai, fotonikai un viedajiem materiāliem, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, atjaunojamajiem resursiem, mobilitātei un viedajām pilsētām. «Pētām situāciju, lai trāpītu pa īstajām pogām,» apgalvo Lapiņš, uzsverot, ka tas arī izdodas. 

Šāda veida atbalsts nāk ar birokrātiju, un jaunuzņēmējiem ir pamatīgi «jāvingro», lai to saņemtu, iebilst Štāls. Turklāt tas vairāk paredzēts tādām aktivitātēm kā dalība izstādēs, mārketinga pasākumi, nevis iespējai pāris mēnešu nestrādāt citu darbu, lai savu ideju vispār varētu realizēt. «Mums trūkst tā, kas pasaulē zināms kā 3F — draugi, radi un citi muļķi (friends, family and fools — no angļu val.), kas gatavi iedot naudu, lai kāds paspēlētos ar savu biznesa ideju.»

Lai izzinātu, kāds ir ceļš līdz veiksmīgam pārdošanas darījumam un ko tas prasa, Ir Nauda iztaujāja trīs jaunuzņēmumu dibinātājus, kam to izdevies paveikt.

Pilsētas, kurās ir lielākais dibināto jaunuzņēmumu skaits 2022. gadā

Avots: Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.LV pārskats par 2022. gadu

Jaunuzņēmumu pārdošanas darījumi

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas Startin.LV apkopotie dati no publiski pieejamās informācijas

Uzvar uzvarētāji

Viens no pēdējiem veiksmīgākajiem exit darījumiem Latvijā izdevies lietotnes Timecap radītājam Zigmāram Dzērvem. Savu intelektuālo īpašumu Amerikas kompānijai Vault Studio viņš pārdeva par 80 tūkstošiem eiro.
Taču ceļš līdz tam bija gana ilgs un brīžiem kļūdains. Zigmārs gan to uztver veselīgi — gūtā pieredze ir vērtīga un palīdz pakāpeniski audzēt muskuļus, lai nākamais darījums būtu daudz vērtīgāks.

Lietotņu veidošanu viņš apguva pirms gadiem desmit pašmācības ceļā. Mācījās vakaros, cēlās no rīta puspiecos, lai būtu agrāk darbā, kur bija pieejams Apple dators un varēja radīt lietotnes, kas izmantojamas iPhone viedtālruņos. Mājās tādas iespējas nebija. Viņš apgalvo, ka mērķis nebija uzņēmējdarbība un peļņa: «Es vienkārši gribēju izstrādāt produktus, ko gribu lietot pats, un paveicās, ka tie patīk arī citiem.» 

Vispirms viņš radīja lietotni, kas mudina jauniešus lasīt grāmatas. Tā piedāvāja iespēju nospraust mērķi un uzskaitīt lasīšanai veltīto laiku, kā apbalvojumu saņemot virtuālu pūcēnu, kas, ik dienu turpinot lasīt, aug aizvien lielāks. Otrs — platforma, kas fokusēta uz rutīnas darbību atkārtošanu. Abas lietotnes nebija sevišķi veiksmīgas, taču deva iespēju radīt daudz labāku produktu.

Pie Timecap Zigmārs sāka strādāt 2019. gadā. Sākumā lietotne bija ļoti primitīva. Tā ļāva, piemēram, fiksēt, cik stundu nedēļā tiek vēroti seriāli, un paredzēt tam ierobežotu laiku. «Mēs bieži vien pat nemanām, cik daudz stundu dienā tērējam nevajadzīgām lietām. Sākot uzskaitīt, bieži izrādās — vairāk, nekā iepriekš domāts. Tas palīdz sevi motivēt uzlabot dzīvi.» 

Ieklausoties klientu ieteikumos, Zigmārs Timecap pilnveidoja, piedāvājot aizvien vairāk iespēju. Piemēram, uzskaitīt izsmēķēto cigarešu vai izdzerto kafiju skaitu un datus uzkrāt. Pamazām nonāca līdz tam, ka lietotne piedāvā visplašākās iespējas savā kategorijā. Tieši tā arī bija veiksmes atslēga, viņš uzskata. Iespējams, stimulu deva arī Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. «Cilvēki vairāk laika pavadīja mājās, un viņiem gribējās saglabāt disciplīnu.» Interesanti, ka populārākā funkcija, ko cilvēki izmantoja, bija alkohola patēriņa uzskaite. Lietotne arī ļoti palīdzēja cilvēkiem, kuriem ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, izveidojot ikdienas rutīnas darbību sarakstu. Jaunus lietotājus palīdzēja piesaistīt klientu veiksmes stāsti, ar kuriem viņi dalījās sociālajos tīklos. 

Zigmārs rāda balvu ar Google Play logo — 2020. gadā Timecap tika atzīta par vienu no labākajām lietotnēm vairākās valstīs, piemēram, Vācijā, Austrijā un citās. Vienīgā, kas balvu atsūtīja fiziskā veidolā, bija Koreja. 

Pēc tam saņēma vairākus piedāvājumus no kompānijām, kas lietotni vēlējās pārpirkt. Tobrīd mēneša apgrozījums bija 8—9 tūkstoši eiro, piedāvātā pirkuma summa — 250 tūkstoši. Zigmārs visiem atteica, jo šķita, ka ir vēl lielākas izaugsmes iespējas — līkne gāja uz augšu. Kļūdījās. «Tā bija mana nekompetence,» viņš ir kritisks. «Es strādāju viens un nezināju, ko darīt tālāk, jo nebija sakaru ar zinošākiem cilvēkiem.»

2022. gada sākumā personisku iemeslu dēļ Zigmārs pārtrauca strādāt pie projekta uzlabojumiem un mārketinga. Tieši mārketings šajā jomā ir pats svarīgākais, jo notur pēc iespējas augstāk rangā. Tas dod iespēju piesaistīt vairāk jaunu lietotāju, jo cilvēki bieži nemeklē tālāk par 10 populārākajām lietotnēm. «Tie, ko lietotāji redz pirmos, iztērē milzīgu naudu reklāmā, lai tikai varētu noturēt savu vietu. Šajā sistēmā uzvar uzvarētāji,» viņš secina. Brīdī, kad pats pie projekta pārtrauca aktīvi strādāt, lietotne rangā noslīdēja zemāk un naudu pelnīja pasīvi, neprasot ieguldījumus. Tomēr arī tad mēnesī nopelnītā summa bija pietiekami laba — līdz 3000 eiro.

Pirkuma piedāvājumi turpināja nākt, un pagājušā gada decembrī Zigmārs beidzot vienam no tiem piekrita. Gribēja sākt jaunu projektu. Lai gan pārdošanas summa bija zemāka nekā pirms trim gadiem, viņš lēš, ka naudas izteiksmē rezultāts ir identisks — to nodrošināja šajā laikā gūtie ienākumi no klientu pirkumiem.

Uz iegūto zināšanu bāzes Zigmārs tagad izveidojis jaunu lietotni — dienas plānotāju Prosper, kas līdzinās Google kalendāram, tikai ir ērtāk lietojams un vizuāli pievilcīgāks. Rezultātu vērtē kā labu. Divu mēnešu laikā izdevies iegūt 70 tūkstošus lietotāju un pārsniegt iepriekšējās lietotnes apgrozījumu — 3000 eiro mēnesī. Atšķirībā no Timecap šo produktu jau radīja ar domu par exit darījumu. «Varbūt pēc dažiem gadiem runāsim par lielāku veiksmes stāstu,» Zigmārs cer.

Rihards Pīks (no kreisās), Rūdolfs Janītis un Mārtiņš Lasmanis uzskata, ka viens no galvenajiem veiksmes faktoriem ir spēja uzticēties un būt atklātiem pret saviem biznesa partneriem.
Foto no uzņēmuma arhīva

Ceļš no nulles līdz vieniniekam

Spēks ir komandā, uzskata Rihards Pīks, Mārtiņš Lasmanis un Rūdolfs Janītis. Tādēļ sarunā par jaunuzņēmumu dibināšanu piedalās visi trīs. Viņi savulaik radīja Grafomap.com, kas piedāvāja iegādāties personalizētas kartes, pirms trim gadiem to pārdeva un nu turpina darbu pie jauna produkta — platformas Supliful.

Rihards un Mārtiņš ir bērnības draugi no skolas laikiem. Kad Rihards dzīvoja Ķīnā, kur sākumā studēja ekonomiku un mandarīnu valodu, bet pēc tam arī strādāja, abi mēģināja sākt uzņēmējdarbību, sūtot preces no Ķīnas un pārdodot Latvijā. Tā tas turpinājās, līdz Mārtiņam radās ideja, kā ātri uztaisīt biznesu e-komercijā un tikpat ātri nopelnīt naudu, — izgatavot un pārdot stilizētas kartes jeb plakātus, par resursu izmantojot Google Maps un dizaina filtrus. Tas likās pavisam vienkārši. Bet realitātē, protams, nebija. 

Lai plānu īstenotu, viņi internetā atrada indiešu programmētājus, kas varētu izgatavot platformu. Indijā ir daudz ārštata programmētāju, kas pieejami par zemu stundas likmi, paskaidro Rihards. Taču sadarbība neizvērtās veiksmīga, jo arī darba kvalitāte bija ļoti zema. Sāka meklēt speciālistu Latvijā. Tā iepazinās ar Rūdolfu. Uzņēmumu viņi izveidoja 2015. gadā saviem spēkiem, nepiesaistot ārējas investīcijas. «Neviens mums vispār neticēja. Teica, ka tas ir galīgi traki,» atceras Mārtiņš. Abi ar Rihardu ņēma aizdevumus ar privātām garantijām, ar likmi 25% gadā. Kādā brīdī gandrīz bankrotēja, bet tik un tā turpināja darboties. Stimuls bija ticība savai idejai un iešana uz mērķi — ideju pārvērst reālā biznesā jeb «no nulles tikt līdz vieniniekam».

Tas prasīja piecus gadus. Šajā laikā izdevās sasniegt 1,5 miljonu dolāru (1,4 miljonu eiro) apgrozījumu gadā. Strādāja pārsvarā ASV tirgū. «Mēs bijām trīs džeki Latvijā, kas uzbūvējuši platformu — e-komercijas veikalu, un operējām, sadarbojoties ar tādām kompānijām kā Printful un citām,» stāsta Mārtiņš. Starp citu, līdzīga virziena kompānija Latvijā darbojās jau pirms Grafomap.com. Taču mūsdienās ideja vairs nav pats galvenais. Tā veido tikai 1% no panākumiem, galvenais ir stratēģija, kā darboties tirgū, uzskata Mārtiņš.

2020. gadā biznesu izdevās veiksmīgi pārdot — tāds bija mērķis jau no pirmās darbības dienas. Taču arī šis process nebija vienkāršs. Pašiem pieredzes nebija, padomnieku arī ne. Saviem spēkiem meklēja potenciālos pircējus, rakstīja e-pastus, zvanīja, rīkoja pārrunas, slēdza vienošanos. Pēdējā nedēļā piesaistīja pazīstamu juristu, kas pārbaudīja līgumu. Pircējs bija vācu kompānija, kas strādāja drukas pakalpojumu nozarē. Darījums bija peļņu nesošs. Kas lika domāt, ka ir īstais brīdis un nevajag vēl mazliet nogaidīt? Pandēmijas fons, nogurums, ideju izsīkums, attīstot tieši šo uzņēmumu, un vēlme dibināt jaunu, Mārtiņš un Rihards uzskaita. 

Veiksmīgais darījums lika saprast — viņi ir ļoti laba dibinātājkomanda. Katram ir savas kompetences, izpratne par procesiem, konkrēti definētas lomas un pārliecība — katrs savā jomā izdarīs pašu labāko, ko spēj. To, cik tas ir svarīgi, Mārtiņš saprata, darbojoties riska kapitāla fondā, kur veica investīcijas 80 uzņēmumos Latvijā un ārvalstīs. Tur novēroja, ka ļoti daudzi uzņēmumu dibinātāji nespēj sadarboties, lai savu ideju īstenotu. 

Pēc Grafomap pārdošanas bija pārliecība, ka savas spējas jāpārbauda «nākamajā līmenī», un tika radīts Supliful. Idejas ģenerēšanas procesā izmantoja pierakstus par svarīgākajiem kritērijiem nākamajā biznesā, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. 

Galvenie izrādījās atkārtotie pirkumi un organiska izaugsme, kas nav atkarīga no reklāmas budžeta. «Ar Grafomap mums bija milzīgi izdevumi reklāmai — kolīdz pārtrauc maksāt Facebook vai Google, principā bizness beidzas,» stāsta Rihards. Pirmā doma bija par savu uztura bagātinātāju pārdošanu. Sāka pētīt Amerikas ražotāju mājaslapas un saprata, ka nepieciešams taisīt nevis produktu, bet platformu, kuru paši gribētu izmantot kā uztura bagātinātāju zīmols. Investējot daļu sava kapitāla, ko guva, pārdodot iepriekšējo biznesu, — apmēram 50 tūkstošus dolāru (47 tūkstoši eiro) —, sāka strādāt pie Supliful.

Platforma ļauj uzņēmējiem ar pāris klikšķiem sākt attīstīt savu iepakotās pārtikas zīmolu. To jau izmanto kafijas, tējas ražotāji, drīz sortimentā būs kosmētika, mājas uzkopšanas līdzekļi un citas plaša patēriņa preces. Platforma pilnā mērogā darbību sāka 2021. gada oktobrī. Piesaistot investorus, šogad tiek prognozēts sešu miljonu dolāru apgrozījums. Tas ir sešas reizes vairāk nekā pirmajā darbības gadā. Turpinot investoru piesaisti, plānots apgrozījumu desmitkāršot, 2025. gadā sasniedzot 60 miljonu atzīmi. Bizness darbojas ASV. Kāpēc? «Tas ir tāpat, kā jebkurš profesionāls basketbolists grib spēlēt NBA,» saka Mārtiņš. «Mēs kā uzņēmēji arī gribam spēlēt augstākajā līmenī, kāds vien iespējams.» 

Par savu veiksmes atslēgu puiši uzskata spēju strādāt komandā, būt atklātiem citam pret citu un neatlaidību. Vieglāk noteikti ir veidot karjeru kāda cita uzņēmumā. Bet tad nav iespējamības, ar lāpstu rokot bedri aizvien dziļāku, kādā brīdī uzdurties zelta naudas podam, saka Mārtiņš.

Uldis Leiterts, viens no Infogr.am dibinātājiem: «Kāpēc es esmu tehnoloģijās? Jo ir prieks sadarboties un kopā radīt!»

Ar misiju

Viens no datu vizualizācijas uzņēmuma Infogr.am dibinātājiem Uldis Leiterts patlaban atrodas Sanfrancisko. Kad sazvanāmies, Latvijā ir drūms septembra vakars, bet Amerikā — saulaina priekšpusdiena. Uldis kopā ar kolēģiem Alisi Semjonovu un Raimondu Kaži Infogr.am izveidoja 2012. gadā, bet pārdeva piecus gadus vēlāk. Tātad bija vieni no jaunuzņēmumu pasaules celmlaužiem Latvijā. Darījuma finanšu nosacījumi netika un aizvien netiek izpausti, taču eksperti tolaik lēsa, ka darījuma summa varētu būt mērāma miljonos. Infogr.am pārdeva Ungārijā dibinātajai un ASV reģistrētajai vizuālo prezentāciju veidošanas platformai Prezi.

Ideja par uzņēmuma dibināšanu radās 2011. gadā ap Ziemassvētkiem. Uldis un Raimonds strādāja medijos un ikdienā saskārās ar to, ka datu vizualizācija padara informāciju daudz vieglāk uztveramu un auditorijai ļoti patīk. Saprata, ka jauna un ērti izmantojama rīka izveide būtu laba biznesa niša. Aizgāja no darba un ar pilnu jaudu strādāja pie idejas realizācijas. «Pirms tam brīvdienās divas dienas «paspēlējāmies» un atradām pirmo investoru,» atceras Uldis. Sākuma finansējums, pēc viņa teiktā, bija neliels — līdz 150 tūkstošiem eiro. Drīz vien piesaistīja vēl citus investorus. «Tagad es šim jautājumam pieietu daudz kritiskāk. Investora piesaiste nav svarīgākais, jo uzliek atbildību par naudas izlietojumu un var ietekmēt projekta ilgtspēju. Galvenais ir pārliecība, ka produkts tiešām ir nepieciešams un tajā ir vērts ieguldīt.» 

Datu vizualizācijas rīka izstrāde noritēja mēnešiem, un komanda ilgi bija neliela. «Mēs bijām viena no pirmajām start-up komandām TechHub. Nevarējām atļauties trīs galdus, lai katram būtu savs, un sēdējām trīs cilvēki pie diviem galdiem,» atceras Uldis. «Tas bija tāds garāžas laiks.» Testa versija tika palaista februārī. Produktu pārsvarā pārdeva medijiem, bet ar laiku — arī citiem korporatīviem klientiem, kam nepieciešama datu vizualizācija. Izzinot viņu vērtējumu un vajadzības, rīks tika uzlabots. Par potenciālo tirgu tika domāts pasaules mērogā, izslēdzot tikai tās valstis, ar kurām sadarbību ierobežo Latvijas un ES likumi. Fokusējās uz to, lai katrā iegūtu vismaz dažus lielus klientus. Mērķis tika sasniegts. Pirmā gada beigās Infogr.am bija vairāk nekā 100 tūkstoši lietotāju.

Kas to ļāva sasniegt? «Latvijā mēs vienmēr runājām par to, ko darām,» saka Uldis. «Ja nejauši nonācām situācijā, kad kāds par mums grib runāt vai rakstīt, uzskatījām par savu pienākumu izmantot iespēju tikt uzklausītiem, lai aicinātu aizvien jaunus cilvēkus uzņēmējdarbībā. Tāda bija Infogr.am misija.» Kustība ir svarīga. Arī Silīcija ieleja Amerikā izveidojās ne jau tāpēc, ka vienam radās ideja, par kuru viņš citiem nestāstīja. Tas notika tāpēc, ka cilvēki sadarbojās, Uldis atgādina. Stāstot citiem par to, kas izdodas, kas ne, kādas ir kļūdas, mācīšanās notiek kopā. Un kopā notiek arī attīstība. 

Savukārt starptautiskais tirgus tika iekarots, darot visu, lai internetā Infogr.am būtu pēc iespējas vieglāk un ātrāk atrodams. Līdz ar to vietnei bija miljoniem apmeklētāju dienā.

Sākotnēji Infogr.am dibinātājiem nebija mērķa savu biznesu pārdot. Taču viņi uz pasauli raudzījās pragmatiski un saprata, ka, ejot kopā ar lielāku uzņēmumu, būs iespēja nokļūt nākamajā līmenī. «Arī tas ir stāsts par sadarbību,» Uldis saka un ir pārliecināts, ka tas bija pareizais lēmums pareizajā brīdī. Vizualizācijas rīkam tolaik bija jau trīs miljoni lietotāju.

Pēc pārdošanas darījuma viņš kopā ar diviem citiem biznesa partneriem sāka attīstīt jaunu ideju — lietotņu izveides automatizācijas rīku Fragmentic. Iestājās tobrīd labi novērtētā akseleratorā 500 Startups Sanfrancisko un pārcēlās uz turieni. Tomēr pēc diviem gadiem nācās atzīt, ka jāpieņem skaudrais lēmums uzņēmumu likvidēt. «Bija vairākas kļūdas,» secina Uldis. Pirmkārt, puišiem ļoti gribējās uzbūvēt jaunuzņēmumu, bet problēma pašus līdz galam neaizrāva. «Ja sāc kaut ko veidot, tam jābūt tādam, ko esi gatavs darīt brīvajā laikā neatkarīgi no tā, vai par to maksā un vai tev ir komanda. Brīdī, kad iet labi, der jebkura motivācija. Bet tad, kad iet grūti, tai jābūt augstākai — ka šo noteikti vajag, jo man pašam ir svarīgi.» Otrkārt, pietrūka laika un naudas resursu, lai realizētu klientu ieteikumus un produkts kļūtu tāds, kādu cilvēki būtu gatavi pirkt un lietot. 

Pēc tam Uldim vairs nebija vēlēšanās veidot biznesu pašam, un viņš sāka strādāt algotu darbu — divos jaunuzņēmumos. «Tā bija mana izvēle, jo start-up veidošana bieži vien paņem 18 stundas dienā bez brīvdienām,» viņš saka. Pašlaik aizgājis no darba un plāno kādu brīdi baudīt ceļošanu. «Braucu pie dabas. Tā Kalifornijā ir ārkārtīgi skaista — vulkāni, okeāns, parki, kalni…» Tomēr pieļauj, ka kādreiz nākotnē atkal varētu pievērsties jaunuzņēmuma dibināšanai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem