Būvniecības projekti kļūst arvien sarežģītāki, pieprasot efektīvāku sadarbību starp daudznozaru komandām, līdz ar to jaunās tehnoloģijas kļūst par neaizstājamu instrumentu produktivitātei un kopējo projektu panākumiem.
Lai gan būvniecība pašlaik atrodas pārmaiņu priekšā, tomēr tehnoloģiju iespējas nozarē joprojām netiek izmantotas pietiekami – digitalizācija būvniecībā joprojām stagnē, turklāt ne tikai Latvijā. Kā digitalizācijas attīstība spētu mainīt nozari?
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) 2022.gadā Latvija no 27 ES dalībvalstīm bija 17.vietā. Pēdējo gadu laikā Latvijas DESI rezultāts ir uzlabojies lēnāk nekā vairākumam citu ES valstu. Lielākās barjeras, kas patlaban kavē Latvijas būvniecības tirgus dalībniekus aktīvāk pārņemt jauno tehnoloģiju iespējas ikdienas darbā, ir kompetences un resursu trūkums, kā arī nepietiekama izpratne par digitalizācijas ieguvumiem.
Būvniecības nozarē Latvijā darbojas liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu, proti, apmēram 10 000 uzņēmumu, kuriem bieži trūkst resursu, lai ieguldītu jaunās tehnoloģijās un to apgūšanā. Latvijā daudzi būvniecības uzņēmumi joprojām ikdienā dokumentācijai pārsvarā izmanto papīra formātu un ierastos 2D rasējumus. Paradumus mainīt ir grūti. Vienlaikus riski, pretojoties vai ignorējot digitalizāciju, ir zema konkurētspēja, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem.
Tātad mūsu tirgū varētu ienākt citu valstu uzņēmumi ar daudz jaudīgāku izpratni par digitalizācijas nozīmi būvniecības nozarē.
Sarežģītos projektos un būves plānojumos ir grūti vadīties pēc vienkārša 2D modeļa, un rodas nepieciešamība pēc kvalitatīvas uzskatāmas 3D vizualizācijas. Turklāt būvju informācijas modelēšana jeb BIM atklāj problēmas, par kurām klasiskajā darba procesā pat nevar aizdomāties. Tāpēc BIM izmantošana ar daudzajām priekšrocībām kļūst arvien izplatītāka arhitektūrā, inženierzinātnē un būvniecībā.
Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Norvēģijā jau sen izmanto nākamās paaudzes risinājumus. 634 metrus garais Randselvas tilts Norvēģijā ir pasaulē lielākais, kas tika uzbūvēts tikai ar BIM tehnoloģiju. Arī mums ir jāiet šādā virzienā. BIM jau ir ieviests vairākās Eiropas valstīs ar valsts normatīvo regulējumu, kas jāievēro uzņēmumiem, izstrādājot projektus sabiedriskām ēkām.
Sākot ar 2025.gadu, BIM būs obligāts publiskos iepirkumos Latvijā.
Daļa Latvijas vietējo uzņēmumu jau apzinās, ka bez BIM izmatošanas ir neiespējami piedalīties un uzvarēt starptautiskos konkursos, tomēr digitalizācija joprojām notiek lēni.
Tikai kompleksi risinājumi var padarīt straujāku digitalizāciju nozarē, kam ir būtiska loma, lai Latvijā attīstītos tieši vietējie uzņēmumi un tos “neapēstu” starptautiskie spēlētāji. Šeit nozarei ir jāiet roku rokā ar valsti. Lai digitalizāciju pienācīgi integrētu nozarē, ir svarīgi, lai būvniecībā strādājošie saņemtu apmācību un apgūtu jaunās tehnoloģijas, kā arī, lai uzņēmumos darbā pieņem jaunus un motivētus darbiniekus, kas ir atvērti nozares inovācijām. Tas prasa papildu kursus izglītībā.
Lai pilnvērtīgi izmantotu visas BIM sniegtās iespējas, ir nepieciešama vēlme mainīt līdzšinējos ieradumus un praksi, izglītot darbaspēku, ievērot stingrākas pasūtītāju prasības, kā arī skaidrs procesa regulējums, jo darbs ar BIM krasi maina ierasto projektēšanas un būvniecības procesa gaitu.
Rihards Nikiforovs ir SIA “Būvinženieru konstruktoru birojs” valdes loceklis.
Pagaidām nav neviena komentāra