Iekavētais kāpiens

Pērn rudenī Saeima noteica, ka trīs gadu laikā pilnīgi jāpāriet uz mācībām valsts valodā. Vai skolas ir gatavas šajā 1. septembrī sākt stundas latviešu valodā, ja mācību grāmatas vēl ir tipogrāfijā un arī valsts budžetā vēl trūkst miljonu šīs reformas atbalstam?

Tas bija interesants septembris vienā no tā sauktajām krievu skolām Rīgā. Visām lietām klasē bija pievienotas zīmītes ar uzrakstiem latviski: «durvis», «galds», «tāfele». Skolotāja ar pirmklasniekiem runāja latviešu valodā un centās visus vārdus paskaidrot, tos vienlaikus demonstrējot — aicinot paņemt zīmuli, parādīja to augsti paceltā rokā, un pati atvēra savu grāmatu, kad lūdza to audzēkņiem.

«Nebija viegli,» atzīst skolotāja Olga Dudoviča, atceroties pērnā mācību gada sākumu. Tobrīd pat vēl nebija pieņemti izglītības likumu grozījumi, kas prasa 1. klasē pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, bet Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs kopā ar kolēģiem nolēma, ka divās pirmajās klasītēs sāks mācības latviešu valodā. «Arī mani dvīņi šogad pabeidza mācības 1. klasē latviešu valodā,» direktors piebilst.

Olga stāsta — viņas klasē no 33 bērniem tikai vienam latviešu valoda bija dzimtā, bet pieci bērni pirmajos skolas mēnešos latviski nesaprata gandrīz neko. Kad vien varēja, Olgai stundās nāca pedagoga palīgi — kolēģi, kuri no savām stundām brīvajā laikā piekrituši palīdzēt mācībās bērniem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs. Olga izmantoja visus tos pašus mācību materiālus, kas paredzēti tā dēvētajām latviešu skolām. Materiālu ir daudz, viņa saka, tikai jāprot piemeklēt tēmai atbilstošākos. «Pirmo pusgadu cīnījāmies, lai panāktu, ka visiem skolēniem latviešu valodas prasmes ir vienlīdz labas,» viņa atceras.

Toties otrajā pusgadā mācības jau ritēja raitāk, un, 1. klasi beidzot, tikai vienai meitenītei latviešu valodā joprojām bijušas tik sliktas zināšanas, ka mamma apsvērusi iespēju mainīt skolu, lai bērns mācītos bilingvāli. Taču nupat skolotāja saņēmusi priecīgu ziņu, ka arī šī skolniece paliks pie Olgas — visi bērni, kurus viņa sāka mācīt latviski, turpinās latviski mācīties arī 2. klasē.

Arī tas būs brīvprātīgi, jo pērn pieņemtais likums prasa obligāti mācības latviešu valodā no šā gada septembra sākt bērnudārzos, kā arī 1., 4. un 7. klasē. Nākamajā rudenī pievienosies 2., 5. un 8. klase, bet gadu vēlāk — visi atlikušie. Tā trīs gadu laikā visa pamatskolas izglītība pāries tikai uz latviešu valodu un visus neatkarības gadus pakāpeniski veiktā izglītības pārveide būs pabeigta.

Pāreja nav pēkšņa auksta duša — izglītības programmas jau no 1995. gada īsteno bilingvāli, bet kopš 2018. gada vismaz puse mācību satura pirmajās sešās klasēs jāapgūst latviešu valodā, pamatskolas beidzamajos gados pat 80%, savukārt vidusskolās izglītība ir tikai latviski.

Tomēr par gatavību sākt šoruden visus pirmklasniekus mācīt tikai latviešu valodā pat izglītības ministrei ir bažas. «Esmu ļoti neapmierināta ar to, kā šobrīd notiek pāreja uz vienotu skolu,» saka Anda Čakša (JV). «Ļoti daudz lietu nav izdarītas, lai mēs 1. septembrī būtu apmierināti ar paveikto. Spriedze nebūtu tik liela, ja kopš likuma pieņemšanas brīža būtu bijis sistēmisks darbs.» Viņa atzīst ministrijas neizdarību tajā, ka šobrīd trūkst metodisko līdzekļu un grāmatu, un daudz kas tiek darīts pēdējā brīdī, taču attaisnojumam atgādina, ka ierēdņiem vienlaikus bija vairāki svarīgi uzdevumi: valsts valodas pārbaudes Krievijas pilsoņiem, kompleksie risinājumi skolu tīkla sakārtošanai. Ministrija joprojām gaida valdības lēmumu, lai saņemtu vēl trūkstošo naudu reformas tālākai īstenošanai.

Ir skaidro, kāda ir situācija pirms 1. septembra — vai skolās pietiek pedagogu un tie ir sagatavoti darbam valsts valodā?

Grāmatas vēl tipogrāfijā

«Viss atlikts uz pēdējo brīdi,» secina Viktorija Vorobjova, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotāja. Viņa ar nepacietību gaida, kad iznāks jaunā latviešu valodas mācību grāmata 7. klasei, jo līdz šim krievu bērniem latviešu valoda un literatūra bija viens priekšmets, bet tagad tās būs jāmācās atsevišķi tāpat kā latviešu skolās. 

Taču grāmatas nav. Latviešu valodas aģentūras vadītāja Dace Dalbiņa apstiprina, ka tā vēl ir sagatavošanā un iznāks septembra pirmajā pusē. Apzinoties, ka grāmatas drukāšana aizkavējusies, aģentūra no septembra pirmās dienas savā mājaslapā brīvpieejā nodos grāmatas pirmo nodaļu. «Šī ir viena no pirmajām latviešu valodas mācību grāmatām pēc jaunā izglītības standarta, paredzēta visām skolām,» saka Dalbiņa. 

Tikai šomēnes uz tipogrāfiju sūta arī jaunās latviešu valodas mācību grāmatas 1. un 3. klasei. Pārējām klašu grupām jaunajam izglītības standartam atbilstošu latviešu valodas mācību grāmatu nav. 

Arī metodiskie ieteikumi, kā mācīt dažādus mācību priekšmetus, vienlaikus palīdzot apgūt arī latviešu valodu, tiek solīti augusta pēdējās nedēļās vai septembrī.

Kāpēc tāda kavēšanās? Aģentūra un Valsts izglītības satura centrs (VISC) atsaucas uz ierobežotiem budžeta līdzekļiem — būtu darījuši vairāk, ja būtu vairāk naudas. 

Šā gada budžetā bija atvēlēti 538 tūkstoši eiro mācību līdzekļiem un Latviešu valodas aģentūras organizētajiem kursiem, bet šī summa ātri izsīka. Papildu naudu — vēl 1,5 miljonus no ES fondu naudas — mācību materiālu, metodisko ieteikumu izstrādei valdība piešķīra pēc Jāņiem. «Virkne speciālistu ir strādājuši visu vasaru, lai sagatavotu vismaz pašu nepieciešamāko šī mācību gada sākumam,» skaidro VISC speciāliste Santa Kazaka.

Trūkst ne tikai grāmatu, bet arī naudas to iegādei, jo skolām ir jānomaina vairāki grāmatu komplekti dažādās klašu grupās. Piemēram, 1. klasē matemātikā jāpāriet uz latviešu valodu no bilingvālās apmācības, tāpat arī 4. klasē jānomaina grāmatas kā matemātikā, tā otrās svešvalodas apguvē, stāsta Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva. «Mēs aprēķinājām, ka mācību grāmatu nomaiņai vajadzīgi 9—10 tūkstoši eiro, no ministrijas saņēmām 6 tūkstošus. Trūkstošais finansējums jāatrod pašiem,» ilustrē Rogaļeva.

Papildu mācību līdzekļu iegādei 1. un 4. klasei ministrija pašvaldībām pārskaitījusi 161 tūkstoti eiro. Taču tajā atzīst, ka valsts budžetā pārlieku maz naudas atvēlēts mācību grāmatām. Zinot 2022. gada grāmatu cenas, ierēdņi aprēķinājuši, ka vajadzīgi gandrīz 54 eiro viena skolēna mācību grāmatu komplektam, taču šā gada budžetā tam atvēlēts 21,81 eiro. Ministrija lēš, ka budžetā vajadzīgi vēl 8,3 miljoni eiro tikai mācību līdzekļiem vien.

Naudu vēl gaida

Ar naudas trūkumu cīnās arī skolotāju tālākizglītošanā. Pašlaik Latvijā ir 129 mazākumtautību skolas, no tām 51 atrodas Rīgā. Visās šajās skolās kopā strādā vairāk nekā 3800 pedagogi. «Pēc būtības katram mācību priekšmeta skolotājam jākļūst vienlaikus par latviešu valodas skolotāju,» direktors Pestovs raksturo, kāpēc nepieciešama skolotāju prasmju pilnveide.

Šim gadam Latviešu valodas aģentūra no valsts budžeta saņēmusi gandrīz 121 tūkstoti eiro tieši atbalsta pasākumiem skolotājiem, pēc tam atvēlēti vēl 92 tūkstoši. Tomēr pieprasījums pēc skolotāju kursiem esot daudz lielāks par finanšu iespējām, stāsta Latviešu valodas aģentūrā. Īpaši daudz pieteikumu esot no pirmsskolas pedagogiem un latviešu valodas skolotājiem.

Ministrijas valsts sekretāres Santas Šmīdleres atbilde uz to gan ir īsa: «Ja būs signāli, ka Latviešu valodas aģentūras piedāvājums ir nepietiekams, tad par šādu kapacitātes kāpinājumu domāsim.» Pagaidām viņas rīcībā esot informācija, ka tikai 120 skolotāji vēl gaidot rindā uz kursiem.

Taču no skolu skatpunkta situācija izskatās citādi. «Piesātināti un labi kursi, tajos bija izdales materiāli, skolotāji bija apmierināti,» apmācību kvalitāti slavē direktore Rogaļeva. Taču no 114 šīs skolas pedagogiem kursi tika piedāvāti tikai četriem sākumskolas skolotājiem.

«Dažreiz ministrijas ierēdņi mums pārmet — par ko mēs uztraucamies, jo visiem skolotājiem jau sen bija jāprot runāt latviski. Nebūtu nekādu problēmu, ja mēs mācītu latviešiem. Bet mums vienā klasē mācās gan bērni, kuri latviski saprot maz un nerunā nemaz, gan bērni, kuri latviešu valodā runā tekoši,» Rogaļeva skaidro problēmu, strādājot «lingvistiski neviendabīgā vidē».

Tāda noteikti ir arī viņas vadītajā Rīgas 34. vidusskolā, kur paši pedagogi jau pērn vienojās palielināt latviešu valodas īpatsvaru visās klasēs un stundās. «Kaut gan likums to neprasa,» uzsver direktore Rogaļeva. «Mēs arī visiem vecākiem skaidrojām pāreju uz mācībām latviešu valodā. Ļoti skaidri ieskicējām, ko var izdarīt skola, bet ko — vecāki. Piemēram, ģimene var rīkot lasīšanas brīžus, kuros bērni lasa grāmatas latviešu valodā. Aicinājām vecākus iegādāties daiļliteratūru latviešu valodā un pieprasīt lasīt latviski.»

Skolotāji vienojušies un vecāki informēti, ka arī visi skolas darbi jāpilda latviešu valodā. Kādreiz vecāki iebilduši, kāpēc bērns nevar atbildēt krieviski, bet tagad skolas nostāja ir nepārprotama. «Mēs ļoti strikti pateicām vecākiem, ka skolotājam ir pienākums iemācīt arī latviešu valodu, un tāpēc mēs nepieņemsim ne atbildes, ne mājas darbus, ne projektus un referātus citās valodās,» stāsta Rogaļeva. Arī stundās skolotāji netulkos mācību satura skaidrojumu. «Jo pietiek skolēniem vienreiz pateikt «nesapratu, iztulkojiet» un skolotājam iztulkot, lai skolēni neieklausītos skolotāja stāstītajā latviski, paļaujoties, ka gan jau viņš pēc tam izstāstīs arī krieviski. Pēc tam jau šis process būtu neapturams,» saka direktore.

Vēl nav skaidrības, kā tiks finansēti vairāki labi priekšlikumi, ko ministrija uzklausījusi no Mazākumtautību konsultatīvās padomes. Piemēram, pārejas procesā finansēt pagarinātās grupas sākumskolā, lai bērniem būtu iespēja latviešu valodas prasmes nostiprināt pēcstundu rotaļu un spēļu nodarbībās. «Mēs gribam, lai tā būtu iespēja latviešu valodu apgūt neformālā vidē,» paskaidro direktors Pestovs, kurš darbojas padomē.

Tāpat atbalstīta arī ideja atalgot pedagogu palīgus, lai tie palīdzētu mācībās sākumskolu bērniem — arī tas ir svarīgi reformas veiksmei. 

«Ja slikto latviešu valodas zināšanu dēļ bērni slikti apgūs arī citus mācību priekšmetus, tā būs milzīga problēma visiem mums,» saka Pestovs. Viņa vadītajā 72. vidusskolā kopā ar kolēģiem tiek veidota 1., 4., 7. klašu skolēnu prasmju monitoringa sistēma, lai laikus diagnosticētu bērnu individuālās kompetences, — oktobrī un martā būs pamatprasmju pārbaudes darbi matemātikā un latviešu valodā. Tiem bērniem, kuriem oktobrī konstatēs grūtības latviešu valodā, rudens brīvdienās tiks piedāvātas nometnes latviešu valodas papildu apguvei.

Taču visām šīm iniciatīvām pagaidām budžetā nav naudas. Šī mācību gada četriem mēnešiem vajadzīgi papildu 2,4 miljoni eiro. Ministrijas valsts sekretāre Šmīdlere cer, ka valdība šo priekšlikumu atbalstīs vēl augustā. Lai visus atbalsta pasākumus turpinātu, 2024. gadā būs nepieciešami 8,8 miljoni eiro, bet divos gados uz priekšu — katrā vēl vairāk nekā seši miljoni eiro. 

Pašvaldību rūpe

Mazākumtautību cilvēkus interesē arī iespējas bērniem skolā apgūt dzimto valodu un kultūru. «Vecāku sapulcē, kas bija pirmo klašu vecākiem, es biju aktīvā mamma, kas uzstājās uzreiz pēc direktora un klases audzinātāja. Teicu, ka vairumam vecāku rūp, lai mūsu bērni apgūst arī dzimto valodu un kultūru. Visi 36 vecāki atbalstīja manu ideju. Neviens mums neko nesolīja, bet es izteicu mūsu vēlmi,» stāsta skolotāja Viktorija Vorobjova, kuras jaunākais dēls šogad sāks mācības Jaundubultu pamatskolā. 

Direktors Pāvels Pestovs stāsta, ka daudziem vecākiem jautājums par dzimto valodu ir otrais svarīgākais aiz prasības nodrošināt kvalitatīvu mācību priekšmetu apguvi. «Ja valsts nodrošinātu dzimtās valodas apguvi fakultatīvi, man šķiet, tā būtu laba atbilde,» komentē Pestovs. 

Nataļja Rogaļeva aptaujājusi 34. vidusskolas skolēnu vecākus par bērnu vēlmi fakultatīvi apgūt dzimto valodu — tādu izteikuši 90% pirmklasnieku, ap 70% skolēnu 4. klasē un puse septītklasnieku. Rogaļeva lūgusi naudu pašvaldībai, bet sapratusi, ka tā izmaksas segs kopā ar valsti. «Bet nav skaidrs, kā ministrija redz šo finansējumu. Ja pašvaldībai vienai pašai vajadzēs finansēt šīs fakultatīvās nodarbības, tā noteikti kontrolēs grupu skaitu,» nobažījusies direktore.

Ministrija sola, ka bērnudārzos un pamatskolā līdz 9. klasei mazākumtautību bērni varēs apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi — pedagogu darba samaksas un mācību līdzekļu finansēšanā piedalīsies valsts kopā ar pašvaldībām. Nākamajam gadam, pēc ministrijas aplēsēm, būtu vajadzīgi 58 tūkstoši. Šī summa aprēķināta, sekojot pērn Izglītības likuma grozījumos noteiktajam, ka valsts sedz 10% izmaksu, kas vajadzīgas mazākumtautību valodu un kultūras apguvei, bet lauvas tiesa finansējuma jāatrod pašvaldībām.

Rīgā 33 skolas no 51 ir iesniegušas domē pieteikumus finansējuma saņemšanai, un no pašvaldības budžeta jaunajā mācību gadā atvēlēti 150 tūkstoši eiro pedagogu atalgojumam. Katrā no skolām būs viena vai divas dzimtās valodas nodarbības nedēļā.

Visgrūtāk, ja negrib

Vēl augusta vidū ziņas vēstīja, ka Liepājā 12 skolotāji atstāja darbu skolā nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ, bet seši mēģina noturēties darbā ar slimības lapām. Tas radīja jautājumu, vai mazākumtautību skolas mācību gadu nesāk ar lielu vakanču skaitu. 

Ministrijā gan to neapstiprina. Ziņās piesauktās Liepājas 7. vidusskolas direktors Pāvels Jurs pat ir neapmierināts par sacelto ažiotāžu. Viņš Ir skaidro, ka šiem 12 skolotājiem pieskaitīti jau pensionējušies pedagogi, kurus prasība nokārtot valsts valodas eksāmenu augstākajā līmenī tikai paskubinājusi doties pelnītā atpūtā.

«Manis vadītajā skolā trīs skolotāji neizturēja valsts valodas prasmju pārbaudi. Tas nerada ārkārtas situāciju, atradām citus pedagogus,» saka Jurs. Viņš piebilst — esot gandarīts, ka līdz ar pāreju uz mācībām valsts valodā «beidzas tā muļļāšanās, kas visu laiku ir bijusi».

Kopš pagājušā gada sākuma ministrijā saņemtas ziņas par 97 pedagogiem, kuriem valsts valodas pārbaudē konstatētas nepietiekamas zināšanas. Atlaisti uzreiz netiek, viņiem doti trīs mēneši laika latviešu valodas uzlabošanai. Valsts sekretāre Šmīdlere stāsta, ka Latvijā ir zināmi 470 pedagogi — aptuveni 15% no visiem mazākumtautību skolotājiem, kuriem ir apliecinājums par lieliskām valsts valodas prasmēm, bet kuri no augusta trīs mēnešu garumā īpaši viņiem noorganizētos latviešu valodas kursos nostiprinās savas prasmes.

Šādi papildu pasākumi ir nepieciešami, lai gan bezmaksas latviešu valodas kursi skolotājiem pieejami kopš 1996. gada, tajos mācījušies aptuveni 20 tūkstoši pedagogu. Lai jebkurš skolotājs pats varētu uzlabot prasmes, izstrādāta arī pašmācības un pašpārbaudes lietotne un brīvpieejā ir mācību uzdevumi.  

Tomēr Ir intervētie pedagogi ar nožēlu atzīst — joprojām ir skolotāji, kuri nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ darbu skolā pamet. Pestovs uzskata, ka valsts valodas prasmes līmenim vajadzēja sistemātiski sekot nevis pēdējos piecus, sešus gadus, bet jau kopš 90. gadu vidus. Kas kavējis skolotājus apgūt valsts valodu? «Acīmredzot viena problēma ir vides trūkums — šobrīd redzam izteiktu skolu segregāciju pēc īstenotās mācību programmas. Otrs faktors ir daudz plašāks, tas ietver sabiedrības integrāciju plašākā kontekstā,» saka Pestovs. 

Viņaprāt, visgrūtāk ir situācijās, kurās vecāki nepieņem pāreju uz valsts valodu. «Dažu vecāku attieksmes dēļ veidojas arī bērnu attieksme, nevēlēšanās stundās lietot latviešu valodu,» saka Pestovs. Viņš gan novērojis, ka šādu vecāku skaits ir neliels.

Un tomēr arī izglītības ministrei Čakšai pirmais jautājums, ko Daugavpilī tikšanās laikā labā latviešu valodā uzdeva kāds skolēns, bija  — kāpēc mums jāmācās latviski? Kāda bija ministres atbilde? Latviešu valoda ir valsts valoda, un tās pārzināšana ir svarīga personīgā potenciāla attīstīšanai. «Bet tālāk sekoja polemika,» atceras ministre. Jautāta, kā panākt attieksmes maiņu, viņa aicina ikvienu no mums šajā pārejas procesā iesaistītos skolēnus un skolotājus nevis nosodīt vai draudēt ar sodiem, bet atbalstīt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem