Zem kompetences centru izkārtnes Eiropas nauda dalīta savējiem

Publiski izskanējusi uzņēmēju neapmierinātība ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) darbu – uzņēmēji aicina mainīt CFLA vadību un atbildīgās Finanšu ministrijas amatpersonas. Reaģējot uz to, CFLA direktore 6.aprīlī norāda: “ES fondu nauda ir visu mūsu līdzekļi, nav pieļaujamas jebkādas aizdomas par Eiropas Komisijas [..] noteikumiem neatbilstošu līdzekļu izlietojumu [..] Mūsu pienākums ir gūt pārliecību par ES fondu godprātīgu, tiesisku un pamatotu ieguldījumu, lai finansējuma saņēmēja neatbilstoši iztērētie līdzekļi nebūtu neplānoti jāsedz no valsts budžeta.”

Finanšu ministrijai un CFLA tiekoties ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām 21.aprīlī, konstatēts, ka “varētu būt dažādi interpretējamas interešu konflikta riska novēršanas metodes programmas izstrādātajā regulējumā”. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš 26.aprīļa raidījumā “Rīta Panorāma” norāda, ka CFLA atveseļošanās plāna programmu kavēšanās “nav tikai melna un balta”: “Daži no tiem uzņēmējiem, kas sūdzas, ka naudu nepiešķir, paši ir tie, kas ir pie lēmējiem, kam piešķirt naudu. Tā nav normāla prakse Eiropā, tas nebūtu pieļaujams.” Kompetences centru šaubīgā darbība raksturota autora iepriekšējā publikācijā.

Tātad uzņēmēji sūdzas, ka CFLA nedod Eiropas naudu, bet atbildīgās iestādes un amatpersonas saka – jāpagaida, jo jābūt pārliecinātiem par godprātību, un iespējams, ka regulējums ir dažādi interpretējams interešu konflikta novēršanai, turklāt daži uzņēmēji paši piešķir sev naudu.

Kompetences centru darbības modelis

Saskaņā ar CFLA sniegto informāciju kompetences centru programmai laikā no 2014.-2020.gadam kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 63 150 605 eiro. Programma īstenota vairākās kārtās. Šobrīd kompetences centra programma ir ietverta Atveseļošanas fonda plānā.

Kā norāda Finanšu ministrija, visu Atveseļošanas fonda atbalsta grantu daļa ir 1,82 miljardi eiro.

Kārtību, kādā no 2010.gada Eiropas fondu naudu piešķir kompetences centriem, regulē trīs Ministru kabineta noteikumi. Tos sagatavojusi Ekonomikas ministrija: 2010.gadā Artis Kampars un Gatis Silovs, 2016.gadā Dana Reizniece-Ozola un Gatis Silovs, 2022.gadā Ilze Indriksone.

Vienkāršoti ilustrējot noteikumos aprakstīto Eiropas naudas piešķiršanu caur kompetences centriem:

• Procesu administrē CFLA un Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde;
• Kompetences centrs – ne mazāk kā 5 uzņēmēju izveidots privāts uzņēmums – sagatavo “lielā” projekta pieteikumu CFLA un saņem apstiprinājumu par naudas piešķiršanu;
• Formāli jebkurš uzņēmums, noteikumos saukts – sadarbības partneris vai pētniecības projekta īstenotājs, kurš vēlas saņemt finansējumu “mazā” pētniecības projekta īstenošanai, var kompetences centrā iesniegt savu pieteikumu;
• Kompetences centrs izveido projektu atlases padomi “mazo” projektu atlasei, kas lemj par to apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Apzīmējumi “lielais” un “mazais” projekts, nauda vai pētījums rakstā lietoti tikai skaidrības labad. Ar “lielo” projektu šeit saprotams kompetences centram piešķirtais finansējums, ar “mazo” – kompetences centra paspārnē īstenots projekts, izlietojot “lielā” projekta naudu.

Šeit gan jebkuram loģiski un tiesiski domājošam ierēdnim vajadzētu rasties jautājumam, kādēļ veidot tik sarežģītu, grūti izprotamu un kontrolējamu Eiropas fondu naudas piešķiršanas kārtību, lai gan valstī jau ir vairākas iestādes – LIAA, CFLA, LAD, Altum – kas lemj par subsīdiju sadali un pēc tam kontrolē projektu izpildi? Vajadzētu rasties jautājumam, pēc cik pamatotiem un caurspīdīgiem kritērijiem, sākot kompetenču centra finansēšanu, atlasīti “lielās” naudas dalītāji – privātās SIA, kas tagad sauc sevi par kompetences centriem? 2016.gada noteikumos Ekonomikas ministrija definēja prasības kompetences centriem, bet 2022.gada noteikumos jau skaidri pasaka, kuras tieši SIA ir “laimīgie” kompetences centri un Eiropas fondu naudas dalītāji. Acīmredzot, nevienam no atbildīgiem lēmējiem Ekonomikas ministrijā, CFLA un Ministru kabinetā kopš 2010.gada šādi jautājumi prātā nav ienākuši.

Informācija par tālāk piešķirto naudu nav pieejama

Pētot publiski pieejamo informāciju par ES fondu līdzekļu piešķiršanu astoņiem kompetences centriem, var konstatēt, ka Finanšu ministrijas administrētajā mājaslapā esfondi.lv nav pieejama informācija par piešķirtās ES naudas sadalījumu gala saņēmējiem – “mazo” projektu īstenotājiem. Informācija ir pieejama tikai par ES fondu naudas sadalījumu pašiem kompetences centriem – “lielo” projektu īstenotājiem, bet nav redzams, kādiem tieši projektiem un kādā apmērā ES fondu naudu kompetences centrs tālāk ir piešķīris.

Kā tad tā – vai tiešām ES fondu līdzekļu saņēmēji nav jāpublisko? Vai sabiedrībai nav tiesības iegūt informāciju, cik daudz un kam ir piešķirts finansējums no ES fondiem? Eiropas Komisija savā mājaslapā norāda, ka “finanšu pārredzamības sistēma ir datubāze, kurā iekļauti atbalsta saņēmēji, kam ticis finansējums no ES budžeta”, un pieejamai ir jābūt arī informācijai par izdevumu summu un veidu.

Acīmredzot Latvijas atbildīgajām iestādēm šķiet, ka pietiek publicēt tikai informāciju par desmitiem miljonos mērāmu ES fondu līdzekļu piešķiršanu kompetences centriem – naudas dalītājiem. Kāda starpība, kam kompetences centri naudu tālāk ir piešķīruši un kas par to ir lēmis? Galvenais, ka skanīgs nosaukums – kompetences centri.

Publiski nav pieejami arī dati par kompetences centru izveidoto “neatkarīgo” ekspertu atlases padomēm, kas paspārnē lemj par naudas piešķiršanu konkrētiem “mazajiem” projektiem. Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” 9.maijā CFLA direktore norādīja, ka šobrīd pusei no “mazajiem” projektiem ir konstatējams interešu konflikts, jo atlases padomes locekļi ir saistīti ar uzņēmumiem, kas saņem Eiropas naudu “mazo” projektu īstenošanai.

Ir augsta iespējamība, ka ar pašu kompetences centru ir saistīti gandrīz visi fondu līdzekļu saņēmēji.

Tiešām, kā gan vispār būtu iespējams, ka projektu atlases padome nav saistīta ar naudas saņēmējiem, ja padomes darbs, piemēram, uzņēmēja Berga pārstāvētajā kompetences centrā SIA “Leo pētījumu centrs”, ir bezatlīdzības, kā to 18.08.2022. vēsta ekspertu atlases sludinājums centra mājaslapā. Līdzīgs “bezatlīdzības darba” sludinājums ir redzams 15.08.2022. Enerģētikas un transporta kompetences centra mājaslapā. Bezatlīdzības ekspertu “darba” sludinājumus šogad ir publicējuši arī Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs, Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs, kas meklē bezmaksas projektu atlases padomes locekļus ar doktora grādu.

Kurš saprātīgs eksperts ar inženierzinātņu doktora grādu vai piecu gadu darba pieredzi optisko iekārtu ražošanas, biotehnoloģiju, farmācijas vai biomedicīnas uzņēmuma vadībā strādās par baltu velti, lai godīgi vērtētu ar sevi nesaistītus uzņēmumus un lemtu par Eiropas naudas piešķiršanu – nevis sev, bet citiem? Vai tas tiešām nerada jautājumus nevienam ierēdnim?

Riskējam ar ES naudas atmaksas pieprasījumu

Uzņēmējs Normunds Bergs 9.maija raidījumā “Krustpunktā”, pārmetot CFLA, norādīja, ka interešu konflikta interpretācija aiziet tālu pāri jebkurām normām – uzņēmēji burts burtā ir pildījuši Ministru kabineta noteikumus. Savukārt CFLA direktore pauda viedokli, ka valdības noteikumi ir interpretējami. Nav pamata abiem apgalvojumiem neticēt.

Ja Ekonomikas ministrijas izstrādātais kompetences centru regulējums likumīgi pieļauj kārtību, ka par ES finansējumu “tie paši lemj un tie paši saņem”, tad tas ir milzīgs akmens ministrijas dārziņā, kas draud ar liela apmēra jau piešķirto līdzekļu atmaksas pieprasījumu no Eiropas Komisijas. Vēl jo vairāk – vai papildus ES fondu naudas apguves pārkāpumiem te nav vērojama brīvu konkurenci apdraudoša karteļa vienošanās: piedalās savējie, bet tie, kas ārpus izredzēto loka, lai “stāv pie ratiem”?

Kuri atbildīgie ierēdņi un atbildīgie ministri no savas kabatas segs valsts un uzņēmumu zaudējumus?

Vai tie, kas vieglprātīgi vai apzināti neprofesionāli izstrādāja kompetences centru regulējumu? Gatis Silovs, kas šobrīd Ekonomikas ministrijā ieņem departamenta direktora amatu un ir norādīts kā regulējumu sagatavotājs? Ekonomikas ministri Artis Kampars, Dana Reizniece-Ozola vai Ilze Indriksone, kas vairākus sagatavotos noteikumus gadu gaitā parakstīja?

Nepilnības neatzīst

Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis 9.maija raidījumā “Krustpunktā” norāda, ka diskusijas un viedokļu atšķirības ir, jo īpaši tādēļ, ka “šis ir jauns instruments”. Jāpiebilst, ka mehānisms darbojas no 2010.gada. Kā pauda Dālderis: “Mēs turpināsim diskusijas ar Eiropas Komisiju, mēs neatzīstam, ka šeit ir bijušas problēmas, mēs kā valsts uzsveram kopā ar valdību, ka šeit interešu konflikta nav bijis.”

Latvijas Televīzijas raidījumā “De facto” 14.maijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone pauž: “Mēs uzskatām, ka programma ir ļoti labi īstenota.” No atbildīgo amatpersonu teiktā izriet, ka gan Finanšu ministrija, gan Ekonomikas ministrija nekādu lielu problēmu, kā vien dažus neprecīzi aizpildītus dokumentus, nesaredz. Tomēr, skatoties uz faktiem no malas, nav jābūt ne korupcijas novēršanas ekspertam, ne Eiropas Komisijas auditoram, lai saprastu, ka kaut kas nav lāga jau pašā saknē un ne jau ar dažu dokumentu izlabošanu šo problēmu var labot.

Ir pamatīgi jāmaina Ekonomikas ministrijas kopš 2010.gada regulāri nekvalitatīvi gatavotie noteikumi, lai kompetences centru sistēmu padarīt efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu, kā to jau kopš 2007.gada nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums.

Reaģējot uz pēdējo mēnešu aktivitātēm, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu šobrīd spēkā esošajos kompetences centru darbības noteikumos ar mērķi noteikt skaidrus nosacījumus kompetences centru pētniecības projektu atlasei un uzraudzībai, lai ievērotu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos interešu konflikta novēršanas nosacījumus. Ministrijas skatījumā, interešu konflikts būs novēršams, ja padomes locekļi nevis atturēsies no lemšanas par projektu apstiprināšanu saviem uzņēmumiem, kā tas ir tagad, bet brīdī, kad tiek lemts par sava uzņēmuma projektu, ir izslēgti no dalības padomē. Varētu padomāt, ka no tā, vai esi vienkārši atturējies vai izslēgts, mainās interešu konflikta būtība, ievērojot, ka padomes locekļi strādā par baltu velti. Tas būtu līdzīgi, ja kāds bankas aplaupītāju bandas dalībnieks mēģinātu pārliecināt tiesu, ka laupīšanas brīdī, lai arī stāvēja seifam blakus, nevis vienkārši ir atturējies no seifa iztukšošanas, bet ar bandas vadoņa rakstisku lēmumu ir bijis izslēgts no bandas.

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi, kas attiecināmi uz nākotnes projektiem, absurdo situāciju pēc būtības nemainīs.

Tādēļ par to plānoju oficiāli informēt un iesniegt sūdzību Eiropas Komisijā un Eiropas Prokuratūrā, kuras kompetencē ir rīkot izmeklēšanu un saukt pie atbildības par nelikumībām ES budžeta izlietojumā.

Lauris Pastars ir Preiļu novada domes deputāts.