Citu variantu nav!

Uzņēmumi, kas vēl neizmanto mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas, efektivitātē atpaliek no tiem, kuri to jau dara 

Ja mākslīgais intelekts būtu dzīvnieks, tas būtu savvaļas zirgs, kas steidzas pa bezgalīgi plašiem digitālajiem laukiem. Ar šādiem vārdiem tērzēšanas robots ChatGPT piedāvā sākt rakstu par mākslīgo intelektu, kad vairākus tā piedāvātos variantus esmu noraidījusi un lūgusi tekstu sacerēt mazliet liriskāk. ChatGPT ir mākslīgā intelekta rīks, viens no patlaban populārākajiem pasaulē. 

Latvijā pagaidām mākslīgā intelekta risinājumus izmanto mazāk nekā, piemēram, Igaunijā un Somijā, pārsvarā — valsts iestādes un lielās kompānijas. «Taču, lai mūsdienās uzņēmums būtu konkurētspējīgs, tam jāizmanto mākslīgais intelekts. Citu variantu nav!» pārliecināts ir Rīgas Tehniskās universitātes docents un mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns. Māk­slīgā intelekta rīki ļauj ietaupīt ne tikai laiku un cilvēkresursus, bet ilgtermiņā — arī naudu. 

Agrāk likās, ka modernās tehnoloģijas palīdz procesiem notikt ātrāk, taču ar mākslīgā intelekta palīdzību tie notiek vēl vairākas reizes ātrāk. Lai to nodemonstrētu, Urtāns atver vietni Chat.openai.com un ieraksta vaicājumu Eiropas Savienības projekta nodevuma teksta sagatavošanai. Acumirklī ekrānā sāk ģenerēties teikumu virknes. 

Tikpat noderīgs ir ChatPDF, kurā iespējams «iemest» dokumentu PDF formātā un pieprasīt atlasīt konkrētu informāciju. Tas notiek pāris sekunžu laikā! Risinājums CLIP ar 80% precizitāti klasificē attēlus, par kuriem tam nekad iepriekš nav bijis informācijas. Labs palīgs programmēšanā ir GitHub Copilot. Savukārt rīku Perplexity.ai var izmantot Google meklētāja vietā. Un ir vēl simtiem citu mākslīgā intelekta rīku, kas darbu padara efektīvāku. Ar to palīdzību līdz 2035. gadam darba ražīgums varētu pieaugt par 11—17%, rāda Eiropas Parlamenta domnīcas 2020. gada aplēses. 

Patlaban mākslīgā intelekta rīku piedāvātie standartpakalpojumi lielākoties pieejami bez maksas. Tiem vajadzīgi «treniņpoligoni», un katrs no mums darbojas kā jauns treneris. Tajā pašā laikā iespējams izmantot maksas pakalpojumus, kas piedāvā vēl lielāku ātrumu, labāku kvalifikāciju un citus bonusus. Protams, te vietā teiciens, ka jebkura iekārta ir tik gudra, cik gudrs ir tās lietotājs. 

Lai iegūtu maksimāli labāko rezultātu, mākslīgā intelekta rīkus jāprot izmantot. «Patlaban pamata digitālās zināšanas jau ietver prasmi izmantot valodas modeļus, lai vaicājumi būtu pēc iespējas atbilstošāki gaidāmajam rezultātam,» saka Urtāns. Tāpēc ir vērts ieguldīt laiku, lai apmeklētu kursus un seminārus par šo tēmu. «Tie, kuri nebūs gatavi mācīties un apgūt mākslīgā intelekta rīkus, paliks iepakaļus. Tie, kuri to darīs, sasniegs vidēju līmeni. Bet tie, kuri būs gatavi maksāt arī par speciālistu piesaisti, sasniegs izcilību,» viņš lēš.

Lai iedrošinātu nebaidīties mācīties un padarīt savu darbu efektīvāku, Ir Nauda aicināja trīs Latvijas uzņēmumu pārstāvjus dalīties pieredzē par mākslīgā intelekta izmantošanu.

12 profesijas, ko roboti varētu aizstāt nākotnē

• Klientu apkalpošanas vadītāji
• Grāmatveži
• Reģistratūras darbinieki
• Korektori
• Farmaceiti
• Pārdevēji
• Kurjeri
• Ārsti
• Karavīri
• Sabiedriskā transporta un taksometru šoferi
• Tirgus izpētes analītiķi
• Apsargi

Avots: publikācija Kā darba automatizācija ietekmē darbaspēku, Zippia.com

Kā augsta līmeņa asistents

Es mīlu jaunās tehnoloģijas! Ar šādiem vārdiem SIA Blue Shock Race dibinātājs un līdzīpašnieks Artis Daugins noslēdz sociālā tīkla Facebook ierakstu par to, kā mākslīgā intelekta asistents ChatGPT 30 sekunžu laikā sagatavoja pilnu pārskatu par veiktajiem bankas darījumiem, ko iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā. «Kā no finansista vai grāmatvedes!» viņš sajūsminās un stāsta, ka ChatGPT savā ikdienā izmanto ļoti daudz.

Kā tieši tas palīdz? Samaksājot tikai «padsmit eiro mēnesī» lielu abonēšanas maksu, var iegūt augsta līmeņa multifunkcionālu asistentu. Tas dod iespēju saņemt dažādu veidu risinājumus, ja vien pats zini, ko gribi izdarīt, skaidro Daugins. Turklāt mākslīgā intelekta rīks ļauj būt efektīvākam nekā iepriekš. «Tas nozīmē, ka var izdarīt vairākas reizes vairāk vai vairākas reizes vairāk nopelnīt — kāds nu ir konkrētā brīža uzstādījums.»

Blue Shock Race ražo elektrokartingus pasaules tirgum. Līdz ar to ikdienā nākas strādāt ar daudzu valstu juridiskajiem dokumentiem, dažādu veidu līgumiem. Katrā ir atšķirīgi noteikumi un likumi, tāpēc agrāk pastāvīgi bija nepieciešama jurista palīdzība. 

Tagad Daugins sadarbības partneru atsūtīto līgumu augšupielādē ChatGPT, ievada datus par sevi un savu uzņēmumu un definē precīzus uzdevumus, piemēram, kādas sankcijas līgumā draud sliktākā scenārija gadījumā, kādi ir ieguvumi, kādi — riski. Saņemot atbildi, uzdod padziļinātus jautājumus. 

To var darīt arī latviski, pat ja dokuments ir citā valodā — kaut vai japāņu vai korejiešu. Pēc tam dažu minūšu laikā uzņēmuma vadītājs veic korekcijas, un juristam atliek tikai visu pārskatīt. 

«Mākslīgais intelekts tiek trenēts, iedodot datus no visas pasaules. Taču ir jārēķinās, ka ChatGPT ir tikai divus gadus trenēts bērns. Viņš savu darbu izdara par 98%, bet beigās jau cilvēkam par visu jāatbild,» pamato uzņēmējs. Rezultātā tiek ietaupīts laiks un nauda, kas juridisko jautājumu risināšanā var prasīt pat vairākus tūkstošus eiro mēneša laikā.

Vēl šo iespēju Blue Shock Race izmanto biznesa prezentēšanā, piemēram, potenciālajiem investoriem. Agrāk bija vajadzīga komanda, kas sagatavo datus, dizainu, tekstus un citas nianses. Tagad pietiek māk­slīgajam intelektam dot uzdevumu, ielādēt uzņēmuma datus, no kuriem veikt atlasi, un pateikt, kādā stilā tekstu nepieciešams sagatavot. «Piemēram, varu likt, lai sagatavo citātus, kā Stīvs Džobss «pičotu» Blue Shok Race Amerikā,» stāsta Daugins. 

Tāpat iespējams sagatavot tekstus mājaslapām, kas uzrunā konkrētas auditorijas ar konkrētu uztveres līmeni. Citi mākslīgā intelekta rīki piedāvā iespēju no teksta ģenerēt bildes un video vai arī materiālu papildināt ar pavadošu tekstu, piemēram, Holivudas aktiera balsī. 

Tomēr visvairāk elektrokartingu ražošanas uzņēmums mākslīgā intelekta dotās iespējas izmanto projektēšanā. Inženieri strādā ar ASV kompānijas AutoDesk programmām. Tās ļauj lielu daļu izstrādāto detaļu pārbaudīt ar simulāciju palīdzību un iegūt iespējami labāko rezultātu. «Mums vairs nav jādomā, vai leņķītim ir jābūt vienu vai divus centimetrus platam. To aprēķina mākslīgais intelekts, jo tam ir dati no visas pasaules inženieriem, kas strādājuši ar šo programmu,» stāsta Daugins. «Mums ir iespēja miljoniem inženieru zināšanas iegūt vienā sekundē!»

Ir kompānijas, kas, baidoties no datu noplūdes riskiem, saviem darbiniekiem aizliegušas to izmantot. Daugins par to neuztraucas. Viņš uzskata — ja cilvēks izmanto internetu, visi dati jau ir noplūduši un pieejami. Jebkura mūsu darbība atstāj pēdas. Jebkurā brīdī mūs visus var «izģērbt kailus». Bet, ja tas notiktu ar visiem reizē, pie tā ātri pierastu. Gluži kā nūdistu pludmalē.

Vidzemes slimnīcas nākotnes plānos ietilpst klientu apkalpošanā ieviest sarunu robotu, kas varētu atbildēt, piemēram, uz pacientu tuvinieku jautājumiem, stāsta SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Foto no uzņēmuma arhīva

Iespēja risināt ārstu trūkumu

Vidzemes slimnīca ievieš māk­slīgā intelekta rīkus, lai ne tikai atvieglotu mediķu ikdie­nu, bet arī risinātu trūkstošo speciālistu problēmu. Kopš pagājušā gada nogales tā testē un izmanto digitālo rentgena attēlu apstrā­des programmu BoneView, kas spēj pazīt kaulu lūzumus, dislokācijas un citus bojājumus. Taču tas ir tikai viens no trim saistībā ar mākslīgā intelekta ieviešanu īstenotajiem projektiem. «Mēs vēlamies būt inovatīvākā slimnīca Latvijā,» sākto virzienu komentē SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs. «Tas nav pašmērķis, bet iespēja uzlabot darba efektivitāti un kvalitāti.» Par paveikto medicīnas iestāde jau saņēmusi apbalvojumus — gan gada balvu medicīnā, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas balvu Platīna pele. 

Digitālo rentgena attēlu apstrādes rīku BoneView izmanto pacientu Uzņemšanas nodaļas traumpunktā. «Mums ir viens dežurējošais traumatologs, un ārpus normālā darbalaika radiologa atzinumu un aprakstu iespējams iegūt tikai ļoti īpašos gadījumos. Līdz ar to sarežģītākos gadījumos ārstam nav, kam pajautāt otru viedokli — vai rentgena attēlā ir vai nav redzams lūzums,» situāciju raksturo Muskovs. Līdz ar to mākslīgais intelekts kalpo kā palīgs lēmuma pieņemšanā. Pēc programmatūras piegādātāja informācijas, tas strādā ar 95% precizitāti un reizēm atrod pat vairāk nianšu, kam pievērst uzmanību, nekā saskata cilvēka acs.

Pašu pirmo un līdz šim nozīmīgāko mākslīgā intelekta rīku Vidzemes slimnīcā sāka izstrādāt un ieviest pirms trim gadiem. Tā ir balss atpazīšanas programma, kas ārstiem palīdz sagatavot slimnīcas izrakstus jeb epikrīzes, kur iekļauta informācija par pacienta ārstniecības procesu. Darbības princips — speciālists runā mikrofonā, un iekārta balss ierakstu pārvērš rakstītā tekstā. Līdz ar to ārstam vairs nav jātērē laiks, drukājot datorā pašrocīgi. Sevišķi nozīmīgi tas ir neiroloģijā un terapijā, kur apraksti mēdz būt pat divas trīs lappuses gari. Šo rīku slimnīca veido un māca kopā ar sadarbības partneri SIA Assistentis. Jo vairāk ārsti mākslīgā intelekta programmu izmanto, jo gudrāka tā kļūst. Ejot līdzi laikam, mainoties prasībām, sistēma arvien tiek uzlabota un pilnveidota. Patlaban lielākā problēma, kas prasa risinājumu, ir teksta formatēšana, kā arī ārstu mācības, motivēšana lietot digitālos rīkus. 

Trešais mākslīgā intelekta ieviešanas projekts slimnīcas darbā ir saistīts ar insulta vienību. Tas palīdz noteikt iespējamo tromba atrašanās vietu un dod iespēju ārstiem rīkoties ātrāk. Insulta gadījumā katra minūte ir no svara, lai iegūtu maksimāli labāko ārstēšanas rezultātu. Projekta īstenošana notiek sadarbībā arī ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. 

Ārsti jaunās tehnoloģijas apgūst ar ļoti dažādām emocijām — sākot no sajūsmas par piedāvātajām iespējām, beidzot ar skepsi par to, ka nepieciešams tērēt laiku, lai mācītos ko jaunu. Muskovs atzīmē, ka daļēji tas ir pamatoti, jo medicīna tomēr balstās uz pētījumiem un pieredzi. Šā iemesla dēļ pastāv risks, ka ārsti ar laiku var sākt pārāk paļauties uz mākslīgā intelekta piedāvāto slēdzienu, nevis izmantot savas zināšanas. «Tāpēc mēs daudz runājam par to, ka tas nekad neaizvietos ārstu,» viņš uzsver. «Mākslīgais intelekts ir tikai atbalsts un palīgs.»

Jautāts par to, vai produkta izmantošana tomēr nav ļoti dārga, slimnīcas vadītājs pasmaida: viss ir atkarīgs no tā, ar ko salīdzina. Ja ar radiologa vai traumatologa algu, tad mākslīgā intelekta rīki izmaksā di­vas trīs reizes mazāk. Bet izmaksu optimizēšana pašreiz ir ļoti būtiska. «Redzam, ka valstī līdzekļu ir tik, cik ir, un ir arī izteikts ārstniecības perso­nāla trūkums, tāpēc mums jādomā, kā organizēt darbu ar tiem resursiem, kas ir pieejami,» norāda slimnīcas vadītājs.

Par balss atpazīšanas programmas izstrādi Vidzemes slimnīca saņēmusi apbalvojumu — Platīna peli.
Foto no uzņēmuma arhīva

«Jo vairāk mēs ar mākslīgā intelekta rīkiem strādāsim latviešu valodā, jo gudrāki tie būs,» saka Kaspars Kauliņš un aicina nebaidīties izmantot to piedāvātās iespējas.
Foto no uzņēmuma arhīva

Sandra Glāzupa autoostā nestrādā!

Ja kaut reizi būts Rīgas autoostā, noteikti ir gadījies dzirdēt, kā balss skaļrunī ik pa laikam paziņo, cikos no kuras platformas kurš autobuss atiet vai kad pienāk. Uzmanīgākie pazīst, ka runātāja ir Latvijas Radio diktore Sandra Glāzupa. «Bet patiesī­bā Sandra Glāzupa Rīgas autoostā nestrādā,» ar smaidu saka SIA Tilde starptautiskā biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš. 

Rīgas autoosta izmanto cilvēka balss sintezatoru. Tā ir viena no māk­slīgā intelekta tehnoloģijām, ko biznesa optimizēšanai piedāvā Tilde, uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu vēsturi. Apmēram pusi no šī laika kompānija iesaistījusies dažādu valodas tehnoloģiju attīstīšanā. Pirms aptuveni 10 gadiem sāka pievērsties mākslīgā intelekta tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei. Tagad Tilde piedāvā gan mašīntulkošanas, gan runas atpazīšanas un balss sintēzes tehnoloģijas, gan sarunu robotus.

Mākslīgā intelekta valodas tehnoloģijām ir divi pamatuzdevumi, norāda Kauliņš. Pirmkārt, tās atvieglo cilvēka darbu un ikdienu — palīdz gan pakalpojumu sniedzējam, gan gala lietotājam darboties efektīvāk. Otrkārt, valodas tehnoloģijas palīdz uzlabot produkta vai pakalpojuma lietotāja pieredzi. Tieši klientu pozitīvā pieredze nosaka, vai uzņēmums būs veiksmīgs. 

Kauliņš stāsta, ka senākā vēsture un plašākais izmantošanas tirgus ir mašīntulkošanas tehnoloģijai. Iepriekš, veidojot šāda veida risinājumus, tika izmantotas statistiskās un likumos bāzētās metodes, tāpēc tulkojums nebija sevišķi precīzs. Tagad modeļu trenēšanai izmanto iepriekš veiktus tulkojumus, ko papildina ar terminu lietojumu un citām vārdnīcām. «Mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās metožu izmantošana ļauj radīt daudz kvalitatīvāku un labāku tulkojumu, jo tiek ņemts vērā konteksts,» viņš stāsta. 

Turklāt mākslīgais intelekts spēj mācīties no labojumiem, ko cilvēks veic, un nākamajā reizē strādā jau precīzāk. Šo rīku var integrēt dažādās vietnēs, piemēram, uzņēmumu mājaslapās, e-veikalos, klientu apkalpošanas portālos, arī e-pastā un sociālajos tīklos. Tātad vairs nevajag algot tulku, lai tekstu piedāvātu vairākās valodās. Mašīntulkošana ir arī labs palīgs profesionāliem tulkotājiem, kam nepieciešams strādāt ar lielu teksta apjomu.

Arī runas atpazīšanas un balss sintēzes tehnoloģijas pastāv jau daudzus desmitus gadu, taču mākslīgā intelekta modeļi parādījās pirms gadiem septiņiem astoņiem. Ar runas atpazīšanas sistēmas palīdzību audiotekstu iespējams padarīt rakstisku, kas būtiski atvieglo un paātrina informācijas meklēšanu. Tas ir arī labs palīgs klientu apkalpošanas tālruņiem un telemārketinga kompānijām. Tehnoloģija atvieglo arī protokolu un stenogrammu veidošanu. Tildes piedāvāto risinājumu izmanto, piemēram, Saeima, Valsts policija, Igaunijas tiesas. Savukārt balss sintēzes tehnoloģijas lieto, veidojot robozvanus. 

Piemēram, ja ir gadījies nokavēt Tet maksājumu, par to atgādina «uzņēmuma darbinieces» Anetes tālruņa zvans. Vēl šo tehnoloģiju plaši izmanto audiogrāmatu veidošanā, lai tās būtu pieejamas cilvēkiem ar redzes traucējumiem, disleksiju, lasīšanas grūtībām.

Salīdzinoši jaunāka tehnoloģija ir datorprogrammas, kas spēj analizēt cilvēka ievades un saprast, ko tas vēlas. Tās ir tā saukto čatbotu jeb tērzēšanas robotu pamatā, kas ļauj veidot cilvēka un datora dialogus. Piemēram, Rīgas namu pārvaldnieka robots pagaidām sniedz vispārēju informāciju, bet ar laiku tas varēs piedāvāt arī personalizētus datus. 

Bet pats jaunākais risinājums ir lielie valodas modeļi, kas spēj veikt sarežģītākus uzdevumus un radīt jaunu saturu. «Šī tehnoloģija piedzīvo strauju lēcienu, bet tai vēl ir daudz izaicinājumu. Līdz ar to pašreizējam posmam droši vien sekos «iekritiens»,» prognozē Kauliņš. 

Lielākie izaicinājumi saistās ar piedāvātās informācijas un faktu ticamību, jo šāda veida mākslīgā intelekta rīki ir mācīti izmantot informāciju no ļoti plaša avotu klāsta.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem