Visilgtspējīgākais apģērbs jau ir mūsu skapjos

Ilgtspēja ir ļoti plašs temats. Modes industrijā galvenokārt jāizceļ divi ilgtspējas aspekti – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un aprites principi. Lai gan tie ir kopīgi daudzās jomās, apģērbu ražotājiem un tirgotājiem ir lielāka ietekme nekā citu nozaru uzņēmējiem: apģērbu pērk ļoti liela sabiedrības daļa, turklāt to dara bieži, tāpēc arī saražotais apjoms ir milzīgs, patērētie resursi – iespaidīgi un tekstilatkritumu apjoms – nomācošs. Tomēr, gudri saimniekojot, apģērbu ražotāji un tirgotāji var ne tikai samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī veicināt mūsdienīgu domāšanu, ievērojami uzlabojot situāciju.

Svarīgs rīks klimata izaicinājumu risināšanai – sadarbība

Domājot par ilgtspēju, viena no pirmajām asociācijām daudziem ir klimata aspekts. Jau daudzus gadus mērām savu ietekmi uz vidi, pārrēķinot katru darbību CO₂ emisijās, un mūsu mērķis, protams, ir tās samazināt. Kopš 2020. gada īstenojam enerģijas taupības programmu, kuras ietvaros detalizēti analizējam elektroenerģijas patēriņu katrā veikalā un ieviešam gan tehniskus, gan organizatoriskus taupības risinājumus, piemēram, automātisku apgaismojuma un gaisa temperatūras samazināšanu veikalos un biroju telpās, kad tur neuzturas cilvēki.

Vēl viens ceļš ir ilgtspējīgāku materiālu – pārstrādātas un ekoloģiski audzētas kokvilnas, pārstrādāta poliestera u. c. – izmantošana, kā arī ar mazāku ekoloģisko nospiedumu ražoti apģērbi. Tāpēc ir svarīga sadarbība ar piegādātājiem, kuri izmanto ilgtspējīgas enerģijas avotus – saules enerģiju, zaļo enerģiju u. tml., kam ir mazāki resursu patēriņa rādītāji utt. Piemēram, kopš 2021. gada savās kolekcijās izmantojam Āfrikā audzētu kokvilnu, kuras ekoloģiskais nospiedums ir par 30% mazāks: tā tiek audzēta dabai draudzīgākā veidā, izmantojot mazāk ūdens, bet par to saņemtā nauda tiek ieguldīta vietējās kopienas attīstībā.

Sadarbībai vispār ir būtiska loma ilgtspējas veicināšanā. Nav noslēpums, ka vairums modes industrijas ražotņu atrodas Āzijā. Apģērbu tirgotājiem nav pašiem savu rūpnīcu, toties ir piegādātāji – un nereti tas ir viens piegādātājs vairākiem zīmoliem. Ja gribam, lai šie piegādātāji strādātu pēc iespējas ilgtspējīgāk, pirmskonkurences etapā kopā ar pārējiem zīmoliem ir jāveido attiecīgs pieprasījums. Divi labi piemēri. 2020. gadā LPP pievienojās ZDHC – starptautiskai inicatīvai, kuras misija ir veicināt ilgtspējīgu ķīmisko produktu pārvaldību visā tekstilrūpniecības, apģērbu un apavu rūpniecības piegādes ķēdē. Modes nozarē bez ķīmiskajiem resursiem neiztikt, bet, pateicoties dalībai šajā inciatīvā, mums ir reāla iespēja uzlabot vidi valstīs, kur atrodas ražotnes. Vēl viens piemērs – sadarbība ar New Plastics Economy Global Commitment, starptautisku inicatīvu, kas sadarbībā ar ANO popularizē plastmasas aprites mērķus. Modes industrijā tas galvenokārt ir iepakojums. Apģērbu tirgotājiem produkcija jānogādā no ražotnes uz loģistikas centru, no loģistikas centra uz veikalu vai tieši klientam, kurš iegādājies preci internetveikalā, un tas nozīmē milzīgu plastmasas iepakojuma apjomu. Tomēr kopš 2017. gada mums ir izdevies samazināt vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu patēriņu par 1600 tonnu jeb 9 lielu lidmašīnu apmērā.

Dot apģērbam otro dzīvi var arī tirgotājs

Otrs būtisks ilgtspējas aspekts modes industrijā ir aprites principu iedzīvināšana. Apģērbam ir ļoti īss dzīves cikls, tāpēc atbildīgi tirgotāji cenšas nolietotajā apģērbā saskatīt nevis atkritumus, bet resursus. Polijā to risinām, aicinot cilvēkus nodot jebkuru jebkāda zīmola apģērba gabalu, kas kļuvis lieks, kādā no mūsu tīkla veikaliem, un līdz gada beigām plānojam to ieviest visos mūsu veikalos Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā. Tālāk šis apģērbs nonāk otrreizējā lietošanā tiem, kam tas nepieciešams (piemēram, LPP Polijā atbalsta bezpajumtniekus), bet to, kas nav vairs lietojams valkāšanai, šķirojam un sagatavojam pārstrādei.

Kopumā pasaulē tikai ap 1% apģērbu tiek pārstrādāts jaunos apģērbos. Šobrīd kopā ar poļu jaunuzņēmumu strādājam pie jaunas tehnoloģijas, kas būtu mērogojama un ekonomiski izdevīga un ļautu ķīmiski pārstrādāt vienu no sarežģītākajiem materiāliem – poliesteru, kurš modes industrijā ir ārkārtīgi izplatīts. Ceram, ka jau tuvā nākotnē vecas bikses daudz efektīvāk varēsim pārvērst jaunās un no novalkātas kleitas materiāla pašūt jaunu kleitu. Kamēr šī tehnoloģija vēl tikai top, jauno kolekciju radīšanai izmantojam, piemēram, pārstrādātu kokvilnu, kas radīta no ražošanas atlikumiem, vai no PET pudelēm iegūtu poliesteru.

Vajadzēs iemācīties citādi uzlūkot sava skapja saturu

Protams, mode vienmēr būs modē, un cilvēki vienmēr gribēs iegādāties jaunu apģērbu. Attiecīgi vēl viens ļoti svarīgs apģērbu tirgotāju uzdevums ir klientu izglītošana un iesaistīšanās apģērbu dalītajā vākšanā. Piemēram, Latvijā kā partneri esam iesaistījušies Latvijas Zaļā punkta un Eco Baltia vide kampaņā Stils–tekstils, kas atgādina sabiedrībai, ka no stilīga apģērba līdz tekstila atkritumiem ir tikai viens solis un aicina sev lieko tekstilu nemest sadzīves atkritumos, bet šķirot. Jo sliktākais, ko var izdarīt ar jebkādu nolietotu tekstilmateriālu, ir izmest to sadzīves atkritumu konteinerā. Ja negribas vairs valkāt apnikušu kleitu, labāk to pārdot kādā no daudzajām interneta platformām, kas piedāvā iegādāties vai tirgot lietotas preces. Mūsdienu digitālajā pasaulē tas var izrādīties visērtākais risinājums. Taču nolietoto apģērbu var arī ziedot, nogādāt veikalos, kas pieņem tekstila izstrādājumus, vai ievietot tekstilatkritumu šķirošanas konteinerā.

Tam, ka tekstilatkritumi joprojām nonāk sadzīves atkritumos, manuprāt, ir divi galvenie iemesli. Pirmais iemesls – milzīgie jauna apģērba iegādes apjomi, kas samazināsies tikai tad, kad cilvēki iemācīsies domāt par sava skapja saturu citādi, nekā līdz šim. Kad man jautā, kurš ir visilgtspējīgākais apģērbs, es vienmēr atbildu – tas, kurš jau karājas tavā skapī. No ilgtspējas viedokļa nav jāpērk jaunas drēbes ikreiz, kad šķietami rodas tāda nepieciešamība. Svarīgāk nekā jebkad ir veidot kapsulas garderobi, kurā visi apģērba gabali lieliski sader kopā. Atliek vien nomainīt kurpes, jostu vai žaketi, un mīļākā kleita izskatās pavisam citādi.

Otrais iemesls – nepietiekama informācija par sašķirotā apģērba tālāko likteni. Arvien lielāka daļa sabiedrības apzinās, ka tekstilatkritumi ir izaicinājums vides ilgtspējai. Tāpēc tajā brīdī, kad aicinām cilvēkus šķirot tekstilatkritumus, mums arī ir ļoti skaidri jāpasaka, kas ar šīm lietām notiks. Šim procesam ir jābūt caurspīdīgam, un cilvēkiem ir jāzina, ka viņu novalkātā apģērba turpmākais liktenis nepaliks nejaušības varā.

Tiesa, pagaidām tas tā ne vienmēr notiek. Tāpēc gribētu uzsvērt arī nacionālās un Eiropas līmeņa likumdošanas lielo nozīmi: ir vajadzīga atbildīga politika un pārdomātas vadlīnijas, kas rada vienādus noteikumus un vienotus standartus visiem modes tirgus dalībniekiem. Tad arī būtu vieglāk plānot ilgtspējas risinājumus un investēt tajos. Ilgtspēja nozīmē investīcijas, taču tās ir vajadzīgas, lai mūsu planētu varētu kvalitatīvi apdzīvot arī nākamās paaudzes. Klienti modē redz skaistumu, bet ražotājiem un tirgotājiem kā modes radītājiem būtu jāredz gan pašu atstātais nospiedums uz apkārtējo vidi, gan labklājība, ko var veicināt atbildīga rīcība, – un jāizdara pareizā izvēle.

 

Autore ir LPP S. A. (Mohito, Reserved, Sinsay, Cropp, House) ilgstpējas departamenta eksperte