Iespēja komunicēt — iespēja turpināt dzīvi

Latvijā dibinātais tehnoloģiju uzņēmums BirgerMind izstrādā un ražo neinvazīvas smadzeņu un datora saskarnes — tās ļauj pilnībā paralizētiem pacientiem sazināties, izmantojot smadzeņu viļņu aktivitāti

Zinātniskās fantastikas varoņiem nereti tiek piedēvētas telekinēzes spējas — tie spēj pārvietot objektus un citādos veidos ietekmēt apkārtējo vidi tikai ar domu spēku vien. Tehnoloģiju uzņēmuma BirgerMind izstrādātās un ražotās saskarnes daudziem, pirmoreiz par tām uzzinot, varētu šķist Frenka Herberta romānu cienīgs izgudrojums. Taču saskarnes ir pavisam reālas, radītas ar uzdevumu palīdzēt. 

BirgerMind dibinātājs Juris Kļonovs, kurš veic gan izpilddirektora, gan tehniskā direktora funkcijas, izveidoja uzņēmumu ar mērķi palīdzēt pacientiem ar amiotrofisko laterālsklerozi (ALS) atgūt spēju komunicēt, izmantot datoru, ģenerēt runu, izsaukt palīdzību, pārvaldīt kontaktus, sekot rakstiem un veikt piezīmes, izmantojot elastīgu galvassegu ar iebūvētiem sensoriem, kas ļauj lasīt smadzeņu aktivitāti. Projektu iedvesmojis nu jau komandas loceklis Birgers, kurš 27 gadus slimo ar ALS.

Iecere palīdzēt cilvēkiem

Juris Kļonovs vēl pirms bakalaura studiju sākšanas bija nospraudis sev mērķi: izveidot palīgmehānismus, kas kalpotu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viņš ir kristīgs cilvēks un uzskatījis to par savu pienākumu. Tieši tāpēc izvēlējies IT studijas. 

«Mūsdienu tehnoloģijām vienmēr ir kādas nepilnības, savukārt, kad strādājam no sirds, izdodas atrisināt iepriekš neatrisināmas problēmas.» Juris atzīst, ka nekad nav dzinies pēc naudas, bet vēlējies risināt problēmas, kas šķiet svarīgas. Protams, arī naudai ir būtiska loma — tā vajadzīga, lai virzītos uz priekšu un piesaistītu domubiedrus, attīstītu komandu un informētu sabiedrību.

Vēl mācoties augstskolā, kopā ar studiju biedru izdevās iegādāties iekārtu, kas darbojās kā voltmetrs un bija paredzēta biopotenciāļu diferences mērījumiem — ar tās palīdzību Juris vēlējās izveidot palīgmehānismu, ar kuru pacients varētu kontrolēt peli, rakstīt vai izdarīt izvēles datora ekrānā. «Mūsu smadzenēs notiek visa datu apstrāde — tās ir kā liela baterija, kas signālus izstaro arī uz āru,» Juris komentē sava pirmā projekta realizāciju pirms 15 gadiem. «Bieži vien cilvēki, kas par šādu mehānismu iepriekš nav dzirdējuši, uztraucas, ka ar palīgierīcēm, kas uztver smadzeņu viļņus, iespējams lasīt domas,» pasmaida Juris. «Šādus — «dziļos» — procesus uztvert nav iespējams. Ar iekārtām uz smadzenēm nekas netiek sūtīts — signāli tiek tikai lasīti, un mēs cenšamies uztvert atšķirību tajos.» 

BirgerMind ierīces nav invazīvas. «Darām to, kas iespējams no ārpuses, neiejaucoties un nekādi neietekmējot cilvēku — varam smadzeņu signālus interpretēt un izmantot tos, lai palīdzētu rakstīt, kontrolēt datoru, lasīt e-pastus, grāmatas un tamlīdzīgi. Jebko, kas vērsts uz komunikāciju ar cilvēkiem. Mums dzīves laikā tiek doti pārbaudījumi, kuri jāpārvar, savukārt visi labie darbi ir paveicami ar Dieva palīgu.»

Soli pa solim tuvāk mērķim

Ceļš līdz savas cēlās idejas realizēšanai bijis gana līkumains. Bakalaura studiju laikā Jurim bija iespēja doties apmaiņas programmā uz Taivānu. Tur gada laikā viņš apguva vairāk ar mākslīgo intelektu saistītu kursu, nekā tiek prasīts divos maģistrantūras gados Latvijā. Iepazinās arī ar dažādām tehnoloģijām un mācījās iecerētajām iekārtām nepieciešamo uzprogrammēt «no nulles». 

Atgriežoties Latvijā, Juris turpināja maģistra studijas Ventspils Augstskolā un paralēli strādāja pilnas slodzes darbu Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. Piedalījās dažādos projektos, piemēram, kopā ar audioiekārtu ražotāju GN Netcom izstrādāja mobilās lietotnes, kas ar austiņu palīdzību ļauj pārvaldīt mobilās iekārtas. 

Kāda komandējuma laikā Juris iepazinās ar profesoru no Olborgas Universitātes Kopenhāgenā. Viņa iedvesmots, 2011. gadā Juris devās apmaiņas programmā uz šo universitāti, turklāt pierunāja to iegādāties jaudīgāku iekārtu sava maģistra darba mērķiem. Tolaik izdevās izstrādāt inovatīvu biometrisku autentifikācijas mehānismu, ar kura palīdzību iespējams atpazīt, kurš cilvēks konkrēto iekārtu lieto. Izrādās, pētot smadzeņu viļņus, var pamanīt iezīmes, kas katram cilvēkam ir individuālas. «Protams, ļoti daudz kas sakrīt — neskaitāmi procesi smadzenēs, kad darām vienu un to pašu, ir līdzīgi, bet ir, piemēram, nelielas aizkaves un vilnīši, kurus varam saredzēt signālos un kuri ir individuāli katram cilvēkam — tos es toreiz izmantoju kā autentifikāciju.» Tā bija sensācija Dānijā, par ko rakstīja avīzēs, vēstīja radio un vietējā televīzija, viņš stāsta. 

Dānijā iepazinies arī ar kādu vācu profesoru, kura robotikas laboratorijā bija pieejamas ļoti modernas iekārtas. Profesors aicinājis Juri vakaros laboratoriju izmantot savu projektu realizēšanai. Tapa prototips ierīcei, kas ļauj kontrolēt robota roku. 

Tā kā Juris vēlējās turpināt iesākto, uzreiz pēc veiksmīgas maģistra darba aizstāvēšanas Dānijā viņš atgriezās Latvijā un izstrādāja vēl vienu maģistra darbu, vērstu uz «palīdzību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām».

Iepazīšanās ar Birgeru

Vēlāk Olborgas Universitātē Jurim bija iespēja studēt arī doktorantūrā un piedalīties sarežģītā industriālā projektā Pacients mājās, kurā tika izstrādātas iekārtas slimnīcām un aprūpes centriem. 

Tobrīd Juris aktīvāk sāka fokusēties uz savu sākotnējo ieceri un no projektiem brīvajā laikā bija iepazinies ar Birgeru — vīrieti, kurš nu jau 27 gadus dzīvo ar amiotrofisko laterālsklerozi jeb ALS, strauji progresējošu nervu sistēmas slimību, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervu šūnas, izraisot muskuļu kontroles zudumu. Diemžēl šīs slimības daba līdz galam joprojām nav izprasta — tā ir pakāpeniski degradējoša, un izārstēt to nav iespējams. Birgera slimība bija tiktāl progresējusi, ka viņš vairs nespēja pamirkšķināt acis. 

«Birgers ir aktīvists,» stāsta Juris. «Viņš ar savu piemēru arī citiem ALS pacientiem ir parādījis, ka ir iespējams ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot aktīvu dzīvi. Smadzenes ALS pacientiem paliek ļoti aktīvas, un, ja dod iespēju komunicēt, tad ar apkārtējiem saglabājas pilnvērtīga saikne. Protams, pacienti un viņu radinieki ir jāatbalsta, jo, bez šaubām, ir liels depresijas risks, bet iespēja komunicēt un darboties ar ierīču palīdzību var būt glābiņš.» 

Kad uzņēmējs pirmoreiz Birgeru apciemoja, viņi kopīgi izmēģināja Jura radītās iekārtas prototipu. Toreiz šķitis, ka pasaulē par šāda tipa iekārtām visi noteikti jau zina un tās izmanto, atzīst Juris. Bet izrādījās, ka Birgers par tādu dzirdēja pirmo reizi. «Izskatās, ka pasaulē šāda veida tehnoloģijas vairāk attīsta virtuālās realitātes spēlēm, nevis pacientu vajadzībām,» atzīst BirgerMind vadītājs. «Vienkārši sakot — tur, kur ir nauda.» Toreiz izmēģinātā iekārta un tās audiovizuālā saskarne Birgeram ļoti iepatikās, radās papildu motivācija to pēc iespējas ātrāk attīstīt tālāk.

Jurim vēl nebija sava uzņēmuma — viņš turpināja lasīt lekcijas un strādāt dažādos projektos Dānijā, tajā skaitā sastrādājās ar slavenā fiziķa Nīla Bora mazdēlu Henriku Boru. «Jebkas, ko uzzinām par to, kā mēs funkcionējam, palīdz saprast arī to, kā strādā mūsu smadzenes. Mūsu ķermenis ir uzbūvēts gudri: smadzenes izstaro elektroimpulsus, un mums apkārt ir elektromagnētiskais lauks — to varam izmantot labiem mērķiem. Arī magnētiskās rezonanses iekārta kādreiz cilvēkiem šķita kas pārdabisks — kā gan iespējams attālināti redzēt orgānu struktūru! Šobrīd neviens par to nebrīnās,» saka Juris.

Pacienti lieto bez maksas

«Maģistra grāds, kuru ieguvu Dānijā, ietvēra uzņēmējdarbības pamatu apguvi, tā ka par to, kā pārvaldīt biznesu un finanses inovācijas attīstībai, man izpratne jau bija,» piebilst Juris. Gadiem ilgi viņš bija neatlaidīgi strādājis pie ierīces izveidošanas, kura efektīvi uztvertu cilvēka smadzeņu pārraidīto informāciju. 

Kad Juris tādu bija izstrādājis, viņš pieteicās programmā EIT Jumpstarter, kas ilga astoņus mēnešus. Tajā notika gan mentoru sesijas, gan lekcijas par to, kā veidot biznesu. Noslēgumā Jura projekts saņēma 1. vietu, pārstāvot Latviju EIT Health kategorijā. Turklāt uzvara deva arī impulsu projektam piesaistīt savus kādreizējos studentus, kuri izrādīja interesi par viņa ideju. «Izveidojām uzņēmumu un tagad cīnāmies,» nosaka Juris. 

«Pagaidām mūsu klienti iekārtas lieto bez maksas — aicinām tikai sniegt atgriezenisko saiti par iekārtas darbību un to, kas viņiem vēl varētu būt nepieciešams.» Nesen ir uzbūvēts klasteris — vairāku serveru kopums, uz kura tiek realizēts risinājums pacientiem. Viņu radītā lietotne atpazīst, vai tiek lietots smadzeņu viļņu lasītājs vai kāds cits ievades mehānisms, piemēram, ar acu kustībām kontrolēta pele. 

«Pacienti ir dažādās ALS stadijās. Tiem, kuri joprojām spēj kustēties, nav nepieciešama pati ierīce, viņi izmanto tikai lietotni, kas darbojas kā kursors, savukārt tie, kuriem nepieciešama palīgierīce vai arī to izmantot ir ērtāk, mēs dodam līdzi arī to. Programmatūras ziņā tā tiek nepārtraukti uzlabota, pievienojam jaunas funkcijas un valodas, kā arī cenšamies to pareizā secībā piereģistrēt, lai savlaicīgi iegūtu visus nepieciešamos sertifikātus un patentus.» 

BirgerMind iekārtu attīstīšanu un ražošanu finansē pašrocīgi, nopelnot naudu industriālos projektos. «Pieteicāmies finansējumam EIC Accelerator programmā, kas parasti atbalsta ļoti mazu procentu no daudzsološiem deep-tech Eiropas jaunuzņēmumiem, kas attīsta pilnīgi jaunus virzienus ar tehnoloģijām, un arī šajā projektā saņēmām «zaļo gaismu», tagad vēl jāatrod papildu finansējuma partneri.» 

Iekārta šobrīd pielāgota tieši ALS pacientiem — tas ir galvenais mērķa tirgus. Katru gadu Eiropā tiek diagnosticēti vairāk par 10 tūkstošiem jaunu ALS gadījumu. Latvijā ir aptuveni tūkstotis pacientu, Dānijā — ap 6000, Itālijā — ap 8000. Taču precīzus skaitļus ir grūti noteikt, jo ir daudz cilvēku, kuriem šī slimība vēl nav oficiāli diagnosticēta. 

BirgerMind uztur ciešu saikni ar ALS asociācijām — sabiedriskā labuma organizācijām (Latvijā ALS pacientus pārstāv Latvijas Reto slimību alianse, Motus Vita, Sustento un Apeirons), un tas saistīts ar uzņēmuma biznesa modeli: paredzēts, ka ierīces iegādājas asociācijas, bet pacienti tās var iegūt lietošanā bez maksas. 

Nesen uzņēmums nāca klajā ar platformu Als.care, kurā pacienti var sazināties ar BirgerMind tieši — arī tad, ja nav asociāciju biedri, un uzņēmums cenšas viņiem palīdzēt, atrast individuālu risinājumu. Tāpat darbojas arī platforma Invest.als.care, kurā uzņēmums cenšas rosināt investorus iesaistīties tā produktu attīstībā. «Mēs nesaņemam ziedojumus un neprasām naudu no pacientiem,» skaidro Juris. «Lieliski būtu, ja investētu tieši sabiedriskā labuma organizācijās, veicinātu slimības un pacientu vajadzību atpazīstamību. Mēs ar savu darbību palīdzam arī asociācijām, kas darbojas šajā jomā, jo arī viņi cīnās par to, lai valdība un sabiedrība kopumā vairāk par to zinātu un atbilstoši rīkotos.» 

Uzņēmums turpina attīstīties, veidot kontaktus ar asociācijām citās valstīs, uzklausīt un aktīvi reaģēt uz to pacientu ierosinājumiem, kuri iekārtas jau lieto. «Mēs sākām darboties 2021. gada beigās, un 2022. gadā diezgan daudz ir izdarīts. 2023. gadam mums ir lieli plāni!» Nesen BirgerMind tika iekļauts arī desmit daudzsološāko jaunuzņēmumu topā, kuru attīstībai būtu jāseko līdzi 2023. gadā.

BirgerMind

1. Mērķis. Cilvēkiem, kas sirgst ar motoro neironu slimību un kuriem ir ierobežotas iespējas kustēties vai runāt, palīdzēt atgūt spēju komunicēt, izmantot datoru un viedierīces, ģenerēt runu, izsaukt palīdzību, pārvaldīt kontaktus, sekot rakstiem, veikt piezīmes un lasīt grāmatas.
2. Produkts. Elastīga galvassega ar iebūvētiem sensoriem smadzeņu aktivitātes nolasīšanai.
3. Serviss. Pielāgojama lietotne, kas paralizētiem cilvēkiem nodrošina iespēju ērti komunicēt.

Juris kopā ar Birgeru 2015. gadā. Toreiz Juris bija izveidojis ar smadzeņu viļņiem vadāmu drona mehānismu un deva Birgeram pilotēt to ap viņa māju, lai vīrietis ieraudzītu tās apkārtni. Aizmugurē Birgera sieva Juta.
Foto no uzņēmuma arhīva

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem