Jauns gads atnesis nozīmīgas pārmaiņas meža nozarē – no 1. janvāra Valsts meža dienests (VMD) būtiski paaugstinājis nodevas gan mežsaimniecības, gan medību darbībām, lēmumu pamatojot ar līdzekļu nepieciešamību dienesta attīstībai. Mežsaimniecībā tas attiecas uz ciršanas apliecinājumiem. Agrāk ciršanas apliecinājums galvenajā vienlaidus cirtē maksāja 4,27 eiro, tagad tas maksā no 30 līdz 70 eiro. Vienā apliecinājumā varēs iekļaut ne vairāk kā trīs viena ciršu veida cirsmas. Lai arī nodevas augušas pat desmitkārt, tas ir taisnīgi! Nodevu paaugstināšana jau vairāku desmitu gadu garumā ir ievilkts jautājums.
Iespējams, tarifu maiņa varēja būt pakāpeniska, taču nozare, kas rada tik būtisku ieguldījumu valsts ekonomikā, par šo pakalpojumu var atļauties maksāt krietni vairāk, un ir iemesls – mežziņu motivācija. Tagad jautājums ir, vai jauniegūtie līdzekļi tiks novirzīti arī mežziņu atalgojuma palielināšanai un profesijas kompetences celšanai, vai tikai valsts budžetā kopējiem tēriņiem.
Jau izsenis mežzinis (agrāk – mežsargs) ir bijusi viena no senākajām un prestižākajām profesijām meža nozarē. Cilvēks, kurš spēj nest šo titulu, pamana un redz daudz vairāk nekā jebkurš “parasts” meža apmeklētājs. Mežziņa darbs ir ļoti komplekss – viņš ir atbildīgs par meža uzraudzību, piemēram, regulējot, ko drīkst vai nedrīkst zāģēt, cilvēku konsultēšanu gan par meža atjaunošanas, gan meliorācijas, saudzējamo koku un putnu jautājumiem, kā arī aizsargājamo dabas teritoriju un dabas kaitējuma zonu pārzināšanu, piemēram, kur savairojies astoņzobu mizgrauzis vai ošiem nokalst saknes.
Pirmajam jāpamana nelikumības mežā
Šīs profesijas pārstāvis ir pirmais, kuram jāpamana nelikumīgas darbības, piemēram, nelikumīgas koku ciršanas. Nevajag arī aizmirst, ka izteikti pierobežas rajonos mežzinis var būt arī lielisks palīgs mūsu valsts drošības dienestiem – ziemas laikā mežzinis spēj saskatīt pēdas, bet vasarā pamanīt cilvēkus, kuriem pierobežā nebūtu jāatrodas. Un šo visu viņš var izdarīt tikai tad, ja daudzu gadu garumā perfekti pārzina apsekojamo platību.
Diemžēl laika gaitā šī profesija ir kļuvusi nepienācīgi apmaksāta, turoties vien uz atsevišķiem patriotiem un piedzīvojot milzīgu kadru mainību. Ja nekļūdos, vecākais mežzinis patlaban saņem aptuveni 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Es nebaidīšos teikt, ka tā ir zemākā alga nozarē, domāju, par vismaz 70-80% mazāka, salīdzinot ar jaunu speciālistu algām uzņēmējdarbības sektorā mežizstrādē. Šodien šo profesiju raksturo arī izzūdoša kompetence, jo to var apgūt tikai daudzu gadu garumā, mācoties augstskolā un praktizējot. Situācija, kad studenti atnāk no augstskolas, pamācās divus trīs gadus un iegūtās zināšanas izmanto kā tramplīnu, lai ietu tālāk, kā tas tagad nereti notiek, manuprāt, ir gandrīz traģēdija un milzīgs zaudējums nozarei.
Spēcīgs meža dienests – nozares stabilitātes garants
Uzskatu, ka mūsu nozarei kopumā ir vajadzīgs spēcīgs meža dienests, jo tas ir stabilitātes garants un savā veidā arī vidutājs starp mežizstrādātājiem, mežu īpašniekiem, dabas aizstāvjiem un sabiedrības interesēm. Ja dienests būs novājināts, pastāv risks, ka aizvien vairāk un biežāk parādīsies dažādas patvaļīgas cirsmas. No nepietiekamas apsekošanas un nekompetences cietīs daba, proti, var tikt apzināti vai neapzināti postīti biotopi, putnu ligzdas, kā arī laikus netikt identificēti un likvidēti kaitēkļu perēkļi, kas mežam spēj nodarīt postījumus milzīgos apmēros. Var tikt nepamanīta jaunāku koku ciršana.
Tāpat pārāk novēloti var tikt fiksētas nelikumīgas darbības mežā. Šī ir tikai daļa no negatīvajām sekām, ar kurām mums var nākties saskarties. Vājš VMD gan varētu būt izdevība tiem, kas mežus vēlas nopirkt vai iegūt pēc iespējas lētāk un galvenokārt pelna, pērkot resursu par pazeminātu cenu un izcirsto apjomu sūtot uz ārvalstīm, nevis radot pievienoto vērtību ilgtermiņā. Ar zemu pievienoto vērtību strādājoša kokapstrādes nozare ir vāja VMD ieinteresētā pusē. Vāja dienesta pusē ir arī visa veida krāpnieki.
Nodevu paaugstināšana ir pēdējā cerība nozares kompetences saglabāšanā, tāpēc ir būtiski, lai šie līdzekļi aizietu tieši mežziņu atalgojuma celšanai, kas vidējā laika periodā redzami paaugstinās profesijas prestižu un darbinieku profesionalitāti, mazinās kadru mainību un izskaudīs iesakņojušos kārtību, ka profesija turas tikai uz atsevišķiem patriotiem, kas tuvāko 10 gadu laikā aizies pensijā.
Vairāk nekā 100 tūkstošiem meža īpašnieku ik dienu ir nepieciešams godīgs mežzinis padomdevējs bez savtīgiem nolūkiem, kurš iesaka labāko risinājumu un ar sirdsapziņu un godaprātu attiecas pret darāmo darbu. Starp mežizstrādes uzņēmumiem un mežu īpašniekiem ir zināšanu disproporcija. Mežizstrādes uzņēmumi saprot meža vērtību, mežu īpašnieki – ne vienmēr. Skaidrs – ja īpašnieki bieži uzticas mazapmaksātam mežzinim, jo biežu meža darījumu neesamības dēļ nezina, kam citam uzticēties, ir ļoti būtiski korupcijas riski, lai “koriģētu” mežziņa padomu.
Lai mežzinis gribētu strādāt savā profesijā un spētu sev nopelnīt cilvēka cienīgu iztiku, nav citu iespēju, kā būtiska atalgojuma palielināšana. Visas Latvijas un augstu pievienotu vērtību radošās kokapstrādes interesēs ir saglabāt mežzini kā cienījamu profesiju. Ekosistēmas stabilitātei un labklājībai ir nepieciešama pienācīga uzraudzība. Radot augstu pievienoto vērtību, uzņēmumi pelna ar to, nevis par kādu cenu pirkuši vai izkrāpuši resursu.
Autors ir Stiga RM valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra