Nacionālā teātra jaunā izrāde Debesjums sola gluži klasisku teātra vakaru, taču atstāj neērtas un urdošas pēcdomas
Divpadsmit sievietēm — zvērinātajām — jāsniedz tiesai vienbalsīgs lēmums, kurš izšķirs, vai trīspadsmitajai būs mirt pie karātavām vai palikt dzīvai, ja viņa gaida bērnu. Britu dramaturģe Lūsija Kirkvuda par četrpadsmito savas lugas Debesjums varoni izvēlējusies komētu. Ir 1758. gads, kad, pēc angļu astronoma Edmonda Haleja aprēķiniem un paredzējumiem, debesīs jāparādās asteszvaigznei, kura Zemi apciemo ik pēc nepilniem 80 gadiem. (Nākamā reize, kad tā atkal atgriezīsies, ir 2061. gads.) Komēta, par kuru runā, kuru gaida un cer ieraudzīt šajā lugā, iespējams, iemieso arī laiku, kas virzās nevis kā taisne, bet kā cilpa, aizvien no jauna pierādot, ka nekas ar tā ritējumu nemainās. Sievietei ļauts tikai dzemdēt, barot, tīrīt, mazgāt… un tā tālāk.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.