Vēl neilgi pirms pandēmijas pasaulē valdīja tā saucamā steigas kultūra (tulk. – hustle culture), kas idealizēja strādāšanu 24/7. Tagad, nepilnus divus gadus pavadījuši galvenokārt mājās, mūsu domas ir mainījušās. Mēs vairs negribam dzīvot, lai strādātu. Mēs gribam vairāk laika ģimenei, draugiem, hobijiem.
Mēs gribam vairāk laika sev
Nav pārsteigums, ka šī vērtību maiņa ir veicinājusi arī idejas par četru dienu darba nedēļu uzvaras gājienu pasaulē. Kā skaļāko piemēru var minēt Lielbritāniju, kas šovasar izziņoja līdz šim vērienīgāko četru dienu darba nedēļas eksperimentu – sešu mēnešu izmēģinājuma periodā uz saīsinātu darba nedēļu pārgāja vairāk nekā 70 uzņēmumu ar 3300 darbiniekiem. Svarīgi piebilst, ka šiem darbiniekiem tika samazinātas darba dienas, bet netika samazināta alga.
Ar līdzīgām iniciatīvām “spēlējas” arī citas Eiropas valstis – Beļģija, Spānija, arī Lietuva, kur no 2023. gada saīsināta darba nedēļa būs pieejama publiskajā sektorā strādājošajiem ar bērniem līdz 3 gadu vecumam. Un nu šim trendam seko arī Latvija – pie mums Saeimas komisija plāno izvērtēt iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu.
Izklausās labi, bet nav tik vienkārši
DeskTime laika uzskaites rīka dati rāda, ka tie lietotāji Latvijā, kas strādā četras dienas nedēļā, ir vidēji par 8% produktīvāki nekā tie, kas strādā piecas dienas. Jāpiebilst, ka tikai nepilns pusprocents no Latvijas DeskTime lietotājiem strādā saīsinātu darba nedēļu.
No darba devēju perspektīvas 8% produktivitātes pieaugums var šķist nepietiekams arguments šādas iniciatīvas atbalstam. Galu galā, pretī tiek dotas 50+ brīvas dienas gadā. Un mazāk darba dienu nebūt nenozīmē, ka darba uzreiz kļūs mazāk un ienākumu vairāk. Bez pamatīgas procesu optimizācijas liela daļa uzņēmumu šādas izmaiņas nemaz nevarēs atļauties.
Arī darbiniekiem pārslēgšanās uz īsāku darba nedēļu būs lielāks izaicinājums, nekā sākumā šķiet, jo arī darbiniekam darba automātiski nekļūs mazāk. Un, pat ja sākotnēji, jauno pārmaiņu iedvesmoti, spēsim ievērojami celt savu produktivitāti un saspiest to pašu darba apjomu mazāk stundās, tas diez vai būs ilgtermiņa risinājums. Drīzāk būs jāmeklē veidi, kā vēl vairāk optimizēt savu darbu, daļu uzdevumu automatizējot, deleģējot vai nododot ārpakalpojumā.
Jāsāk ar naratīva maiņu
Ja, pārejot uz saīsinātu darba nedēļu, varam cerēt uz darbinieku produktivitātes kāpumu par nieka 8%, tad skaidrs ir viens – produktivitātes naratīvs nebūs īstais, lai šī iniciatīva gūtu viennozīmīgu darba devēju atbalstu.
Kas tad pārliecinās darba devējus iestāties par saīsinātās darba nedēļas ideju?
Pirmkārt, būs mazāk slimošanas dienu. Pētījumā tika atklāts, ka vairāk nekā 60% darba kavējumu izraisa stress un izdegšana, kas novājina arī mūsu imunitāti. Tajā pašā laikā četru darba dienu eksperimenti rāda, ka, piešķirot darbiniekiem vienu papildu brīvdienu nedēļā, slimošanas dienu skaits samazinās par trešdaļu. Secinājums jau ir izsenis zināms un zinātniski pierādīts – kad esam labāk atpūtušies, mēs slimojam retāk.
Otrkārt, mazāka darbinieku rotācija. Nereti, runājot ar kandidātiem darba intervijās, tieši izdegšanu dzirdu kā biežāko iemeslu, kāpēc pieņemts lēmums mainīt darbavietu. Četru dienu darba nedēļa var būt daļa no risinājuma, lai palīdzētu darbiniekam rast nepieciešamo balansu starp darbu un atslēgšanos no tā. Šāds darba un privātās dzīves līdzsvars, savukārt, veicina darbinieka lojalitāti un par 25% samazina rotāciju, ļaujot uzņēmumam ietaupīt pat desmitiem tūkstošus eiro gadā jaunu darbinieku atrašanai un integrēšanai komandā.
Treškārt, augstāka darba kvalitāte. Papildu brīvdiena ir ne tikai iespēja ilgāk atpūsties un uzlādēties nākamās nedēļas cēlienam. Tā ir arī diena, kurā izdarīt lietas, kam darba laikā un vakaros neatliek laika vai enerģijas – veikt pierakstus, apciemot vecākus, sagatavot tērpu bērna skolas izrādei un tamlīdzīgi. Kad šādi pienākumi nenomāc prātu darba laikā, mēs varam labāk koncentrēties uz darāmo un izdarīt to augstākā kvalitātē.
Četru dienu darba nedēļa nav domāta visiem
Tomēr beigu beigās nav svarīgi, ko rāda pētījumi un kādus ieguvumus sola citu uzņēmumu vai valstu pieredzes, – ir uzņēmumi, kuriem saīsinātā darba nedēļa vienkārši nestrādās.
Piemēram, daudziem ražošanas uzņēmumiem – tiem darba laika saīsināšana par 20% tiešā veidā nozīmēs par 20% mazāku saražoto preču daudzumu. Mazāk laika produktu ražošanai nozīmēs mazāk saražotu preču. Un, jā, var censties paaugstināt darbinieku produktivitāti un likt noturēt ražošanas apjomu esošajā līmenī – var uzlikt darbiniekiem mērķi šūt ātrāk, cept vairāk un pakot veiklāk. Tomēr šādā scenārijā ir liels risks, ka pasliktināsies produktu kvalitāte.
Citiem vārdiem sakot, četru dienu darba nedēļa nav kaut kas universāls un domāts visiem – būs uzņēmumi, kuriem saīsināta darba nedēļa nebūs izdevīga un loģiska no biznesa viedokļa. Daļai šādu uzņēmumu kā alternatīva varētu derēt papildu brīvdienas piešķiršana reizi divās nedēļās, kam būtu līdzīgs pozitīvs efekts uz darbinieku labsajūtu. Tikmēr pārējiem būtu jādomā citi veidi, kā konkurēt ar šo bonusu, ja saīsinātās darba nedēļas iniciatīva tiks atbalsta un virzīta tālāk.
Autors ir Draugiem Group uzņēmuma DeskTime vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra