Kad Volodimirs Zelenskis kandidēja uz Ukrainas prezidenta amatu, viņš savā vēlēšanu programmā apsolīja radīt «viedtālruņu valsti». 2019. gadā šo ideju Ukrainā izprata tikai daži cilvēki un, visticamāk, par to pasmaidīja. Tāpat kā par ideju veidot Digitālās transformācijas ministriju.
Tagad, vairāk nekā divus gadus pēc Ukrainas valsts mobilās lietotnes Dija (Rīcība) ieviešanas, daudzi ukraiņi ir aizmirsuši, kā izskatās rindas pēc dokumentiem valsts iestādēs. Lietotnes lejupielāžu skaits ir apsteidzis Instagram, Facebook, Telegram un pat TikTok. Par spīti karam — regulāriem gaisa uzlidojumiem, pilsētu apšaudēm un biežiem elektroapgādes pārrāvumiem —, ukraiņi savos viedtālruņos dažu minūšu laikā joprojām var saņemt nepieciešamos pakalpojumus: reģistrējas kā valsts iekšienē pārvietotas personas, saņem maksājumus, maksā nodokļus, pērk kara paradzīmes, reģistrē uzņēmumus, sūta ziedojumus savas valsts armijai un pērk dronus.
Turklāt, izmantojot Dija, ikviens iedzīvotājs jebkurā laikā var ziņot par Krievijas militārās tehnikas un Krievijas karavīru atrašanās vietu, tādā veidā faktiski kļūstot par Galvenās izlūkošanas pārvaldes brīvprātīgo. Kā Ukrainai tas izdevies?
No saukļa līdz beta versijai
«Pirms diviem gadiem, kad izveidojām Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju, mēs nospraudām mērķi izveidot valsti, kurā ir ērti saņemt publiskos pakalpojumus,» stāsta Gulsana Mamedjeva (30), Digitālās transformācijas ministrijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas direktorāta vadītāja. Ministra Mihaila Fjodorova (31) vīzija bijusi vienkārša: valstij jāpiedāvā automātiski un ērti pakalpojumi, līdzīgi kā Uber vai Booking, kad sarežģīts process tiek atrisināts ar vienkāršām darbībām, bez liekām pūlēm un lieka laika tēriņa.
Gulsana ir absolvējusi Harkivas Juridisko akadēmiju, bet maģistra grādu ieguvusi Tartu Universitātes programmā Informācijas tehnoloģiju likumi.
Ar ministru Fjodorovu viņa iepazinās, kad kopā ar IT nozares aktīvistu grupu lūdza palīdzību PayPal legalizēšanai Ukrainā. Fjodorovs jau bija sapulcinājis jaunu profesionāļu komandu, kurus vienoja ideja par digitālu valsts saziņu ar iedzīvotājiem, birokrātisku procedūru samazināšanu un sīkās korupcijas izskaušanu. Viņiem pievienojās arī Gulsana.
Tagad viņa atbild gan par to, lai ministrijas izmantotie digitālie risinājumi atbilst Eiropas Savienības un NATO standartiem, gan arī par sociālo mediju, telekomunikāciju nozares un elektronisko dokumentu regulām.
Pirmā iespēja, ko piedāvāja Dija, bija digitāla autovadītāja apliecība. Drīz pēc tam tika pievienota arī personas apliecība un pase, un pēc sešiem mēnešiem lietotne nodrošināja jau diezgan daudz dažādu pakalpojumu.
Lietotnes popularitāti veicināja arī Covid-19. Tās beta versija tika izlaista tieši karantīnas laikā, kad jau dažas dienas pēc vakcinēšanās varēja saņemt vakcinācijas sertifikātu. Turklāt, noklikšķinot pogas, vakcinētie varēja saņem veicināšanas balvu — 1500 grivnu (45 eiro), savukārt mazie uzņēmumi — 8000 grivnu (250 eiro) atbalstu.
2021. gadā Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pāriet «bezpapīra režīmā», proti, iedzīvotājiem ir jāpārtrauc pieprasīt papīra sertifikātus vai citus dokumentus valsts iestādēm. Vienlaikus valdība atzina, ka «digitālā pase», autovadītāja apliecība un dzimšanas apliecība ir līdzvērtīga papīra dokumentiem. Tagad Dija izmanto jau vairāk nekā 17 miljoni no 43 miljoniem valsts iedzīvotājiem.
Gulsana skaidro, ka Dija panākumi ir izskaidrojami ar vienkāršām un pareizām vadlīnijām, kas tika dotas izstrādātāju komandai. «Mums bija jāatrisina četri uzdevumi: 100% valsts pakalpojumu pieejamība tiešsaistē, ātrgaitas interneta nodrošinājums 95% valsts teritorijas (izņemot okupēto daļu), vismaz sešiem miljoniem ukraiņu uzlabot digitālās prasmes no pamatlīmeņa līdz augstākajam līmenim, kā arī motivēt Ukrainas IT nozari reģistrēt savus produktus tēvzemē un maksāt nodokļus savai valstij. Mūsu mērķis ir līdz 2025. gadam panākt, lai ieņēmumi no IT nozares veido 10% no Ukrainas IKP.»
Kara laika pakalpojumi
Digitālās transformācijas ministrijas darbinieku vidējais vecums ir 30 gadi, tātad viņi ir Fjodorova vienaudži. Ministrs dzimis Zaporižjā, kur karjeru sāka, izveidojot savu IT uzņēmumu. Zelenska priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš bija atbildīgs par mārketingu sociālajos medijos un digitālo reklāmu.
Tieši Fjodorovs Krievijas masveida iebrukuma sākumā publicēja tvītu, lūdzot Īlonu Masku palīdzēt nodrošināt Ukrainā satelītu internetu Starlink. Tagad šis serviss kļuvis par svarīgu sakaru kanālu bruņotajiem spēkiem un rezerves savienojumu kritiskajai infrastruktūrai.
Oktobra vidū, lasot kārtējos ekscentriskā miljardiera ierakstus tviterī, varēja rasties iespaids, ka viņš pats vairs nevēlas finansēt satelītu internetu Ukrainā. Taču Fjodorovs, personiski sazinoties ar Masku, ātri apliecināja: Starlink turpinās darboties. Vairāk nekā 20 000 termināļu darbību tagad palīdz apmaksāt Polija, ES un ASV starptautiskās palīdzības aģentūra USAID.
Starlink palīdz arī Digitālās transformācijas ministrijai turpināt ieviest jaunus pakalpojumus. «Kopš kara sākuma esam sākuši sniegt vairākus līdz tam nebijušus pakalpojumus. Piemēram, e-Vorog ir tērzēšanas vietne, kurā var ziņot par Krievijas karaspēka atrašanās vietu. Šī informācija tiek nosūtīta Galvenajai izlūkošanas pārvaldei, kura iesūtīto informāciju analizē un pārsūta precīzas koordinātas Ukrainas bruņotajiem spēkiem,» stāsta Gulsana. «Otrs svarīgs pakalpojums ir Bojāts īpašums, kas tika ieviests jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma. Ikviens ukrainis var pats reģistrēt šo faktu un elektroniski nosūtīt pieprasījumu, lai saņemtu valsts palīdzību tā atjaunošanai.»
Vēl viens ministrijas «militārais projekts» ir Dronu armija. Ar lietotnes starpniecību ukraiņi var tieši ziedot naudu dronu iegādei. Decembra sākumā ministrija paziņoja, ka līdz šāgada beigām bezpilota lidaparātu flotē būs jau tūkstoš vienību. Šī dronu armija mijiedarbībā ar čatu e-Vorog palīdz bruņotajiem spēkiem precizēt artilērijas mērķus.
Gulsana ir Krimas tatāriete no nelielās Džankojas pilsētas pussalas ziemeļos. Tur viņa nav bijusi kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma un tam sekojušās aneksijas. No okupētajām teritorijām ministrijas komandā strādā «daudz jaunu puišu», stāsta Gulsana. Karš ir veicinājis 200 talantīgu profesionāļu piesaisti. Un viņi ļoti labi apzinās, ka uzvara šajā karā lielā mērā ir atkarīga no viņu darba.
Valsts digitālo pakalpojumu lietotnē Dija iespējams arī ziedot naudu dronu iegādei. Organizētāji cer, ka līdz gada beigām bruņotajiem spēkiem palīdzēs jau aptuveni tūkstotis jaunu bezpilota lidaparātu
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra