Patiesos stāstos atklājas Krievijas īstenotā informācijas kara metodes
Nacistiskā Vācija un Padomju Savienība pasaulei iemācīja, cik ātri politiskā vadība, ja grib, var pārņemt pilsoņu apziņu savās rokās un ieprogrammēt viņus par režīmam lojāliem kalpotājiem, saka starptautiski pazīstamā somu žurnāliste Jesika Aro (Jessikka Aro). Viņas grāmatu Putina troļļi izdevis apgāds Pētergailis, tā tulkota vairāk nekā 15 valodās.
Putina troļļi būtu laba mācību grāmata visiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par Krievijas gadiem ilgi īstenoto informatīvo karu un to, kā ar sociālo tīklu palīdzību ietekmētas vēlēšanas dažādās pasaules valstīs un mēģināts salauzt cilvēkus, kuri to atmasko. Pietiekami daudz dubļu no Krievijas atbalstītājiem saņēmusi arī Aro, kad 2015. gadā publicēja pētījumu par «troļļu fabriku» Sanktpēterburgā. Žurnāliste noskaidroja, ka tajā cilvēkus pieņem darbā, lai ražotu Kremlim vajadzīgo saturu internetam un tā ietekmētu sabiedrības domas.
Aro grāmatā apkopojusi ne tikai savu pieredzi ar Krievijas karakalpiem Somijā. Interesants ir stāsts par lietuviešu diplomātu Renatu Jušku, kurš pieredzēja Baltkrievijas vēlēšanu viltošanu tālajā 1994. gadā, lai pie varas paliktu Kremļa protežē Aleksandrs Lukašenko. Juška uz savas ādas izjuta Baltkrievijas izlūkdienesta psiholoģiskās ietekmēšanas metodes. Aro izstāsta arī par amerikāņu uzņēmēja Bila Broudera investīciju uzņēmuma Hermitage Capital cīņu pret valsts naudas izzagšanu Krievijā un viņa algotā jurista Sergeja Magņitska traģisko likteni — Magņitski noslepkavoja cietumā, jo viņš naudas izzagšanā atmaskoja Krievijas ierēdņus. Atdarīt Magņitskim Brouders varēja, panākot, ka ASV pieņem īpašu likumu, kurā noteikti ierobežojumi tām Krievijas amatpersonām, kas nogalināja Magņitski un veica cilvēktiesību pārkāpumus. «Putins mētājas ar apvainojumiem kā ar konfektēm, jo es atradu viņa Ahilleja papēdi — viņa naudu Rietumos. Ar Magņitska likuma palīdzību mēs tai naudai tiekam klāt,» teicis Brouders.
Latvijas lasītājiem varbūt mazāk zināms būs stāsts par norvēģu žurnālista Tomasa Nilsena un viņa kolēģa Atles Stālesena darbu Barents Observer, kas ir, iespējams, vienīgais medijs, kurš cieši sekojis Krievijas Rosņeftj darbībai arktiskajā reģionā, publicējis faktos balstītas ziņas par to. Aro atklāj arī Zviedrijas zinātnieka Martina Kraga vajāšanu pēc tam, kad 2017. gada janvārī viņš bija publicējis akadēmisku pētījumu par modernajiem Kremļa ietekmes trikiem uz Zviedrijas sabiedrību. Naida kampaņai bijusi pakļauta arī serbu domnīcas CEAS Belgradā vadītāja Jelena Miliča. Atsevišķu stāstu Aro velta tagad jau plaši pazīstamās par karu rakstošo speciālistu un pētnieku platformas Bellingcat dibinātājam britam Eliotam Higinsam. Bellingcat viņš izveidoja 2014. gadā — dažas dienas pirms Malaizijas pasažieru lidmašīnas ar reisa numuru MH17 notriekšanas virs Austrumukrainas. Toreiz gāja bojā gandrīz 300 cilvēku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.