Kā Latvijas jaunuzņēmumi izskatās uz Baltijas fona un kā veicināt to attīstību?

Jaunuzņēmumi tiek asociēti ar modernas, augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstības potenciālu. Latvijā jau no 2017. gada stājies spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, un vienam no Latvijas jaunuzņēmumiem – apdrukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu globālajam milzim Printful  – izdevies sasniegt tā saukto “vienradža” statusu, kad jaunuzņēmuma vērtība pārsniedz miljardu ASV dolāru. Tomēr – cik attīstīta Latvijā patiesībā ir jaunuzņēmumu ekosistēma un kā šajā jomā izskatāmies uz Baltijas kaimiņvalstu fona? Ieskatu tajā sniedz pēc Google pasūtījuma veiktais konsultāciju un pētījumu firmas Civitta pētījums.

Jaunuzņēmumu skaits

Jaunuzņēmumu skaits Latvijā kopš 2016. gada ir trīskārt pieaudzis – no 220 līdz 626 uzņēmumiem (2021. gadā), vidējais pieaugums gadā – 23%. Tas var šķist diezgan iespaidīgi. Tiesa gan, tikai līdz brīdim, kad palūkojamies uz Lietuvas jaunuzņēmumu skaita pieauguma rādītājiem. Tur jaunuzņēmumu skaits pieaudzis gandrīz divas reizes ātrāk nekā pie mums – no tiem pašiem ap divsimt jaunuzņēmumiem 2016. gadā līdz 1102 jaunuzņēmumiem pērn (vidējais pieaugums gadā – 40%). Igaunijā jaunuzņēmumu rašanās bija uzņēmusi apgriezienus jau ātrāk, tāpēc 2016. gadā tur jau bija 406 šādi uzņēmumi, bet arī aizvadītajos gados izaugsme turpinājusies gana strauji, 2021. gadā sasniedzot 1293 jaunuzņēmumus (vidējais pieaugums gadā – 26%).

Tātad – jaunuzņēmumu skaita ziņā no kaimiņiem diezgan krietni atpaliekam. Tiesa, nav pamata arī krist pesimismā, jo, kā izrādās, šī ir konkurence ar vienām no spēcīgākajām jaunuzņēmumu ekosistēmām pasaulē. Igaunija ieņem 1. vietu pasaulē jaunuzņēmumu skaita ziņā uz miljonu iedzīvotāju (1107), nedaudz pārspējot pat jaunuzņēmumu jomā īpaši spēcīgo Izraēlu (1070). Arī Lietuva ar savu rādītāju (523 jaunuzņēmumi uz miljonu iedzīvotāju) un arī Latvija (315), saskaņā ar pētījuma autoru sniegto informāciju, ir pasaules TOP desmitniekā (attiecīgi 7. un 9. vieta).

Ekonomiskie rādītāji

Vēl lielākas atšķirības starp Latvijas un kaimiņvalstu jaunuzņēmumiem atklājas, aplūkojot datus par to ekonomisko jaudu. Jaunuzņēmumu apgrozījuma ziņā Baltijas līderpozīcijās ir Lietuva, kur to kopējie ieņēmumi 2021. gadā sasnieguši 1,8 miljardus eiro. Igaunijā šis skaitlis ir mazāks – 1,4 miljardi eiro, bet Latvija pamatīgi iepaliek – 450 miljoni eiro. Līdzīgi samaksāto nodokļu ziņā – arī šeit vadībā ir lietuvieši, kuru jaunuzņēmumi valsts budžetā pērn nodokļos ienesuši 200 miljonus eiro, otrajā vietā igauņi ar 125 miljoniem eiro, bet Latvijas jaunuzņēmumi valstij samaksājuši nodokļus tikai 25 miljonu eiro apmērā.

Arī kopējais darbinieku skaits jaunuzņēmumos vislielākais ir Lietuvā – 13 200, kam seko Igaunija ar 8200 un Latvija ar 6000 (tātad vidēji pie mums vienā jaunuzņēmumā strādā ap 10 darbiniekiem). Algu ziņā tik dramatiskas atšķirības nav vērojamas – visaugstākā jaunuzņēmumu darba samaksa ir Igaunijā, kur gada atalgojums sasniedz 41 600 eiro, seko Lietuva ar 37 000 eiro, bet Latvijā – 31 000 eiro.

Investīcijas

Arī piesaistīto riska kapitāla investīciju jomā bilde ir par labu mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņiem. Pārliecinoši pirmie šeit ir igauņi, kuru jaunuzņēmumu ekosistēma pagājušajā gadā “iešūpojusies” jau līdz investīcijām virs miljarda eiro apmērā (1,11 miljardi). Otrajā vietā – lietuvieši ar 436 miljoniem eiro, bet trešajā vietā – Latvija ar 219 miljoniem eiro.

Igaunijā ir arī pārsteidzoši liels “vienradžu” skaits – laikā kopš 2005. gada un Skype kā pirmās bezdelīgas kopumā valstī izveidojušies jau 10 šādu uzņēmumu (t.sk. Bolt, Wise, Veriff un citi), kas pret Igaunijas iedzīvotāju skaitu padara to par vienu no iespaidīgākajiem rezultātiem pasaulē. Lietuvā ir divi “vienradži” (Vinted un Nord Security), bet Latvijā – viens (jau pieminētais Printful). Globālā mērogā “vienradžu” skaita ziņā absolūti dominē ASV, kur ir vairāk par 800 šādu uzņēmumu, seko Ķīna ar 200+ un Indija ar nedaudz virs simta “vienradžiem”.

Kas jaunuzņēmumiem traucē?

Caurmērā tikai 4-5% jeb katram divdesmitajam no jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs izdodas izaugt no mazā līdz vidējā uzņēmuma statusam (par atskaites punktu ņemot Eiropas Komisijas definēto darbinieku skaita kritēriju – 50), liecina Veritas pētījums. Tas atklāj arī galvenos iemeslus, kas traucē straujākai jaunuzņēmumu izaugsmei Baltijas valstīs.

Kā visbiežākos izaugsmes grūtību faktorus uzņēmumu pārstāvji nosaukuši kvalificēta darbaspēka trūkumu un investīciju piesaisti. Darbinieku visvairāk trūkst tādās profesijās kā programmētāji, mārketinga speciālisti, datu analītiķi. Savukārt, lai piesaistītu ārējo kapitālu, jaunuzņēmumiem jāveic ļoti daudz saziņas mēģinājumu ar iespējamajiem investoriem, kas var kavēt biznesa izaugsmi un attīstību.

Jaunuzņēmuma izaugsmi var sekmēt arī citādi

Jaunuzņēmuma izaugsmes sākumposmā, kaļot nākotnes plānus un cenšoties piesaistīt investīcijas izaugsmei, ikdienas izdevumu apmaksai var noderēt arī cita veida ārējā finansējuma piesaiste. Laba alternatīva jaunuzņēmumam, kurš jau sācis pārdot savas preces un pakalpojumus, var būt faktorings – finansējuma saņemšana apmaiņā pret uzņēmuma izrakstītajiem, klientu vēl neapmaksātajiem rēķiniem. Daudzi jaunuzņēmumi izmanto un novērtē faktoringa priekšrocības, jo tiem bieži vien nav pietiekamu naudas rezervju, lai segtu algas un citus izdevumus, līdz klienti apmaksā rēķinus, it īpaši, ja tas prasa mēnesi vai ilgāk.

Piemēram, Factris praksē pat ir gadījumi, kad jaunuzņēmums ir spējis ne tikai turpināt darbību (ražošanu), bet pat krietni palielināt tās apjomus tikai ar faktoringa finansēšanas mehānisma palīdzību. Uzņēmums, kurš bija nesen sācis darbību, spēja noslēgt līgumu ar pircēju par noteikta apjoma preču piegādi ik mēnesi 35 000 eiro vērtībā. Neviens cits šim uzņēmumam finansējumu nepiešķīra, pašu sākuma kapitāls ļāva saražot tikai divas kravas, bet rēķinu apmaksas termiņš bija 60 dienas. Izvērtējot uzņēmuma klientu un saprotot, ka to var apdrošināt, ražotājam tika piešķirts faktoringa finansējums jau pēc pirmās kravas pārdošanas un turpmāk secīgi pēc katras nākamās, tādējādi uzņēmums operatīvi ieguva līdzekļu plūsmu, par ko ražošanu turpināt.

Izrādās, no Baltijas valstīm jaunuzņēmumu saziņa ar investoriem par kapitāla piesaisti visgausākā ir tieši Latvijā – lai nonāktu līdz finansējuma piesaistei, nepieciešams investorus uzrunāt 27 reizes, Igaunijā pietiek ar 23, bet Lietuvā – 20 reizēm. Tas nozīmē, ka lielāka elastība un ātrums jaunuzņēmumu finanšu piesaistē ir pozīcija, kas jāstiprina, tai skaitā plašāk izmantojot arī faktoringu, kas Latvijas uzņēmumu vidū vēl netiek pietiekami novērtēts.

Salīdzinājumam, kaut gan interese par faktoringu Latvijā pēdējos gados pieaug, tā izmantošanā Latvija joprojām būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Salīdzinoši, Igaunijā pēdējo septiņu gadu laikā kopējais faktoringa apjoms ir palielinājies līdz 3,9 miljardiem eiro un ir gandrīz piecreiz lielāks nekā Latvijā, bet Lietuvā – līdz 3,4 miljardiem eiro, kas ir teju četras reizes vairāk nekā mūsu valstī.

 

Autors ir faktoringa kompānijas Factris Latvia izpilddirektors