Saistībā ar patēriņa cenu kāpumu notiekošo var saukt par ļoti interesantu. Tas var izklausīties neiejūtīgi, taču tas tiešām ir interesanti, jo trīs mēnešu laikā no situācijas, kad gandrīz viss pasaules ekonomikā notiekošais strādāja inflācijas palielināšanas virzienā, esam nonākuši pie cenu līmeni palielinošu un samazinošu spēku asas sadursmes. Septembrī tumsas spēki vēl uzvarēja, turpmāko četru mēnešu laikā gaidāms neizšķirts, bet pēc tam jau frontes līnija velsies pretējā virzienā.
Inflācija septembrī sasniedza jaunu augstāko punktu jeb 22,2%. Cenas salīdzinājumā ar augustu pieauga par 1,6%. Inflācijas galvenie sabiedrotie joprojām ir izdevumi par mājokli, pārtiku un transportu, veidojot vairāk nekā 4/5 no kopējā cenu kāpuma.
Stāvoklis ir sarežģīts, bet nepavisam ne bezcerīgs. Patēriņa cenu kāpums turpinās brīdī, kad to sākotnēji izraisījušie globālie spēki jau strauji vājinās. Jūnijā lejupslīdi sāka kopējie izejvielu cenu indeksi. Savukārt pēdējos divos mēnešos samazinās gāzes cenas Eiropā un elektrības cenas Baltijā.
Tātad patēriņa cenu inflāciju šobrīd nosaka inerce – iepriekš notikušo biržas cenu eksploziju triecienviļņu izplatīšanās patēriņa grozā.
Runājot analoģijās, inflācija ir kā suns, kas ir piesiets elastīgā saitē un ieskrējienā to ir nospriegojis līdz galam. Kad inerce izsīks, saite vilks suni atpakaļ, un inflācijas kritums būs ļoti straujš. Līdz nākamā gada beigām inflācija varētu samazināties līdz nullei un pat aiziet zem tās. Tas gan nenozīmē, ka ekonomiskā situācija tad būs ļoti iepriecinoša. Neizbēgama ir ekonomikas recesija eirozonā, ir lieli riski arī pasaules ekonomikai kopumā. Centrālajām bankām ir tik labi izdevies atdzesēt mājokļu tirgus ASV un daudzviet Eiropā, ka dažu mēnešu laikā eiforija ir pārvērtusies panikā.
Līdz nākamā gada janvārim gada inflācija vēl turēsies apmēram pašreizējā līmenī.
Patēriņa cenu indeksā vēl nav atspoguļots pēdējais Rīgas Siltuma tarifu kāpums, ko valsts atbalsts kompensēs tikai daļēji. Pēc tam biržas notikumu pārnešana uz patēriņa groza enerģijas sadaļu būs visumā noslēgusies. Vēl turpināsies netiešā ietekme uz citām precēm un pakalpojumiem.
Vienlaikus jau sāks iedarboties enerģijas vairumcenu samazināšanās, kas pēdējo divu mēnešu laikā ir bijusi tiešām iespaidīga. Oktobra pirmajās 10 dienās vidējā elektrības cena Nordpool Latvijas zonā ir 219 eiro par MWh, septembra vidējā cena bija 351, bet augustā – 468 eiro. Tātad vairāk nekā divkāršs kritums. Tiesa, var grūti nopūsties par to, ka 2019. gada vidējā cena bija 46,27 eiro par MWh. Diezgan cerīgi izskatās arī gāzes tirgus. 10.oktobrī cena piegādei pēc mēneša nokritās līdz 153 eiro par MWh, kas ir zemākais līmenis kopš 1. jūlija. Oktobra pirmajās dienās no 336 līdz 269 eiro par tonnu nokritusies ogļu cena Eiropā, tā ir zemākā kopš maija sākuma. Pirms dažām dienām pasauli sabiedēja OPEC lēmums par ražošanas samazināšanu – tā ietekme ir jūtama, bet nav milzīga. Naftas cenas pacēlās apmēram par desmito daļu, kas nozīmē degvielas cenu kāpumu patērētājiem par apmēram 5%.
Globālo inflācijas vilni ietekmēja ne tikai enerģijas cena biržā.
Pandēmijas veicinātais “virsnormas” pieprasījums pēc precēm paaugstināja izmaksas dažādos vērtības ķēžu posmos. Šobrīd šīs ķēdes strauji atslābst, jaudu trūkumu strauji nomaina pārpilnība. Jo īpaši uzkrītošs bija kuģu transporta izmaksu kāpums. Globālais konteineru pārvadājumu frakta indekss Freightos kopš augstākā punkta pērn septembrī jau samazinājies trīskārt, tiesa, tas vēl ir divkārt virs vēsturiskās normas. FAO ziņo, ka jau sesto mēnesi pēc kārtas krītas pārtikas cenas biržās.
Inflāciju samazinoši ietekmēs arī valsts atbalsts, daļa no tā būs ļoti nozīmīga. Piemēram, no 1. oktobra pirmajām 100 KWh, tātad vairāk nekā pusei no vidējā mājsaimniecības elektrības patēriņa, būs fiksēta cena jeb 16 centi par kWh.
Laikā kopš pagājušā gada vasaras inflācija ir nodarījusi lielu kaitējumu Latvijas iedzīvotāju pirktspējai, turklāt šogad kopumā vidējais algu pieaugums atpaliek no vidējā cenu kāpuma apmēram par 10 procentpunktiem.
Nākamgad kopumā pirktspēja daudz nemainīsies, bet gada sākums un beigas jau būs krasi atšķirīgi.
Sagaidāms, ka noturīgs dzīves līmeņa kāpums atsāksies 2024. gadā. Lai arī notikumi biržās jau skaidri iezīmē ceļu uz cenu stabilizāciju, laiks līdz nākamajai vasarai patērētājiem vēl būs grūts.
Pēteris Strautiņš ir bankas Luminor ekonomikas eksperts.
Pagaidām nav neviena komentāra