Gandrīz pusei bija vienalga

Vēlēšanas par 14. Saeimu ir noslēgušās, un tauta ir izdarījusi izvēli. Šoreiz dalība balsošanā ir nedaudz lielāka nekā bija pirms četriem gadiem 13. Saeimai, bet tā tomēr bija zema. 40,57% balsstiesīgo nenobalsoja.

Tātad 625 716 pieaugušajiem Latvijas pilsoņiem ir pilnīgi vienalga, kas veidos un pieņems likumus. Pilnīgi vienalga, vai mēs sevi nopietni aizsargāsim no iekšējiem un ārējiem draudiem, vai neaizsargāsim. Pilnīgi vienalga, vai jācīnās ar kovidu un citām sērgām, vai vienkārši deklarējam, ka tādas vispār neeksistē un tāpēc neslimosim.

Pasaules mērogā 59,43% dalība vēlēšanās nav ne sevišķi labs, ne sevišķi slikts rādītājs. Tas norāda drīzāk uz to, ka cilvēki tic zināmai stabilitātei un nav sevišķas vajadzības censties kaut ko mainīt.

Te var būt divas galējības. Pirmā apgalvo, ka viss ir slikti un nekāda politiķu maiņa neuzlabotu situāciju, jo „visi ir zagļi un blēži“. Otra vērtē, ka situācija ir laba vai vismaz ciešama un nekas nav jādara, lai to uzturētu.

Abas galējības kļūdās. Mums ir vajadzīgi godīgi politiķi un nepārtraukts darbs, lai nepazustu kā valsts un kā tauta.

Ir arī tie kuri saka, ka viņu viena balss neko nemainīs, tāpēc šoreiz var nepūlēties un palikt mājās. Tieši pretēji – ir iespējams, ka pat tikai viena balss nosaka, vai konkrētai partijai būs viens mandāts vairāk, vai nebūs mandātu vispār.

Apvienība „Attīstībai/Par!“ ar veseliem četriem ministriem līdzšinējā Kariņa valdībā saņēma tikai 4,97% vēlētāju atbalstu un, nesasniedzot 5% barjeru, atvadās no Saeimas. Plikos skaitļos tā saņēma 45 452 balsis. Ja būtu tikai 250 balsu vairāk, tā būtu pārsniegusi 5% barjeru un iegūtu 7 vai 8 deputātu mandātus.

Nākamā aiz strīpas palikusī partija ar 4,81% atbalstu ir „Saskaņa“. Tās vietā ar 11 deputātiem Saeimā ienāk partija ar vēl radikālāku programmu – „Stabilitātei!“. Daži izvilkumi no tās oficiālās programmas: „Pārskatīsim Latvijas atkarību Eiropas Savienības ietvaros. Prioritāras ir valsts intereses vai izstāšanās no žņaudzošās savienības. Stingra ekonomiskā suverenitāte un neatkarīga attiecību veidošana ar kaimiņvalstīm. Apsvērsim iespēju veikt kontrolētu saistību nepildīšanu, lai atteiktos maksāt ES parādu. [..] Iespēja iegūt izglītību dzimtajā valodā. [..] Tiesības balsot Latvijas nepilsoņiem vēlēšanās. [..] Visu nepilsoņu pieņemšana par pilntiesīgiem valsts pilsoņiem.“

Var viegli saprast, kas te īstenībā domāts. Tādu Saeimu mēs esam visi kopā ievēlējuši.

Gunārs Nāgels ir laikraksta ”Latvietis” redaktors, komentārs pārpublicēts no kārtējā numura.