Kamēr Latvijas valsts budžets nevar atļauties bezmaksas augstāko izglītību, Izglītības ministrija piedāvā ieviest studentu līdzmaksājumu. Soda nauda studētgribētājiem vai veids, kā padarīt augstāko izglītību pieejamāku?
Kad pirms 11 gadiem Elīna Miteniece devās uz Nīderlandi, lai Māstrihtas Universitātē studētu Eiropas sabiedrības veselības zinātni, viņa zināja, ka viņai, tāpat kā citiem studentiem, par studijām būs jāmaksā. Tomēr viņa to neuztvēra kā smagu slogu. Māstrihtas Universitātē pabeigusi ne tikai bakalaura, bet arī maģistrantūras, doktorantūras studijas un kļuvusi par asociēto profesori, viņa cildina Nīderlandes augstāko izglītību kā pieejamu un sociāli taisnīgu. Jo šajā valstī pilnīgi visi jaunieši, kas kvalificējušies studijām universitātē, neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas maksā vienādu līdzmaksājuma summu. Šobrīd ES pilsoņiem tā ir 2209 eiro gadā, kas ir maza daļa no studiju izmaksām vienam studentam — tās svārstās no 9000 līdz 40 000 eiro. «Latvijā par studijām maksā ļoti atšķirīgu mācību maksu. Piemēram, zobārstniecības studijas izmaksā daudz vairāk nekā filoloģijas studijas. Varbūt kādam jaunietim ir interese studēt medicīnu, bet, ja netiek budžeta studiju programmā, viņš no šīs domas atsakās. Taču, ja visiem jauniešiem ir vienāds līdzfinansējuma maksājums, šādu problēmu nav,» stāsta Elīna. Viņa jau sen domājusi, ka šādu finansēšanas modeli vajadzētu arī Latvijā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.