Šķiet, tik nervozi kā šogad jaunā apkures sezona nav gaidīta nekad: nav pārliecības ne par siltumenerģijas tarifiem, ne arī par cilvēku spēju samaksāt sagaidāmi lielos rēķinus. Taču siltuma piegādātāju un likumdevēju rokās ir vairāki instrumenti, lai iedzīvotāji un namu apsaimniekotāji šo ziemu varētu pārlaist mazliet vieglāk. Manuprāt, būtu nolaidīga attieksme vismaz daļu no tiem neizmantot.
Pirmais un visvienkāršākais būtu šā gada apkures sezonā atgriezties pie Covid-19 pandēmijas laiku prakses un neaprēķināt nokavējuma procentus par kavētajiem maksājumiem.
Ja atceramies, ārkārtējās situācijas laikā Rīgas kapitālsabiedrības, tai skaitā Rīgas siltums un Rīgas ūdens tā drīkstēja darīt. Šovasar pēc ārkārtējās situācijas beigām nokavējuma procentu aprēķināšana ir atjaunota.
Taču laikā, kad strauji pieaug energoresursu cenas un prognozējamais rēķinu lielums pat ar visu valsts atbalstu var būt aptuveni divkārt prāvāks nekā pērn, iespēja bez papildu izmaksām ilgākā laikā norēķināties par piegādāto siltumenerģiju iedzīvotājiem būtu būtisks atvieglojums. It īpaši, ja vēl paturam prātā iespējamo Covid-19 uzliesmojumu un iepriekšējo gadu pieredzi ar attālinātajām mācībām. Tad ir skaidrs, ka maksājumi mājsaimniecībām var būt kā bezgalīgs kosmoss un izveidoties pamatīga krīze. Taču mēs zinām, ka lielākā daļa cilvēku ir godprātīgi maksātāji un pie pirmās iespējas apkures sezonas laikā uzkrātos parādus sedz.
Iedzīvotāju uzkrātie parādi par apkuri jau gadiem ilgi ir kā karsts kartupelis, kas pirms katras apkures sezonas tiek mētāts starp namu apsaimniekotājiem, iedzīvotājiem un siltumenerģijas piegādātājiem. Arī šis rudens nebūs izņēmums, ja energouzņēmumi un likumdevēji turpinās būt akli un kurli pret namu apsaimniekotāju aicinājumiem beidzot sakārtot apkures pieslēgšanas un nodrošināšanas kārtību.
Siltumenerģijas piegādātājam ir tiesības nepieslēgt apkuri, ja klients nav 100% norēķinājies par iepriekšējo sezonu. Proti, siltuma pieslēgšanu var atlikt vai atteikt pat tad, ja nenomaksāta ir pavisam neliela summa. Problēma slēpjas faktā, ka daudzi energouzņēmumi par klientu uzskata visu māju, nevis atsevišķu pakalpojuma saņēmēju – dzīvokli. Tādēļ pat viens parādnieks var būt šķērslis apkures pieslēgšanai. Turklāt iemeslam, kādēļ maksājums nav veikts savlaicīgi, nav nekādas nozīmes. Cilvēks var būt miris, pieteicis maksātnespēju – kādam parāds ir jāapmaksā. Visbiežāk šis “kāds” ir namu apsaimniekotājs un iedzīvotāji – godīgie rēķinu maksātāji, kuriem šajos bezgalīgajos labirintos vieniem pašiem ir jāatrod gaisma tuneļa galā. Jau vairākus gadus šo situāciju labot aicina ne tikai Civinity, bet arī Rīgas namu pārvaldnieks un citi apsaimniekošanas uzņēmumi. Taču nekur tālāk par izpratni, ka “kaut kas ir jādara”, tikuši neesam.
Mūsuprāt, daudz ko mainītu plašāka tiešo norēķinu izmantošana. Piemēram, Jūrmalas pieredze liecina, ka tos var ieviest arī ēkās ar vertikālo (viencauruļu) apkures sistēmu. Proti, maksu par dzīvoklī patērēto siltumu var aprēķināt ne tikai, balstoties uz individuālo skaitītāju rādījumiem, bet arī pēc dzīvokļa platības, kā ierasts līdz šim. Svarīgākais – tiešas līgumattiecības starp mājokļu īpašniekiem un siltuma piegādātāju.
Ir zināms, ka viens no tiešos norēķinus bremzējošiem faktoriem ir lielāka maksa par rēķinu apkalpošanu – tā ir sākot no aptuveni trīs eiro mēnesī par vienu rēķinu. Komunālo pakalpojumu sniedzēju spēkos ir šo maksu samazināt vai pat atcelt. Mūsuprāt, tas ir izdarāms, ja vien ir griba ilgtermiņā sakārtot attiecības ar gala patērētājiem.
Taisnība, arī tiešo norēķinu gadījumā ir spēkā prasība par pilnīgu iepriekšējās sezonas rēķinu apmaksu visai mājai vai vismaz sekcijai (kāpņu telpai). Taču, ja mājā ir tikai viens vai divi ļaunprātīgi nemaksātāji, tad ieguvums būtu iespēja nepieslēgt apkuri konkrētai sekcijai, ja tehniski tas ir iespējams. Šādā gadījumā arī pakalpojumu sniedzējam pašam būtu pieejami plašāki dati par maksājumu disciplīnu, tam būtu vieglāk izvērtēt kavējumu rašanās iemeslus un attiecīgi rīkoties – pieslēgt vai nepieslēgt apkuri konkrētai mājai.
Plašāka tiešo norēķinu izmantošana ļautu arī labāk risināt citu mūžsenu problēmu – operatīvāk norakstīt neatgūstamus parādus.
Arī ar šo darbu siltumapgādes uzņēmumi, piemēram, Rīgas siltums nesteidzas, spiežot neatgūstamus parādus segt namu apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem. Kopš 2014.gada 15.janvāra ir stājušies spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, saskaņā ar kuriem namu apsaimniekotājs var paziņot pakalpojumu sniedzējam par parādiem, kuru piedziņa nav iespējama, jo dzīvokļa īpašnieks ir miris vai tam konstatēta maksātnespēja.
Taču likumdevējs nebija noteicis, kas notiek ar tiem parādiem, kas izveidojušies pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, atstājot šā jautājuma risināšanu apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašnieku pārziņā. Tikai 2022.gada 7.februārī, pateicoties Konkurences padomei, kas aktīvi sadarbojās ar namu apsaimniekotājiem, ir panākta tiesiska vienošanās par strīdu izbeigšanu ar Rīgas siltums, kas dod iespēju namu apsaimniekotājiem iesniegt paziņojumus par neatgūstamo parādu norakstīšanu neatkarīgi no parāda izveidošanās perioda un dzīvokļa īpašnieka maksātnespējas un miršanas datuma.
Diemžēl prakse rāda, ka pēc paziņojumu iesniegšanas Rīgas siltums nesteidzas tos savlaicīgi izskatīt un norakstīt neatgūstamos parādus, kā arī izskatīšanas laikā neprasīt konkrēto summu apmaksu.
Protams, galu galā apkure visiem tiek pieslēgta. Namu apsaimniekotāju saceltais troksnis rimstas, un pavasarī ierasti tiek skaitīti nesamaksātie rēķini par piegādāto siltumenerģiju. Taču mēs visi labi zinām, ka šī ziema būs citāda – daudz smagāka un nervozāka. Palīdzība rēķinu apmaksā būs vajadzīga lielākam iedzīvotāju skaitam nekā parasti. Tieši tādēļ aicinu gan energoapgādes uzņēmumus, gan arī likumdevējus izdarīt to, kas vēl ir paveicams. Svarīgs ir katrs sīkums.
Autors ir Civinity Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra