Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēmis rezolūciju par embargo noteikšanu Krievijas naftai, gāzei un oglēm, taču tas ir tikai simbolisks lēmums bez juridiskām sekām. Eiropas izpildvaru kopējo nostāju tuvākajā laikā galvenokārt ietekmēs tas, kā ar savu milzīgo atkarību no Krievijas gāzes mēģinās tikt galā mūsu kontinenta ekonomikas smagsvars Vācija
Aiz nūdistu pludmales un miegainas jahtu ostas nelielā Lubminas ciema nomalē priežu meža ielokā savērpies milzīgs metāla cauruļu tīklojums. Lielākā daļa cilvēku par šo apdzīvoto vietu Baltijas jūras krastā neko nav dzirdējuši, taču vācu ciemata vārds ir labi zināms Berlīnē, Vašingtonā un citos politiskajos centros, jo Lubmina ir divu Krievijas gāzesvadu galapunkts: Nord Stream 1 gadā pārsūknē gandrīz 60 miljonus kubikmetru gāzes, savukārt ar nesen pabeigto Nord Stream 2 bija paredzēts šīs piegādes dubultot.
Taču pēc tam, kad Kremlis atzina divu separātistu pašpasludināto republiku neatkarību Ukrainas austrumos, Vācijas valdība 22. februārī apturēja jaunās gāzes līnijas sertifikāciju. Šis 1230 km garais cauruļvads, kura izbūve izmaksāja 9,5 miljardus eiro, būtībā ir miris, uzskata eksperti. Krievijas valstij piederošās gāzes kompānijas Gazprom meitasuzņēmums Nord Stream 2 AG ieviesto sankciju dēļ ir atlaidis visus savus 106 darbiniekus.
Tajā pašā laikā abi cauruļvadi simbolizē to, cik bīstami lielā atkarībā no Krievijas gāzes ir nonākusi Vācija. Tagad valsts drudžaini cenšas tikt no tās vaļā. 5. aprīlī Eiropas Komisija ierosināja līdz šā gada augustam pārtraukt Krievijas ogļu importu. Tam varētu sekot aizliegums iepirkt Krievijas naftu. Izšķirīgs lēmums par gāzi nav Briseles dienas kārtībā. Vismaz pagaidām.
«Mēs no tā esam atkarīgi,» par Nord Stream saka Lubminas mērs Aksels Fogts. Gāzesvadu apkalpošanā nodarbināta liela daļa no 2119 ciema iedzīvotājiem. «Neviens no mums nevarēja iedomāties, ka Krievija sāks karu. Šobrīd Krievija ir viens no mūsu galvenajiem gāzes piegādātājiem, un mēs to nevaram izmainīt vienas dienas laikā,» saka mērs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.