Šā gada martā cenas salīdzinājumā ar februāri pieauga par 11,5%, bet salīdzinājumā ar pērno martu par 3,3%. Tā ir lielākā mēneša inflācija kopš deviņdesmito gadu vidus un lielākā gada inflācija kopš 2008. gada. Diemžēl kļūs vēl sliktāk, pirms kļūs labāk, par to signalizē gan importa izmaksu kāpums, gan inflācijas gaidu eksplozija cilvēku prātos.
Inflācijas kāpumu virzošo preču un pakalpojumu grupu sarakstā pārliecinoši dominē pārtika, transports un mājoklis, veidojot 4/5 kopējā cenu kāpuma, šim dzīves dārdzības pieaugumam “kājas aug” globālajos izejvielu tirgos.
Taču arī citās produktu grupās inflācijas tumšā enerģija ir vismaz divreiz spēcīgāka nekā bija pirms gada. Cenu kāpums kļūst visaptverošs. Tādi izdevumu posteņi kā sadzīves tehnika, veselība, atpūta un kultūra un citi sadārdzinās gan tāpēc, ka arī tos ietekmē izejvielu cenas, gan tāpēc, ka pārdevējos nostiprinās sajūta, ka cenas var paaugstināt, un viņi, tā teikt, netiks par to sodīti. Dārgākas kļūst arī preces, kuru cenas ir ilgstoši kritušās. Piemēram, mājsaimniecības ierīču cenas 2005. – 2021.gadā vidēji samazinājās par 1,7%, tās kritās pat 2007 – 2008.gada ekonomikas pārkaršanas trakumā. Tagad šajā kategorijā gada inflācija sasniegusi 5,8%. Arī darbaspēka izmaksu kāpumam ir liela nozīme, pērnā gada nogalē algu kāpuma temps pārsniedza 12%, kas ir straujākais kāpuma temps kopš 2008. gada vasaras. Neskatoties uz augošo inflāciju, pērn vēl bija ļoti veselīgs reālo algu kāpums – šogad gan pirktspējas izmaiņas visdrīzāk būs ar mīnusa zīmi.
Šobrīd gan Latvijā, gan pasaulē strauji brūk cenu stabilitātes gaidas – to ļoti labi var redzēt patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma aptaujās, bet vislabāk tieši finanšu tirgos, kuros var vērot inflācijas baiļu kāpumam pa stundai un minūtei. Finanšu tirgos atspoguļotās vidējās Vācijas inflācijas gaidas nākamajos divos gados janvārī vēl bija zem 2%, bet šobrīd sasniegušas 5,56%. Sagaidītais vidējais ASV cenu kāpuma temps nākamajos 10 gados ir sasniedzis 2,8% salīdzinājumā ar 1,8% gadu mijā. Gaidas par vidējo inflāciju nākamajos 10 gados ir gandrīz tieši tādas pašas – tas ir augstākais līmenis šajā gadsimtā. Par Latviju šādas prognozes nav pieejamas, jo nav tik attīstīti finanšu tirgi, bet var pieņemt, ka mūsu valstī cenu kāpums būs apmēram par procentpunktu straujāks nekā Vācijā.
Inflācijas gaidas ir pilnīgi pārņēmušas cilvēku prātus. Ekonomikas noskaņojuma indekss (ESI) vēsta, ka martā Eiropas Savienībā bija līdz šim spēcīgākās cenu kāpuma gaidas gan starp patērētājiem, gan visās ekonomikas nozarēs, kas ir gandrīz pārdabiska sakritība. Latvijā ir visu laiku stiprākās inflācijas gaidas bija rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un celtniecībā. Pakalpojumu nozarēs un starp patērētājiem tās vēl atpaliek no rekorda, taču patērētāju bailes no inflācijas vairs nav tālu no tā, turklāt kāpums salīdzinājumā ar februāri ir bijis šokējoši straujš.
Naudas Latvijā ir vairāk nekā jebkad, taču arī cenu kāpums ir un būs straujš. Jāpiekrīt Latvijas Bankai, ka vidējā inflācija šogad varētu būt tuvu 10%, taču ticamu scenāriju vēdeklis ir ļoti plašs. To var ietekmēt izejvielu cenas, kas nebūt nevirzās vienā virzienā, piemēram, naftas cena divu nedēļu laikā eiro izteiksmē samazinājusies par 16%, bet S&P pārtikas cenu indekss pēdējā mēneša laikā ir bijis stabils. To var ietekmēt politiskie lēmumi – palīdzēt mājsaimniecībām ar enerģijas cenu subsidēšanu vai pabalstiem? Šobrīd signāli no politiķiem vēsta, ka drīzāk būs otrais variants. Tad zudīs svarīgs apstāklis, kas līdz šim inflāciju Latvijā turēja ievērojami zemākā līmenī nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās gada inflācija martā pārsniedza 15%.
Inflācijas džins ir izlaists no pudeles un to atpakaļ dabūt nebūs viegli. Inflācijas gaidas varētu salauzt ekonomikas krīze ar recesiju un augstu bezdarbu. Patīkamāks scenārijs būtu ilgstošs un spēcīgs izejvielu cenu kritums, un arī tas noteikti ir iespējams. Daudzu izejvielu, tai skaitā naftas, kviešu, kukurūzas, sojas pupu, kokvilnas, cukura biržu nākotnes cenu līknes ir izteikti lejupejošas, paredzot cenu kritumu apmēram par piekto daļu trīs gadu laikā. Gāzes cena ar piegādi pēc trīs gadiem vienlaikus ir mazāk nekā puse tūlītējas piegādes cenu līmeņa un trīs reizes augstāka nekā pērn aprīļa sākumā. Var iztēloties arī vēl radikālākus scenārijus, jo īpaši naftas tirgū. Kas notiks, piemēram, ja beigsies karš Ukrainā, tirgū nonāks augsto cenu ievilinātā slānekļa nafta, brīvu pieeju tirgum atgūs Irāna un Venecuēla? Rezultāts droši vien būtu 2014.gada izskaņai līdzīgs cenu krahs. Taču pagaidām tie ir saldi sapņi, un turpmākajos mēnešos ir gaidāms tālāks inflācijas kāpums.
Autors ir bankas Luminor ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra