Pirms mēneša kibernoziedznieku aktivitāti veicināja straujā digitalizācija, bet pašlaik labu augsni tai veidojušas arī izmaiņas Eiropas ģeopolitiskajā situācijā un Krievijas sāktais karš Ukrainā. Pēdējās nedēļās Cert.lv regulāri ziņo par augsto apdraudējuma līmeni Latvijas kibertelpā un dažādiem uzbrukumiem, kas tiek veikti pret uzņēmumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka kibertelpa ir vēl viena aktīva fronte, bet kāpēc uzņēmumi aizvien ir kūtri, kad runa ir par IKT risinājumu stiprināšanu?
Latvija nav izņēmums – kibernoziedznieku aktivitāte zeļ visā pasaulē. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2021. gada ziņojumu par globālajiem riskiem, kiberriski pēdējos gados ir bijuši starp pieciem lielākajiem uzņēmējdarbības draudiem, ierindojoties līdzās infekcijas slimībām (ar to saprotot, piemēram, pandēmiju), ekonomiskām krīzēm un ārkārtējiem laikapstākļiem.
Jaunākais globālās drošības risinājumu kompānijas Fortinet ziņojums par populārākajiem draudiem pasaules kibertelpā liecina, ka lielākos apdraudējumus uzņēmumiem rada botneti jeb robotu tīkli – uzlauztu ierīču tīkls, ko kibernoziedznieki to izmanto ļauniem nolūkiem bez ierīču īpašnieku ziņas – spama izplatīšanai, pikšķerēšanai, ļaunatūru izplatīšanai u.tml. nolūkiem.
Nozīmīgu apdraudējumu rada arī šifrētājvīrusi, kuru aktivitāte aizvien vērtējama kā augsta. Turklāt novērots, ka šie vīrusi nodara arvien lielākus zaudējumus, šifrējot un liedzot piekļuvi failiem, cita veida informācijai, kas glabājas skartajā ierīcē.
Strādāt, glabāt konfidenciālu informāciju u.c. datus šādā ekosistēmā nozīmē būt nemitīgu apdraudējumu epicentrā, un ir skaidrs, ka IKT sistēmu sistemātiskai nostiprināšanai ir jābūt visu uzņēmumu dienaskārtībā. Tomēr diemžēl, kā liecina Bite un Norstat Latvija veiktās uzņēmumu aptaujas* dati, tikai 35% no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad plāno investēt IKT risinājumos. 34% to neplāno darīt, bet 31% vēl nezina, vai ieguldīs IKT risinājumos, jo šķēršļus rada energokrīze un kopējā inflācija.
Manuprāt, stabilu un drošu IKT risinājumu nozīme aizvadītā mēneša laikā ir tikai palielinājusies. Kāpēc? Pirmkārt, tā, protams, ir skaudrā drošības situācija kibertelpā, kas prasa konsekventi stiprināt IKT drošības vairogu. Nevis rīt vai nākamgad – bet tagad un tūlīt. Bet ne tikai. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, daudzi uzņēmumi nolēma aiziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, kas realitātē nozīmē pārorientēt uzņēmējdarbību, meklēt citus eksporta tirgus, jaunus sadarbības partnerus u.tml. Šajos procesos IKT risinājumi ir izšķirīgi, lai nezaudētu laiku un spētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Tikpat būtiskas ir arī darbinieku zināšanas par kiberrisku veidiem, kibernoziedznieku metodēm un rīcību brīžos, kad nācies kļūt par uzbrukuma mērķi. Jo tieši tādas, šķietami nebūtiskas kļūdas kā, piemēram, nepazīstamu interneta vietņu vai e-pasta pielikumu atvēršana noved pie ievērojami lielākām problēmām, kas pēcāk apdraud biznesa procesus. Tā kā kibertelpa nemitīgi attīstās, uzņēmumu vadītājiem būtu jāvelta resursi regulārai darbinieku izglītošanai šajā jomā, ieviešot to kā sava veida tradīciju. Piemēram, pasaulē izplatītas ir kļuvušas darbinieku kiberveselības pārbaudes, veicot kontrolētu pseido-pikšķerēšanas kampaņu. Tās gūst popularitāti arī Latvijā, un arī Bite darbinieku vidū esam veikuši līdzīgas pārbaudes.
Jāuzsver arī, ka tikpat daudz mājas darbu IKT risinājumu uzlabošanā ir arī valsts uzņēmumiem un valsts sektoram kopumā, kas, laikam ejot, lielu daļu sava darba ir “pārcēlis” uz digitālo vidi. Tātad – ikviens apdraudējumus digitālajā vidē skar arī valsts sektoru. To apliecina arī Cert.lv publiski sniegtā informācija. Piemēram, martā ziņots, ka novērota pikšķerēšanas e-pastu izsūtīšana valsts pārvaldes darbiniekiem, lai piekļūtu viņu iekārtām un arī sensitīvai informācijai. Bet lielāko risku rada tas, ka šajās iestādēs trūkst IT darbinieku. Tiesa, jāteic, ka ne tikai valsts sektorā, bet arī privātajā biznesā, tieši pēdējais ir viens no iemesliem, kādēļ IKT kļūst par ārpakalpojumu, kas daudziem gala rezultātā ir pat finansiāli izdevīgāk. Proti, Bite IKT komandas eksperti ir aprēķinājuši, ka, izvēloties IKT kā ārpakalpojumu, uzņēmumi gadā var ietaupīt līdz 30% operatīvo izmaksu.
Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, ir laiks aptvert, ka kibertelpa ir vēl viena aktīva fronte, kur, aizsardzībā pret dažādiem uzbrukumiem, vienīgais palīgs ir integrēti IKT risinājumi, kuru aktualitāte nekad neizzudīs. Nevar domāt, ka visi tos šobrīd masveidā ieviesīs, taču ceru, ka uzņēmumi un valsts sektors, nevis nogaidīs, bet gan proaktīvi rīkosies, novēršot jebkādu IKT sistēmu ievainojamību.
Autors ir IKT pakalpojumu sniedzēja Bite IKT produktu un pakalpojumu attīstības un partnerības vadītājs Latvijā
*Aptauja veikta 2022. gada februārī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” un aptaujājot vairāk nekā 300 uzņēmumus visā Latvijā.
Komentāri (1)
Atis Priedītis 08.04.2022. 19.49
Šobrīd ļoti nozīmīga loma ir sociālajiem portāliem. Tajos var publiskot to ko oficiālie mediji nepublicēs nekad. Izmantojot tikai sociālos portālus man izdevās panākt, ka mana dzejoļu grāmata “Pirms sapnis izgaist, naktī iet” oficiāli tika atzīta par piekto lasītāko dzejoļu grāmatu Latvijas bibliotēkās. Neticēsiet, bet oficiālie mediji man kā dzejniekam (Andrim Martam) nav veltījuši nevienu rindiņu. Savukārt cilvēki manu dzejoļus kā izrādās lasa biežāk nekā daudzu atzīto un reklamēto dzejnieku dzejoļus. Šobrīd esmu uzsācis savas jaunās fantastikas žanra grāmatas “Kristaps – slepenie protokoli 2.daļa Atgriešanās” nelielu fragmentu publicēšanu sociālajos portālos. Ceru, ka arī šoreiz man izdosies apiet oficiālo mediju īstenoto manu noklusēšanu. Publicēju nelielu topošās grāmatas fragmentu.
Arhetipu nepareiza izpratne noved pie katastrofas
Fragments no topošās grāmatas “Kristaps – slepenie protokoli 2.daļa Atgriešanās”.
– Cilvēki parasti ignorē arhetipu ietekmi uz dažādiem pat globāla rakstura notikumiem un tikai pēc tam, kad viss ir noticis pēkšņi saprot, ka notikums pilnībā ir noticis tā kā tas ir aprakstīts kādā arhetipā?
– Atzīt šādas sakritības bija ļoti grūti jo uz Zemes valdošais domāšanas tips bija racionālā domāšana, kura balstīta uz zinātniskiem pamatiem. Un tomēr reizēm viss notika nevis tā kā tam bija jānotiek domājot racionāli, bet gan pilnībā iracionāli, – atbildēja Kristaps.
– Mini lūdzu kādu piemēru.
– Pēdējā lielā kara cēloņi un norise pilnībā atbilda kādam Svēto rakstu arhetipam. Daži cilvēki to nojauta jau pirms kara sākšanās un pat savas domas publiskoja. Ja šīs publikācijas netiktu ignorētas, karš nesāktos. Diemžēl, bija cilvēki, kuri atbilstošo arhetipu skaidroja savādāk un agresīvās valsts vadītājs uzticējās šiem padomdevējiem.
– Un kāpēc šis karš tomēr notika?
– Agresīvās valsts vadītājam pietrūka pacietības gaidīt. Plus viņš bija jau samērā vecs un baidījās, ka tā arī nepaspēs veikt savu misiju.
– Tātad šis cilvēks dzīvoja arī ar apziņu, ka viņam ir jāpaspēj veikt īpašu misiju. Vai viņš par to izteicās arī publiski?
– Ja, tikai cilvēki tā īsti nespēja noticēt, ka šie vārdi ir domāti pavisam nopietni.
– Un kādu misiju šis cilvēks gribēja veikt?
– Tā bija Jēzus otrās atnākšanas misija un Apokalipses realizēšana.
– Kāda bija galvenā kļūda šajās iecerēs?
– Pirmkārt jau šis cilvēks nebija nekāds Mesija, bet gan viltvārdis. Un otrkārt, nekādā gadījumā nebija jānotiek iebrukumam kaimiņvalstī. Jēzus otrās atnākšanas misija ir mīlestības misija nevis cilvēku nogalināšanas misija.
Turpinājums sekos.
0